/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/04/7944714t1h75f6.jpg)
Šī gada maijs kļuvis par pirmo pavasara mēnesi Latvijas vēsturē, kurā mēneša vidējā gaisa temperatūra pārsniegusi +15 grādu atzīmi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.
Maija vidējā gaisa temperatūra teju par grādu pārspējusi iepriekšējo rekordu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2018.gada maija vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza +15,3 grādus, par 0,9 grādiem pārspējot iepriekšējā siltākā maija rekordu - 2013.gadā mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +14,4 grādi.
Maija klimatiskā norma jeb 1981.-2010.gada vidējā gaisa temperatūra ir +11,4 grādi.
Galvenajās novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra pagājušajā mēnesī bija -0,4 grādi 6.maijā Mērsragā, savukārt visaugstāk - līdz +30,1 grādam - termometra stabiņš pakāpās 30.maijā Rucavā.
Upju ielejās izvietotajās hidrometeoroloģisko novērojumu stacijās vairākās dienās maija nogalē tika reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +30..+32 grādiem.
Maijā netika labots neviens aukstuma rekords, bet septiņās dienās tika pārspēti karstuma rekordi, tai skaitā 13.maijā Ainažos un 30.maijā Rucavā tika sasniegts jauns attiecīgā datuma maksimālās gaisa temperatūras rekords visas valsts mērogā.
Nokrišņu daudzums maijā Latvijā vidēji sasniedza 24 litrus kvadrātmetrā jeb aptuveni pusi no normas. Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 55,7 milimetri, - bet vismazāk lija Salacgrīvā, kur nokrišņu summa nesasniedza pat desmit milimetru. Tādējādi šī gada maijs kļuvis par trešo sausāko līdz šim šajā gadsimtā un par desmito sausāko novērojumu vēsturē.
Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas 1.maijā Kolkā - 21,5 metri sekundē.
Savukārt 2018.gada kalendārā pavasara vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 grādi jeb 1,3 grādi virs normas, tādējādi šī gada pavasaris kļuvis par astoto siltāko novērojumu vēsturē - kopš 1924.gada.
Meteoroloģiskais pavasaris jeb periods ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs nulles visagrāk - 8.martā - iestājās Liepājā un Pāvilostā, savukārt Alūksnē tas sākās tikai 2.aprīlī. Tā kā Latvijas lielākajā daļā jau 7.-13.maijā sākās meteoroloģiskā vasara, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsniedz +15 grādu, pavasaris izrādījās īss - valstī vidēji meteoroloģiskais pavasaris ilga tikai 40 dienas.
Pavasara kopējais nokrišņu daudzums bija par trešdaļu mazāks nekā ierasts, tādējādi tas kļuva par otro sausāko līdz šim šajā gadsimtā un par 12.sausāko pavasari novērojumu vēsturē.