/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/05/8141767t1heead.jpg)
Pēdējos gados arvien biežāk Ziemassvētki atnāk silti un bez sniega, apstiprina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Ziemassvētku siltuma rekords reģistrēts pērn, bet sniegotākie svētki piedzīvoti 2010.gadā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Novērojumu vēsturē bijuši desmit gadi, kad Ziemassvētki visā Latvijā paiet bez sniega segas, un četras no šīm desmit reizēm bijušas pēdējā desmitgadē - bez sniega visā valstī aizritēja 2006., 2013., 2015. un 2016.gada Ziemassvētki.
Turklāt pērn Kolkā, gaisa temperatūrai Otrajos Ziemassvētkos pakāpjoties līdz +10,3 grādiem, pārspēts šo svētku nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra bija +10,0 grādu 2011.gadā.
Īpaši silts decembris bija 2006., 2013. un 2015.gadā. Togad Ziemassvētkos gaisa temperatūra Latvijā pakāpās līdz +4..+9 grādiem, mežos auga gailenes un citas sēnes, vietām bija izplaukuši pūpoli un ziedēja puķes, dabā varēja satikt ežus un vardes.
Lai gan pēdējos gados Latvijā piedzīvoti siltākie Ziemassvētki novērojumu vēsturē, 2010. un 2012.gadā visu valsti klāja sniegs, un 2010.gada svētki iegājuši vēsturē kā paši sniegotākie. Togad Rīgu svētvakarā klāja 39 centimetrus bieza sniega kārta, 26.decembrī Salacgrīvā un Rucavā sniega dziļums sasniedza attiecīgi 46 un 47 centimetrus.
Visbiežāk Ziemassvētki bez sniega tiek pavadīti Baltijas jūras piekrastē - laika posmā no 1981.gada Pāvilostā gandrīz katros otros Ziemassvētkos nav sniega. Savukārt Alūksnes un Vidzemes augstienē tikai 11% gadījumu Ziemassvētkos nav sniega.
Par pieciem centimetriem biezāka sniega sega šajos svētkos Alūksnes augstienē ir divās trešdaļās gadu, savukārt Baltijas jūras piekrastē tik bieza sniega sega ir aptuveni reizi piecos gados. Tomēr tieši jūras tuvumā novērots visdziļākais sniegs - 1981.gada Otrajos Ziemassvētkos Vendzavā bija 51 centimetru bieza sniega sega. Vislielākais vidējais sniega segas biezums valstī bija 30,6 centimetri 2010.gadā.
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā Ziemassvētkos svārstās no -5,5 grādiem valsts ziemeļaustrumos līdz -0,3 grādiem atklātas jūras piekrastē. Atšķirība starp Latvijā novēroto minimālo un maksimālo gaisa temperatūru Ziemassvētkos sasniedz 41,8 grādus - 1996.gadā Zosēnos gaisa temperatūra noslīdēja līdz -31,5 grādiem, bet 2016.gadā Kolkā sasniedza +10,3 grādus.
Kā ziņots, šogad, sākoties svētkiem, daudzviet Vidzemē, Latgalē un Sēlijā saglabājas sniega sega. Naktī uz 24.decembri Kurzemes dienvidrietumos gaisa temperatūra īslaicīgi pakāpās virs +8 grādiem un vēja ātrums brāzmās pārsniedza 20 metru sekundē.