Baltkrievijā top bumba ar laika degli: Lietuva uztraucas, Latvija mierīga

Reaktoru pabeigšanu ietekmē nopietni incidenti būvlaukumā

Baltkrievija savu AES būvē Grodņas apgabalā Astravjecas tuvumā, aptuveni 40 kilometru attālumā no Viļņas. Projektu izstrādājusi Krievijas kompānija «Rosatom», bet būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir šīs korporācijas meitassabiedrība «Atomstrojeksport». Paredzēts, ka AES tiks aprīkota ar diviem VVER 1200 tipa reaktoriem ar darbības jaudu 2x1200 MW. Tika plānots, ka pirmais reaktors darbu sāks 2018.gadā, bet otrs – 2020.gadā. Taču pērnā gada nogalē Minska paziņoja, ka pirmais reaktors darbu varētu sākt tikai 2019.gadā. Tas sekoja incidentam AES būvlaukumā, kad 2016.gada vasarā nogāzās piegādātais reaktora korpuss, vēstīja Baltkrievijas ziņu aģentūra BELTA.

Pērn laikaposmā no aprīļa līdz augustam AES būvlaukumā pieredzēti vismaz pieci incidenti, par kuriem informācija nokļuvusi atklātībā, portālam TVNET norādīja Lietuvas Vides ministrijas Piesārņojuma novēršanas nodaļas direktors Vitalijus Auglis (Vitalijus Auglys). Visos šajos gadījumos Lietuvas puse par notikušo uzzinājusi tikai no Baltkrievijas medijiem, nevis saņēmusi informāciju no Minskas. Savukārt Baltkrievijas medijos ir izskanējis, ka AES būvniecības laikā reģistrēti vismaz desmit dažādi nelaimes gadījumi, no kuriem trijos gājuši bojā cilvēki. Lietuvas vides ministrija norāda, ka sākotnēji Baltkrievija noliegusi notikušos incidentus, bet vēlāk apgalvojusi, ka tiem nav īpašu seku. Viļņas varasiestādes ir pārliecinātas, ka tādējādi Baltkrievija nevēlas būt pietiekami atklāta par AES būvniecību.

Līdz šim nopietnākais incidents notika aizvadītā gada 10.jūlijā, kad 330 tonnas smags reaktora korpuss, kurš montēšanas laikā bija pacelts, nogāzās no četru metru augstuma. Atklātībā notikušais nonāca tikai vairākas dienas vēlāk, kad informāciju sāka izplatīt Baltkrievijas pilsoniskie aktīvisti. Pēc tam arī Baltkrievija atzina, ka būvlaukumā bijusi «nestandarta situācija reaktora laukumā, kad notika tā pārvietošana horizontālā plaknē». Tas izraisīja asu reakciju Lietuvā, kura nosūtīja Baltkrievijai notu, lūdzot skaidrot visus notikušā apstākļus. Lietuva uzskata, ka šāds gadījums var ietekmēt reaktora strukturālo izturību un pieprasīja tā korpusa nomaiņu. Krievijas uzņēmuma «Rosatom» pārstāvji to vēlāk arī apņēmās izdarīt, kas arī ir aizkavējis AES darba sākšanu.

Apdraud Lietuvas dzeramā ūdens krājumus

Lielu satraukumu Lietuvā raisa tas, ka ūdeni reaktoru dzesēšanai ir iecerēts ņemt no Neres upes, kas tek cauri abām lielākajām valsts pilsētām - Viļņu un Kauņu. Neres upe ir daļa no Nemunas baseina, kurš aptver apmēram 72% no Lietuvas teritorijas. Viļņa uzskata, ka tādējādi valsts ūdeņos var nonākt radioloģiskais un termālais piesārņojums, kas negatīvi ietekmēs Lietuvas ekosistēmas un iedzīvotājus. Kaimiņvalsts Vides ministrija TVNET norādīja, ka nopietnas avārijas gadījumā Viļņā, Kauņā un Jonavā var tikt piesārņoti līdz pat 95% dzeramā ūdens krājumiem.

