/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/05/8072413t1h65cd.jpg)
18.marts ir pirmā diennakts šajā gadā, kad dienas garums jeb saules spīdēšanas ilgums pārsniedz nakts garumu, liecina astronomu sniegtā informācija.
Diena kļuvusi garāka par nakti; astronomiskais pavasaris sāksies otrdienas vakarā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pavasara ekvinokcija un astronomiskā pavasara sākums būs otrdien, 20.martā, plkst.18.15. Ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, jau īsi pirms ekvinokcijas diena kļūst garāka par nakti.
Saules spīdēšanas ilgums svētdien Rīgā ir 12 stundas un viena minūte. Katra nākamā diena kļūs par nepilnām piecām minūtēm garāka.
Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē.
Naktī uz 25.martu sāksies vasaras laiks, pulksteņa rādītāji tad būs jāpagriež stundu uz priekšu.
Astronomiskā vasara iestāsies 21.jūnijā, savukārt 25.-26.septembrī nakts atkal kļūs garāka par dienu.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vēsta, ka saskaņā ar tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.
Lielās dienas svinības Brīvdabas muzejā norisināsies svētdien no plkst.12 līdz 16, iedzīvotāji aicināti atgriezties pie senajām latviešu tradīcijām – šūpoļu kāršanas un šūpošanās, olu krāsošanas un ripināšanas, kā arī spēlēm, rotaļām un putnu dzīšanas dziesmām kopā ar folkloras kopu «Skandinieki».