/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/06/8276684t1h6e6b.jpg)
ASV izstāšanās no Parīzes nolīguma visvairāk kaitēs pašai ASV, šādu viedokli pauda biedrības «Latvijas Zemes draugi» padomes priekšsēdētājs Jānis Ulme.
Dabas aizsardzības eksperts: Parīzes nolīguma neparakstīšana visvairāk kaitēs pašai ASV
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņaprāt, nepiekrītot pārējai pasaulei par tik nozīmīgu jautājumu, ASV var panākt pretēju efektu un nevis iedragāt līgumu, bet gan tieši stiprināt pārējo pasaules valstu savstarpējo sadarbību vides aizsardzībā.
Vides ekspertu novērojumi liecina, ka šajā gadījumā vislielākā zaudētāja būs pati ASV, kas sevi ar šādiem lēmumiem izolēs no mūsdienu inovācijām un to attīstības, teica Ulme.
Pēc viņa domām, šāds notikumu pavērsiens var ietekmēt Parīzes nolīgumu, bet citi lieli piesārņotāji kā Ķīna un Krievija, visticamāk, neies ASV izvēlēto ceļu. ASV var zaudēt savu līdera lomu inovācijās, atdodot to Ķīnai vai arī kādai Rietumeiropas vai Tālo austrumu valstij.
ASV ir lielākais globālās vides piesārņotājs, un pasaules vides aizsardzību organizāciju vidū šāds Trampa lēmums nebija liels pārsteigums, bet gan vairāk vilšanās. Arī mūsu biedrība uzskata, ka šāds ASV lēmums ir nopeļams, sacīja Ulme.
Viņš norādīja, ka ASV nav parakstījusi arī Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata pārmaiņu jeb Kioto protokolu, kas tika pieņemts 1997.gadā un ratificēts 2005.gadā.
Ulme arī teica, ka pēdējo trīs mēnešu laikā ir prezidents Tramps ir centies iedragāt ne vien Parīzes nolīgumu, bet arī vairāk nekā desmit gadu ilgu darbu pašā ASV, kur šajā laikā ir atceltas vairākas ar dabas aizsardzību saistītas likumu normas.
Kā ziņots, ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņojis, ka ASV izstāsies no ANO Parīzes klimata līguma un mēģinās sarunās panākt jaunu globālu vienošanos par klimata izmaiņām.
Parīzē 2015.gadā panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Divi grādi ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.