VARAM: ASV izstāšanās no Parīzes nolīguma negatīvi ietekmēs finansējumu klimata pārmaiņu ierobežošanai

FOTO: SCANPIX

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa lēmums izstāties no Parīzes nolīguma atstās negatīvu ietekmi uz finansējuma nodrošināšanu attīstības valstīm klimata pārmaiņu ierobežošanai, taču tas neietekmēs nolīguma svarīgumu, pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

VARAM negatīvi vērtē Trampa paziņojumu par lēmumu uzsākt izstāšanās procedūru no Parīzes nolīguma klimata pārmaiņu ierobežošanai, tomēr uzsver, ka tas neietekmēs Latvijas pozīciju Parīzes nolīguma ieviešanā. Ministrija uzskata, ka visām pasaules valstīm ir jāsniedz savs ieguldījums klimata pārmaiņu ierobežošanā un no tām nav iespējams norobežoties.

Mūsdienās klimata pārmaiņas ir saistītas ne vien ar vides un dabas aizsardzību, bet arī galvenajiem ekonomiskajiem un sociālajiem riskiem, kas apdraud gan ekonomisko attīstību, gan ģeopolitisko stabilitāti un drošību. Risinājumi klimata pārmaiņu ierobežošanai ir pieejami ikvienai valstij - energoefektivitātes uzlabošana, atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģētikā un transportā, pārdomāts resursu un preču patēriņš, atkritumu šķirošana un resursu atkārtota izmantošana, kā arī citi.

Paredzams, ka Trampa lēmums atstās negatīvu ietekmi uz finansējuma nodrošināšanu attīstības valstīm klimata pārmaiņu ierobežošanai, kā arī uz to, kā tiek veicināta pielāgošanās klimata pārmaiņām. Taču tas neietekmēs Parīzes nolīguma svarīgumu un nemainīs starptautisko dienaskārtību, uzskata VARAM.

Līdz šim paveiktais liecina par visu valstu stingru apņemšanos turpināt iesāktos darbus Parīzes nolīguma ieviešanā.

Kā uzsver VARAM, Parīzes nolīgums ir unikāla vienošanās, kurā panākts līdzsvars starp industriāli attīstīto un attīstības valstu pienākumiem un tiesībām. Tas paredz pienākumus visiem un tajā pašā laikā balstās uz katras valsts nacionālajām politikām un pasākumiem.

Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016.gadā un pagājušā gada nogalē Marakešā jau notika Parīzes nolīguma pušu pirmā sanāksme. Konkrēti lēmumi sagaidāmi ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencēs (COP) 2017.gadā un 2018.gadā.

2015.gada decembrī 195 valstu vienbalsīgi apstiprinātais Parīzes nolīgums ir līdz šim nozīmīgākā starptautiskā vienošanās, lai novērstu klimata pārmaiņas. Neskaitot ASV, to ir jau ratificējušas 145 valstis (arī visas lielākās pasaules ekonomikas, tai skaitā, Ķīna un Indija) un Eiropas Savienība (ES) kā reģionāla organizācija.

Pašreiz Parīzes nolīgumu ratificējušo valstu siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisijas aptver vairāk nekā 83% no kopējām pasaules emisijām. ASV ir otrs lielākais SEG emisiju radītājs aiz Ķīnas un rada aptuveni 18% no globālajām emisijām. Tomēr daudzi ASV štati īsteno ambiciozas klimata politikas un, spriežot pēc paziņojumiem, plāno tās turpināt. ASV ir arī mājvieta daudzām klimata pārmaiņu ierobežošanu veicinošām tehnoloģijām, tai skaitā pagaidām, iespējams, efektīvāko elektromobiļu ražošanai.

Latvija likumu par Parīzes nolīguma ratifikāciju apstiprināja 2017.gada 9.februārī. Parīzes nolīguma nosacījumus Latvija īstenos kopīgi ar pārējām ES dalībvalstīm - līdz 2030.gadam samazinās ES SEG emisijas par vismaz 40%.

Uz augšu