Ņemot vērā arī vietas ģeogrāfiskās īpatnības, reaktoru dzesēšanai būs nepieciešamas ūdens pumpēšanas sistēmas, kuru darbs ir atkarīgs no nepārtrauktas elektrības piegādes. Lietuvas puse atgādina, ka Fukušimas AES avārija notika galvenokārt arī tādēļ, ka reaktora dzesēšanas pumpjiem tika pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

Lietuvas Vides ministrija pauž neizpratni arī par Baltkrievijas vēlmi būvēt AES tieši Astravjecas apkārtnē, kur neesot veikts pietiekams seismoloģisko risku novērtējums. Astravjecas apkārtnē ir reģistrētas (1887., 1893., 1896., 1908. un 1987. gadā) piecas līdz septiņas balles pēc Rihtera skalas spēcīgas zemestrīces. Par spīti tam, ka Baltkrievija ir veikusi seismoloģisko izpēti, Lietuva ir pārliecināta, ka tā bijusi nepilnīga un, iespējams, arī balstīta nepatiesos datos.

Pēc Fukušimas avārijas 2011.gadā visās Eiropas Savienības AES – gan esošajās, gan arī tajās, kuras tiek būvētas, tika veiktas risku un drošības novērtējuma pārbaudes jeb tā dēvētie stresa testi. Tikmēr Baltkrievijas puse piecu gadu laikā šādas pārbaudes topošajā AES nav veikusi, uzsver Lietuvas Vides ministrija. Eiropas Savienības regulatori uzskata, ka visiem jaunbūvētajiem kodolreaktoriem ir jāņem vērā iespēja, ka tajos var ietriekties lidmašīnas. Baltkrievija ir paziņojusi, ka jaunceļamā AES var izturēt tikai samērā vieglas lidmašīnas (aptuveni piecas tonnas) triecienu, bet nav tikusi pētīta iespēja, kas notiktu, ja AES saskartos ar smagāka gaisa kuģa avāriju. Tāpat Lietuvai neatbildēti šķiet jautājumi par Baltkrievijas atbildīgā regulatora kompetenci un pieredzi, būvniecības darbu kvalitāti, darbu caurspīdīgumu, izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu utilizāciju, finansējumu un gatavību ārkārtas situācijai.

Avārijas gadījumā piesārņojums arī Latvijā

Lietuvas Vides ministrijas aplēses liecina, ka AES avārijas gadījumā 30 kilometru rādiusā ap reaktoru varētu būt nepieciešama evakuācija, bet 100 kilometru rādiusā dzīvojošajiem – speciāls patvērums un pretvēža terapija. Kaimiņvalsts izpētījusi, ka smaga negadījuma rezultātā tieši ietekmēta varētu būt vismaz trešā daļa Lietuvas iedzīvotāju. Savukārt 300 kilometru rādiusā no AES, kur ietilpst faktiski arī visa Latgale, Vidzeme un Rīga, nāktos rēķināties ar ilgtermiņa pārtikas piesārņojumu.

Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) portālam TVNET tikmēr norādīja, ka mūsu valsts seko līdzi visām aktivitātēm, kas ir saistītas ar šā projekta uzraudzību. VARAM skaidroja, ka Baltkrievijā šobrīd tiek būvēta pilnīgi jauna AES, uz kuru attiecas citas prasības, nekā tās bija pirms vairākiem gadiem, un būvniecības sākumā tika iesaistīta Starptautiskās atomenerģijas aģentūra. Tāpat, lai novērtētu kodoldrošības aspektus, ir plānotas vairākas starptautisko ekspertu misijas.

VARAM atzīmē, ka pēdējo gadu laikā Baltkrievija un Lietuva ir vairākkārt sniegušas informāciju par to, kā notiek AES būvniecība. Baltkrievija, tāpat kā citas SAEA dalībvalstis, kas pievienojušās Kodoldrošības konvencijai un Kopējai lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencijai, reizi trijos gados sniedz pārskata ziņojumus par katras konvencijas prasību īstenošanu. Rezultātā valstīm ir iespēja uzzināt par citās valstīs esošajiem un plānotajiem radiācijas objektiem, par to, kādā veidā tiek nodrošināta to drošība, uzsver Latvijas Vides ministrija.

