Atsevišķi Valsts kontroles (VK) secinājumi revīzijā par klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētajiem līdzekļiem ir vispārināti un pilnībā neatspoguļo analizētā jautājuma būtību, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
VARAM: Atsevišķi VK secinājumi neatspoguļo klimata pārmaiņu samazināšanas politikas būtību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūrai LETA pauda ministrijas pārstāve Kristīne Kļaveniece, analizējot VK sniegtos secinājumus un ieteikumus, ministrija atzīst, ka atsevišķi secinājumi ir vispārināti, vērtējot tikai sniegto informāciju par specifiskiem jautājumiem, tādējādi pilnībā neatspoguļojot analizētā jautājuma būtību.
Piemēram, nepamatoti secināts, ka nav izstrādāta kvalitatīva rīcībpolitika klimata pārmaiņu samazināšanai. Kā skaidro ministrijas pārstāve, klimata politika aptver gandrīz visas tautsaimniecības nozares un klimata politikas mērķu sasniegšana ir ciešā saistībā ar katras nozares ieguldījumu. VK secinājusi, ka pašlaik nav noteikts katras nozares ieguldījums valstij noteikto mērķu sasniegšanai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Tomēr, lai šo vienošanos nacionālā līmenī emisiju samazināšanai panāktu, būtiski, lai Eiropas Savienības (ES) līmenī tiktu noteikts katras dalībvalsts, tai skaitā arī Latvijas individuālais mērķis un būtu zināmi nosacījumi mērķu izpildei. Pašreiz par to vēl norisinās diskusijas. Sagaidāms, ka katrai ES dalībvalstij individuālie mērķi tiks noteikti 2017.gada otrajā pusē.
Tāpat VK pāragri secinājusi, ka ministrijas administrētie klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi netika plānoti un izlietoti efektīvi, uzskata VARAM. Ministrija ir vērsusi VK uzmanību, ka par izlietoto līdzekļu efektivitāti nevar spriest tikai pēc sasniegtā emisiju samazinājuma rādītāja attiecībā pret ieguldīto finansējumu, jo būtiski ņemt vērā ne vien tiešos siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumus, īstenojot projektus, bet arī netiešos samazinājumus, kas iespējami projektu demonstrācijas un multiplikatīvā efekta dēļ. Kā uzsver Kļaveniece, tas ir sevišķi svarīgi, jo klimata politikas mērķu sasniegšanai nepieciešamas pakāpeniskas, visaptverošas un būtiskas izmaiņas tautsaimniecībā un iedzīvotāju dzīvesveidā, to nav iespējams panākt tikai līdzfinansējot atsevišķus projektus.
VARAM arī vērš uzmanību, ka visi ieņēmumi, kas ir gūti no valstij piederošo noteiktā daudzuma vienību pārdošanas, starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros atbilstoši Kioto protokola nosacījumiem, kā arī no valstij piederošo ES emisijas kvotu un ES aviācijas emisiju kvotu izsolīšanas, līdz šim ir ieguldīti un arī turpmāk tiks ieguldīti klimata pārmaiņu novēršanai un to radītās ietekmes samazināšanai.
VARAM kā atbildīgā par klimata politikas ieviešanu Latvijā kopumā atzinīgi novērtē VK sniegto ieguldījumu, veicot revīziju par klimata pārmaiņu samazināšanai paredzēto līdzekļu izlietojumu. Tā kalpos par nozīmīgu informācijas avotu, izvērtējot nepieciešamās izmaiņas ministrijas darba pilnveidošanā efektīvai klimata politikas īstenošanai, norāda Kļaveniece.
Pamatojoties uz jau līdz šim identificētajiem problēmjautājumiem, kā arī VK ieteikumiem, VARAM turpinās darbu pie klimata politikas normatīvā regulējuma pilnveides un aktīvas sadarbības ar saistītajām institūcijām un organizācijām klimata politikas mērķu sasniegšanai Latvijā.
Jau ziņots, ka VK revīzijā «Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?» secinājusi, ka VARAM nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, turklāt šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos.
Laikā no 2009.gada līdz 2016.gadam Latvija, pārdodot emisiju kvotas, ir ieguvusi finansējumu vairāk nekā 250 miljonu eiro apmērā. Ap 200 miljoniem eiro ir tikuši novirzīti Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam (KPFI). Savukārt ap 50 miljoniem eiro ir novirzīti Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam (EKII). Abi finansējumi bija jāizmanto projektiem, kas mazina klimata pārmaiņas.
VK revīzijā secināts, ka VARAM kā koordinējošā ministrija klimata politikas jomā nav izstrādājusi klimata pārmaiņu samazināšanas rīcībpolitiku, kurā būtu noteikti efektīvākie finansējuma izlietošanas principi un sasniedzamie klimata politikas rezultāti katrā tautsaimniecības nozarē un tam nepieciešamais finansējums, tai skaitā arī pašas VARAM pārraudzībā esošajā atkritumu apsaimniekošanas nozarē.
VK norādīja, ka rīcībpolitikas neesamība principā liedza iespēju organizēt EKII projektu konkursus, jo nebija noteikti uz aprēķiniem balstīti prioritāri atbalstāmie pasākumi.
Tomēr finansējums ikgadējos valsts budžetos tika plānots, bet, piemēram, EKII gadījumā laika posmā no 2013.gada līdz 2016.gadam - sistemātiski pārdalīts arī citiem, ar klimata pārmaiņu mazināšanu nesaistītiem, mērķiem, piemēram, VARAM darbinieku atalgojumam, datorprogrammu licenču iegādei, lietotāju apmācībai u.c. VK ieskatā, šādi pārdalot finansējumu, VARAM ir palielinājusi savu budžetu vismaz par četriem miljoniem eiro gadā. Lai kompensētu šādas rīcības sekas un pildītu uzņemtās saistības, nākotnē valsts budžetā kopumā būs nepieciešams rast papildu līdzekļus klimata pārmaiņu mazināšanai 35,5 miljonu eiro apmērā.