Klimata pārmaiņu dēļ Latvijā šī gadsimta laikā ievērojami pieaugs karsto dienu skaits

Karstuma viļņu ilgums atbilst kopējam dienu skaitam gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts maksimālā gaisa temperatūra pārsniegusi references perioda - 1961.-1990.gada - diennakts maksimālās gaisa temperatūras 90.procentiles vērtību. Atbilstoši šai definīcijai karstuma viļņi iespējami jebkurā gadalaikā, un to vidējais ilgums pēdējās desmitgadēs Latvijā bijis no 12,6 dienām Pāvilostā līdz 17,8 dienām Dobelē.

Globālie klimata modeļi prognozē, ka turpmākas pasiltināšanās ietekmē līdz 2100.gadam karstuma viļņu ilgums atkarībā no scenārija var palielināties par vidēji 69 līdz 137 dienām.

Vislielākās karstuma viļņu ilguma izmaiņas prognozētas atklātas jūras piekrastē Kurzemē, kur mērenu klimata pārmaiņu scenārijā sezonai neraksturīgi silto dienu skaits var palielināties par 82 līdz 102 dienām, pārējā valsts teritorijā - par 59 līdz 70 dienām gadā.

Nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijā Latvijas centrālajos un austrumu novados gaidāms karstuma viļņu ilguma pieaugums par 123 līdz 137 dienām gadā, bet Kurzemes piekrastē - par 140 līdz 190 dienām gadā.

Kopš 1981.gada tikai vienu reizi - 2012.gadā - nevienā no pētījumā iekļautajām meteoroloģisko novērojumu stacijām netika konstatēts neviens karstuma viļņa definīcijai atbilstošs gadījums. Savukārt maksimālais novērotais karstuma viļņu ilgums līdz šim ir 51 diena 1989.gadā Dobelē un 58 dienas 2006.gadā Kolkā.

Sagaidāms, ka vidējā maksimālā gaisa temperatūra Latvijā līdz 2100.gadam kāps par 3,3-3,6 grādiem mērenu klimata pārmaiņu scenārijā un par 5,1-5,6 grādiem nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.

Nākotnē arvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijai neraksturīgiem ekstremāliem laika apstākļiem, un, lai mazinātu ar tiem saistītās negatīvās sekas, ir būtiski savlaicīgi apzināt risku apmēru un ieviest atbilstošus pielāgošanās pasākumus, secināts ziņojumā.