Lietuva iesniedz notu par radioaktīvo mākoni, kas uz Eiropu atnāca no Krievijas

FOTO: Sputnik/Scanpix

Saistībā ar ļoti augsta radioaktīvā piesārņojuma konstatēšanu Krievijas Čeļabinskas apgabalā septembrī Lietuva nosūtījusi notu Starptautiskajai Atomenerģētikas aģentūrai (IAEA).

«Mēs esam sagatavojuši un nosūtījuši notu IAEA par incidentu, aicinot ievērot drošību visos apstākļos un gādāt, lai tiek ievērota 1986.gada konvencija par savlaicīgu brīdināšanu kodolkatastrofu gadījumā,» ziņu aģentūrai BNS teica Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

Ministrs sacīja, ka šonedēļ lūdzis Eiropas Komisijas (EK) atbalstu šajā jautājumā un viņam apgalvots, ka drīz tiks sperti steidzami soļi, lai iedarbinātu IAEA procedūras, un EK to pārbaudīs.

Vaičūns otrdien vēja enerģijai veltītā konferencē Amsterdamā tikās ar EK prezidenta vietnieku enerģētikas jautājumos Gerasimu Tomu.

«Es paudu lielu izbrīnu par (..) rutēnija izotopa 106 (Ru-106) noplūšanu. Tas notika septembra beigās un tika atzīts tikai divus mēnešus vēlāk,» sacīja ministrs, norādot, ka šādām situācijām ir izstrādāti atbilstoši instrumenti un konvencijas.

«Es jautāju, kādēļ instrumenti nedarbojas, un skaidri izklāstīju savu nostāju, ka mēs nevaram uzticēties Baltkrievijai kodolenerģijas ražošanā, neatkarīgi no tās tehnoloģiskajām iespējām,» sacīja Vaičūns.

Krievijas meteoroloģijas dienests pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka ķīmiskajā rūpnīcā «Majak», kas atrodas Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, konstatēts ārkārtīgi augsts Ru-106 līmenis, kas 986 reizes pārsniedz normu. Taču Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijā «Rosatom» apgalvoja, ka Krievijas kodolobjektos nekādi incidenti nav notikuši.

Krievija atzina piesārņojuma esamību tikai pēc tam, kad Francijas Radiācijas aizsardzības un kodoldrošības institūts (IRSN) 9.novembrī brīdināja, ka Francijā laikā no 27.oktobra līdz 13.oktobrim konstatēts Ru-106.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Uz augšu