Grenlande kļūst tumšāka. Kādu iespaidu uz pasauli tas atstās?

Grenlandes ledājā savairojušās aļģes, padarot tā virsmu tumšāku. Taču šim šķietami nenozīmīgajam faktam varētu būt tālejošas sekas, jo tumšs ledus ir uzņēmīgāks pret saules radiāciju un līdz ar to ātrāk kūst. Tas varētu novest pie lielākas jūras līmeņa celšanās, nekā gaidīts, vēsta raidorganizācija BBC.

Patlaban Grenlande vainojama pie pasaules okeānu līmeņa celšanās par vienu milimetru katru gadu.

Grenlandes ledāja kopējā platība pārsniedz 2,1 miljonu kvadrātkilometru, un tā biezums vietām sasniedz trīs kilometrus. Ja viss ledājs pēkšņi izkustu, globālais jūras līmenis palielinātos par apmēram septiņiem metriem. Lai arī Grenlande ir nomaļa sala, norises tajā potenciāli varētu nopietni atsaukties uz tādām piekrastes pilsētām kā Maiami, Londona un Šanhaja.

Aļģes uz Grenlandes ledus virsmas pirmoreiz tika novērotas pirms vairāk nekā simt gadiem. Taču tikai pēdējo gadu laikā zinātnieki sākuši pētīt, kā mikroskopiskie augi varētu pasteidzināt ledus kušanu.

ANO Starpvaldību klimata izmaiņu komisijas (IPCC) jaunākajā – 2013.gadā iznākušajā - prognozē par jūras līmeņa paaugstināšanos nebija ņemti vērā bioloģiskie faktori, kas varētu novest pie ledāju kušanas. Tāpēc Lielbritānijas zinātnieki strādā pie jauna pētījuma, kurā apskatītas dažādu veidu aļģes un to izplatīšanās īpatnības, lai prognozi varētu precizēt.

IPCC prognozē teikts, ka sliktākajā gadījumā globālais jūras līmenis līdz 2100.gadam varētu paaugstināties par 98 centimetriem.

Balts sniegs atstaro apmēram 90% saules radiācijas. Savukārt ar aļģēm apaugušās zonas atstaro tikai 35% no starojuma. Pašos tumšākajos laukumos – pat nieka 1%.

«Mums ir aizdomas, ka siltākā klimatā šīs tumšās aļģes saaugs uz lielākām un lielākām Grenlandes ledāja zonām, un tas varētu veicināt kušanu un paātrināt jūras līmeņa celšanos,» skaidro Bristoles universitātes profesors Martins Tranters.

Pēdējo 20 gadu laikā Grenlande zaudē vairāk ledus, nekā ik gadu iegūst no snigšanas. Projektā iesaistītais Bristoles universitātes zinātnieks Endrū Tedstons norāda, ka apmēram tikpat ilgi satelītu attēlos redzama ledāja patumšināšanās.

«Tas, ka ledus kūst ātrāk, nenozīmē, ka tas viss izkusīs tuvākajā gadu desmitā vai simt vai pat tūkstoš gados,» uzsver Šefīldas universitātes pētnieks Džo Kuks. «Bet tam visam arī nav jāizkūst, lai cilvēki būtu briesmās. Jāizkūst tikai nelielam daudzumam, lai apdraudēti būtu miljoniem cilvēku piekrastes pilsētās visā pasaulē.»

Turklāt Bristoles universitātes doktorants Stefans Hofers varētu būt atklājis vēl vienu kušanas iemeslu. Izrādās, ka pēdējos 20 gados par 15% samazinājies mākoņu daudzums virs Grenlandes.

Uz augšu