Viesuļvētra «Hārvijs» Teksasas štata dienvidaustrumos atnesa lietusgāžu izraisītus plūdus, no kuriem nācās glābt vairākus tūkstošus cilvēku. Prognozēts, ka «Hārvijs» gāzīs ASV pēdējo 40 gadu nokrišņu rekordu. Zinātnieki uzskata, ka klimata pārmaiņas tiešā veidā neizraisīja postošo vētru, taču pieļauj versiju, ka globālās sasilšanas dēļ vētras varētu kļūt spēcīgākas un nest vairāk nokrišņu, vēsta aģentūra AP.
«Šādu gadījumu būs vairāk,» norāda Prinstonas Universitātes klimata pētnieks Maikls Openheimers.
«Šo vētru vajadzētu uztvert kā brīdinājumu.»
Lai noteiktu, vai dabas katastrofas radušās cilvēku izraisītu klimata pārmaiņu rezultātā, jāveic sarežģīti aprēķini. «Hārvija» iemeslu noteikšana ar zinātniskām metodēm varētu aizņemt vairākus mēnešus. Taču kopumā klimata pētnieki ir vienisprātis, ka nākotnē vētras varētu nest daudz vairāk nokrišņu nekā iepriekš.
Jo siltāks gaiss, jo vairāk mitruma tas var saturēt. Ar katru augšupejošu grādu uz termometra stabiņa atmosfēra var piesaistīt par 7% vairāk mitruma, aprēķinājuši zinātnieki.
Turklāt globālā sasilšana nozīmē ūdens temperatūras celšanos jūrās, kas arī noved pie vētru rašanās. Kad «Hārvijs» sāka tuvoties Teksasai, ūdens temperatūra Meksikas līcī bija vienu grādu virs normas, norāda kompānijas «Weather Underground» meteoroloģijas nodaļas direktors Džefs Masterss.
Dažādos zinātniskajos pētījumos pierādīts, ka stipras vētras jau tagad notiek biežāk nekā kādreiz.
Klimata pētnieki tagad spriež, vai globālā sasilšana vainojama pie tā, ka «Hārvijs» uzkavējās virs Teksasas, kas bija ļoti svarīgs faktors plūdu izraisīšanā. Ja vētra būtu pārgājusi teritorijai pāri, kā tas parasti notiek, vienā punktā nebūtu nonācis tik liels daudzums lietus ūdeņu.
«Hārvijs» tur uzkavējās tāpēc, ka bija iespiests starp divām augstspiediena frontēm, kas virzījās pretējos virzienos.
Openheimers un citi zinātnieki uzskata, ka pastāv sakarība starp arktisko ledāju kušanu un izmaiņām gaisa plūsmās un ūdens straumēs, kas šādas augstspiediena fronšu sadursmes padara biežākas. Taču citi, tai skaitā Masterss, uzskata, ka vēl par agru spriest.
Vašingtonas Universitātes zinātnieks Klifs Mass norāda, ka klimata pārmaiņas nevarot izraisīt tik ekstrēmas parādības kā «Hārvija» nokrišņu daudzums. «Globālo sasilšanu nevar vainot pie kaut kā tik ekstrēma. Tai jābūt dabiskai mainībai. [Klimata pārmaiņas] varētu nedaudz to pastiprināt, bet ne izraisīt šo fenomenālo anomāliju,» viņš teica.
Meteorologi prognozē, ka otrdien vai trešdienas rītā tiks gāzts pēdējo četrdesmit gadu ASV lietusgāžu rekords, ko 1978.gadā Teksasā «uzstādīja» tropiskā vētra «Amēlija», kuras atnesto nokrišņu līmenis sasniedza 121 centimetru.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)