Daba jūk prātā! Vai Jāņos klabināsim zobus un kāds laiks būs pēc svētkiem? (2)

Maijs bija tik silts, saulains un sauss, ka sākumā jutāmies kā pasakā, bet pēc tam dīvaini un mulsinoši. Ābeles, ķirši, ceriņi – viss ziedēja milzu ziediem kā dienvidos. Tad uzradās kaitēkļi, zeme pārvērtās putekļos, sausums un vējš veicināja ugunsgrēkus, kas plosījās mežos. Pļavas un mauriņi pārvērtās izkaltušā stepē. Jūnijā gaidītā lietus nebija.

Dabā procesi notiek ātrāk – jūnija sākumā sāka ziedēt liepas. Jāņogas patiešām būs ap Jāņiem, bet Līgo vakarā vainagā pīsim puķes, kas parasti zied jūlija beigās.

Klimata pētnieku solītās klimata izmaiņu anomālijas – karstuma viļņus, vētras, lietusgāzes, kaitēkļu savairošanos - piedzīvojam jau tagad. Vai ekstrēmais sausums, «putekļu velns», kas plosījās Jelgavā, noraujot divām mājām jumtus, un ilgstošais karstums ir normālas parādības, ar kurām jārēķinās, vai arī «daba jūk prātā», skaidro LVĢMC hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

2018. gada maijs ir ļoti netipisks - vissiltākais kopš 1924. gada, tātad vienīgais tāds gandrīz simts gados, saka eksperte.

Lai gan pavasara mēneši patiešām bija ekstrēmi, jāņem vērā, ka mūsu reģionam raksturīga laika apstākļu mainība, kas uzskatāma par normu. Vienveidīgi laika apstākļi vienā sezonā daudzu gadu garumā netiek novēroti. «Salīdzinot ar 2017. gada maiju, šis maijs bija ekstrēmi pretējs,» saka sinoptiķe. Tomēr būtu dīvaināk, ja laika apstākļi nemainītos.

Kopš 1924. gada aizvadītais maijs bija desmitais sausākais. Šajā gadsimtā tas ir trešais sausākais.

«Arī pērn maijā bija sauss laiks, bet temperatūras fons bija cits, tāpēc arī ietekme atšķirīga. Bija vēss, tāpēc zeme neizžuva.» Neierastais, vasarīgais maijs veicināja ātrāku augu veģetācijas procesu. Līdz ar to daba «darīja brīnumus» un ziedēšanas laiks bija ātrāks. «Sausi, ar mitruma deficītu bija visi pavasara mēneši - marts, aprīlis, maijs. Kopš 1924. gada šis bija divpadsmitais sausākais pavasaris, šajā gadsimtā otrais sausākais.»

Pirms Jāņiem mūs nedaudz pamērcē lietus.

Tomēr ļoti izdegusi ir Kurzeme, kur novērojumu stacijās fiksēts, ka mēneša garumā tikpat kā nav lijis. Kopumā Latvijā līdz jūnija vidum nolija tikai 10% no normas, kas ir ļoti maz, stāsta Krūmiņa.

Lokāli mazliet vairāk mitruma saņēma Latgale.

«Lai gan no kopējām klimata izmaiņām pašreizējos procesus nevar atraut, jāatceras, ka Latvijā ir bijuši vēl lielāki sausuma periodi. Klimata izmaiņas ir nebeidzams process, ko veicina cilvēka darbības. Mēs varam mazināt to, kas notiek, mainot ieradumus, kā arī adaptēties,» stāsta Krūmiņa. Pēc viņas domām, nevar apgalvot, ka klimata izmaiņu dēļ pie mums vairs nebūs karstu vasaru. Kopumā starp vēsām vasarām būs arī siltas.

Sinoptiķe atgādina, ka karsta bija 2010. gada vasara, kad vidējā diennakts temperatūra sasniedza 18,4 grādus. Arī 2002. un 2011. gada vasaras priecējušas ar ļoti siltu laiku.

Jaunākais karstuma rekords Latvijas meteoroloģijas vēsturē uzstādīts 2014. gadā, termometra stabiņam uzkāpjot līdz 37,8 grādiem. Ievērojamā temperatūra fiksēta 4. augustā Ventspilī.

Iepriekšējais rekords ilgstoši piederēja Daugavpilij. Tur 1943. gada 4. augustā tika novēroti 36,4 grādu temperatūra.

«Izmaiņas tipiskāk skars ziemas. Bargu, noturīgu salu ar sniegu ziemā mēs, visticamāk, nesagaidīsim.»

Pirms Jāņiem gaidāms stiprs vējš – 15 līdz 19 un pat 20 metri sekundē. Jāņos būs brāzmains vējš, bet vairs ne tik stiprs – līdz 13 m/s. Svētku dienās vējš, pūšot no ziemeļiem, atnesīs vēsāku laiku. 23. un 24. jūnijā dienā gaisa temperatūra būs maksimāli plus 14 līdz 19 grādu robežās. Minimālā gaisa temperatūra naktī būs 8, 13 grādi. Pēc svētkiem vēl dažas dienas gaidāms lietus, bet pēc tam atkal sāksies sauss laiks, kas turpināsies arī jūlijā.