Latvijas iedzīvotājiem lielāko vilšanos sagādājis laiks augustā un septembrī

Lai varētu izvērtēt dažādu gadalaiku mēnešus, tika izveidota punktu sistēma, kurā katrs mēnesis saņēma punktus par cilvēku iemīļotiem un sezonai atbilstošiem laikapstākļiem, savukārt punkti tika atņemti, ja attiecīgā mēneša laikapstākļi vairumam cilvēku nebija pa prātam.

Lielākajai daļai mēnešu kopējā punktu summa bija negatīva, kas liecina, ka šā gada laikapstākļi pārsvarā neatbilda cilvēku cerībām.

Janvāris saņēma divus punktus par ziemīgiem laikapstākļiem mēneša pirmajā pusē, - viens par to, ka vairākās novērojumu stacijās sniega segas biezums sasniedza vismaz 20 centimetru, bet otrs par to, ka 7.janvārī Rēzeknē gaisa temperatūra noslīdēja līdz -31 grādam, kas ir gada zemākā gaisa temperatūra Latvijā. Janvārim arī tika atņemti divi punkti, - viens par lietu un brāzmainu vēju, kas nebija labvēlīgi Jaungada salūta vērošanai, un otrs par vairākiem maksimālās gaisa temperatūras rekordiem, kas liecināja par ziemas sezonai neatbilstošiem laikapstākļiem. Rezultātā janvārim nulle punktu.

Februāris ieguva vienu punktu par sniega segas biezumu virs 20 centimetriem mēneša beigās Siguldā, kā arī zaudēja divus punktus par siltuma rekordiem un par to, ka 15 no 22 novērojumu stacijām meteoroloģiskais pavasaris sākās jau februārī. Tādēļ februārim kopumā -1 punkts.

Martam tika divi punkti par to, ka visās novērojumu stacijās sākās meteoroloģiskais pavasaris, un par to, ka atbilstoši pavasarim paaugstinājās gaisa temperatūra - mēneša vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu, tika sasniegti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi un pirmo reizi šogad gaisa temperatūra pakāpās virs +10 grādiem. Viens punkts tika atņemts par gada biezāko sniega segu - 7.martā Līvānu novadā sniega dziļums sasniedza 34 centimetrus. Martam kopā viens punkts.

Aprīļa sākums bija siltāks par normu un tika pārspēti pat visas Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pirmo reizi šogad gaisa temperatūra paaugstinājās virs +20 grādiem, par to mēnesis saņēma vienu punktu. Tomēr aprīļa turpinājums bija aukstāks par normu, tika sasniegti aukstuma rekordi un visās trijās dekādēs vairākās novērojumu stacijās bija arī sniega sega, par to noņemti divi punkti. Aprīlim kopā -1 punkts.

Maijam arī kopējais punktu skaits ir negatīvs, jo divi punkti atņemti par auksto mēneša sākumu, kad tika pārspēts visas Latvijas 10.maija minimālās gaisa temperatūras rekords, un rekordvēlo sniega segu - no 9.maija līdz 11.maijam astoņās novērojumu stacijās sasniegts vēlākās sniega segas rekords. Vienu punktu maijs atguva par pirmajām vasarīgajām dienām mēneša beigās, kad gaisa temperatūra pārsniedza +25 grādus. Rezultātā maijam -1 punkts.

Jūnijā pusē no novērojumu stacijām iestājās meteoroloģiskā vasara, un par to puspunkts, tomēr tā kā tika sasniegti vairāki aukstuma rekordi un nevienu dienu nebija vasarīgs karstums, jūnijs vienu punktu zaudēja. Jūnijam kopā -0,5 punkti.

Jūlijs arī saņēma pusi punkta par meteoroloģiskās vasaras iestāšanos atlikušajās novērojumu stacijās un zaudēja punktu par minimālās gaisa temperatūras rekordiem un karstuma trūkumu. Turklāt jūlijam tika atņemts vēl viens punkts, jo tas kļuva par līdz šim vēsāko jūliju šajā gadsimtā. Kopā jūlijam -1,5 punkti.

Augusts iesākās ar vairākām karstām dienām, un pirmo reizi šogad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi; gada maksimālā gaisa temperatūra +34,3 grādi tika novērota 12.augustā Bauskā. Par to viens punkts. Mēneša otrajā pusē vairāk nekā 50% novērojumu staciju sākās meteoroloģiskais rudens, tādēļ zaudēts viens punkts. Mēneša beigās valsts austrumos tika novērotas lietusgāzes, kas izraisīja plūdus; Rēzeknē 24 stundu laikā nolija 123 milimetri nokrišņu, sasniedzot jaunu rekordu šajā novērojumu stacijā. Par to atņemti divi punkti, tādēļ punktu summa augustam ir -2.

Arī septembrī bija liels nokrišņu daudzums - vidēji Latvijā tas bija teju divreiz lielāks par mēneša normu, un rudens pirmais mēnesis kļuva par trešo mitrāko septembri novērojumu vēsturē. Par to septembrim -1 punkts. Turklāt septembrī pirmo reizi kopš pavasara gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, par to arī -1 punkts. Kopsummā septembrim -2 punkti.

Oktobrī nokrišņu daudzums atkal bija lielāks par normu, mēnesis kļuva par sesto mitrāko oktobri novērojumu vēsturē, tādēļ zaudēts viens punkts. Ne ar ko citu oktobris neizcēlās, tādēļ summā -1 punkts.

Novembris kopumā bija silts un mitrs, 18.novembra svētku uguņošanas laikā daudzviet bija nokrišņi, tādēļ novembris saņem -0,5 punktus.

Decembris saņēma pusi punkta par to, ka gandrīz pusē novērojumu staciju šī mēneša laikā iestājās meteoroloģiskā ziema, bet viens punkts tika noņemts, jo šomēnes reģistrēta lielākā pozitīvā gaisa temperatūras novirze no normas, un to cilvēki vairāk vēlētos pieredzēt vasaras sezonā, nevis ziemā. Decembrim kopā -0,5 punkti.

Apkopojot rezultātus, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra darbinieki secinājuši, ka cilvēku vēlmēm visatbilstošākais mēnesis šogad bija marts, savukārt lielāko vilšanos sagādāja augusts un septembris.