Šobrīd arī norisinoties darbs pie līguma noslēgšanas starp Latviju un Baltkrieviju par informācijas apmaiņu radiācijas avārijās un sadarbību radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Pašreiz Latvija ar Baltkrieviju saskaņo līguma projektu. Vienlaikus VARAM vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi, lai visas reģionā esošās atomelektrostacijas ir videi drošas.

Speciālisti uzticas būvnieku kompetencei, bet norāda arī uz neatbildētiem jautājumiem

Latvijas Universitātes (LU) Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne portālam TVNET atzina: lai arī Astravjecas AES būvniecības projektā ir daudzi neatbildēti jautājumi, tomēr Krievijas un Baltkrievijas ekspertu kompetence ir pietiekama šāda projekta virzīšanai. Arī sāpīgās Černobiļas un Fukušimas katastrofu mācības ir tikušas ņemtas vērā.

«Visas Krievijas AES ir pakļautas zināmiem noteikumiem un likumiem. Viņas nav uzceltas atbilstoši mūsdienu noteikumiem, nav varbūt viss tik skaisti noformēts [kā Rietumos], taču pamatprasības tiek ievērotas. Radiācijas drošības institūcijas ir neatkarīgas. Savādāk nedrīkst. Tad tas būtu noziegums pret cilvēci. Noziegums ne tikai pret Lietuvu, bet turpat ir Krievija, Ukraina – visi,» uzsvēra Ķizāne.

Pētniece atgādināja, ka Krievijas kodolenerģētikas nozare ir mācījusies no smagajām avārijām Černobiļā 1986. gadā un Kištimā 1957. gadā, kad apkārtējā vidē nonāca ievērojams radiācijas piesārņojums. «Tagad attieksme ir savādāka. Pēc katastrofām sāka meklēt un pētīt jaunus materiālus, kas noveda pie progresa. Piemēram, Fukušimas gadījumā – zinātnieki pirms vairākiem gadiem nebija ņēmuši vērā liela cunami izraisītos draudus,» skaidroja Ķizāne.

LU pētniece atzina, ka AES būvniecības vietas izvēle nav loģiska, tomēr neesot zināms, kādi apsvērumi bijuši šādam lēmumam. Pirms jebkuras atomelektrostacijas būvniecības tiekot ņemti vērā dažādi faktori – vietas ģeogrāfijas un elektroenerģijas piegādes jautājumi. Iespējams, Lietuvai jau pašā sākumā bijis jāpieliek pūles, lai nepieļautu AES būvniecību tik tuvu pie savas galvaspilsētas. Tāpat jautājumus rada būvlaukumā notikušie incidenti. Nav skaidrs arī tas, kur Baltkrievija apglabās izlietoto kodoldegvielu un AES radioaktīvos atkritumus. Arī no ekonomiskā viedokļa Astravjecas AES vajadzību var apšaubīt, īpaši ņemot vērā topošo AES Kaļiņingradā, norādīja LU pētniece.

«Protams ir jautājumi, tomēr neviens neies celt objektu, kas apdraud tevi pašu. Ne jau vienā Krievijā notiek dažādas cūcības. [Jāatceras] kaut vai ASV Trīs jūdžu salas AES (Three Mile Island) avārija 1979.gadā,» sacīja Ķizāne.

Pirms vairāk nekā sešiem gadiem - 2009.gada 31.decembrī tika apstādināts Lietuvas Ignalinas AES 2. kodolreaktors. Šobrīd Lietuva nodarbojas ar izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu utilizāciju, bet 2020.gadā iecerējusi ķerties pie AES reaktoru demontāžas. Tomēr salīdzinošā Latvijas tuvumā - apmēram 1000 kilometru attālumā - atrodas vairāk nekā 20 darbojošās atomelektrostacijas - Polijā, Čehijā, Vācijā, Ukrainā, Somijā un Zviedrijā. To vidū ir arī atomelektrostacijas, kurās tiek izmantoti RBMK klases reaktori, līdzīgi tiem, kāds uzsprāga Černobiļā. Tādi reaktori vismaz līdz 2023. - 2025. gadam darbosies, piemēram, Ļeņingradas, Smoļenskas un Kurskas AES.

Krievija Kaļiņingradā būvē jaunu AES, kuras darbi gan 2014.gadā tika pārtraukti, bet ieceru līmenī joprojām ir arī atomelektrostacijas būvniecība Visaginā, Lietuvā.