Zinātnieki brīdina: supervulkāna izvirdums varētu sākties straujāk nekā domāts

Jeloustounas Nacionālais parks

FOTO: JIM URQUHART / REUTERS

Zem Jeloustounas Nacionālā parka ASV snaudošā supervulkāna izvirdums varētu sākties agrāk nekā domāts - tuvāko desmitgažu, nevis gadsimtu laikā, brīdinājuši zinātnieki. Tas ir viens no lielākajiem draudiem cilvēces pastāvēšanai.

Pirms iepriekšējiem izvirdumiem notika lielas temperatūras svārstības, kas noveda pie supervulkāna izvirduma. Jeloustounā strādājošie zinātnieki izpētījuši fosilizējušos pelnus no iepriekšējā lielā izvirduma un aprēķinājuši, cik ātrā laikā temperatūras izmaiņas noveda pie izvirduma. Līdz šim tika uzskatīts, ka tas prasīja vairākus simtus gadu, bet tagad zināms, ka tas prasīja tikai vairākas desmitgades, ziņo «The Independent».

«Šokējoši, cik maz laika vajag, lai vulkāniska sistēma no miera stāvokļa būtu uz izvirduma robežas,» pētījuma autore Hanna Šamlū teica intervijā laikrakstam «The New York Times».

Zinātnieki iezīmē baisus scenārijus, kas ar pasauli varētu notikt izvirduma rezultātā. Domājams, ka izvirduma gadījumā veselībai bīstami pelni varētu noklāt lielu daļu ASV un piesārņot gaisu. Pelni varētu atvēsināt Zemes atmosfēru, taču tajā pašā laikā tie apdraudētu dzīvību uz Zemes.

Jeloustounas supervulkāna pēdējais izvirdums notika pirms apmēram 630 000 gadu. Iepriekšējais - pirms 1,3 miljoniem gadu. Tas nozīmē, ka drīzumā varētu būt gaidāms jauns izvirdums, uzskata zinātnieki.

Uz Zemes ir apmēram 20 zināmi supervulkāni. Liels izvirdums kādā no tiem notiek vidēji reizi 100 000 gadu. Vienas no draudīgākajām izvirduma sekām ir bads, jo ilga vulkāniskā ziema traucētu apgādāt ar pārtiku pašreizējo planētas iedzīvotāju skaitu. 2012.gadā ANO aplēsa, ka pasaules pārtikas krājumu pietiktu 74 dienām.

Uz augšu