Traģēdijas suņu saimnieku mājās, lepošanās ar tuklumu un klimata pārmaiņu ignorēšana

Draņķvielas ir visur

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad TVNET daudz rakstīja par dažādām nevēlamām vielām, kas, iepakotas glītos un krāsainos papīrīšos un pudelēs, patiesībā nodara pamatīgu kaitējumu mūsu veselībai. Runa ir gan par neveselīgām pārtikas piedevām, kas var izraisīt bērnu hiperaktivitāti, veicināt onkoloģiskas slimības un neauglību, gan par sadzīves ķīmiju, ko bieži vien lietojam pārāk bieži un pārāk lielos daudzumos.

Ķīmiķis Andris Kraņevskis intervijā portālam TVNET uzsvēra, ka mājokļu, mēbeļu, drēbju un trauku tīrīšanai nav nepieciešams iegādāties lielu skaitu rūpnieciski ražoto sadzīves ķīmijas līdzekļu.

Kraņevskis savā praksē ir pārliecinājies, ka

70-80% no visiem mājokļa, mēbeļu, drēbju un trauku netīrumiem var iztīrīt ar dažām dabīgām vielām.

Turklāt šīs vielas nerada kaitējumu veselībai un ir nopērkamas par ļoti zemām cenām.

Gandrīz visus netīrumus var iztīrīt ar dzeramo sodu, citronskābi, etiķi, vārāmo sāli un, protams, siltu vai karstu ūdeni un sūklīti. Var izmantot arī ziepju riekstus vai citus ekoloģiskos mazgāšanas līdzekļus.

Satrakojušies suņi uzbrūk bērniem

Šogad dzirdējām par vairākiem skaļiem gadījumiem, kad suņi uzbruka cilvēkiem, tostarp bērniem. Piemēram, novembra sākumā Babītē četri suņi saplosīja piecus gadus vecu meiteni, kura no gūtajām traumām notikuma vietā mira.

Negadījums notika ap plkst.17.30, kad piecus gadus vecas meitenes un trīs gadus veca puikas vecāki savus bērnus atstāja pieskatīšanai viņu vecaimātei un devās prom.

Kad vecāmāte bija devusies uz darbu, bērni palika vecvecmātes uzraudzībā. Kamēr vecvecmāte pagalmā tīrīja sniegu, bērni turpat netālu pikojās un spēlējās ar četriem ģimenes bordo dogiem.

Pēkšņi suņi kļuva agresīvi, uzbruka meitenei un sāka viņai kost.

Dzīvnieku audzētāju biedrības AKO vadītāja Ingrīda Cīrule sarunā ar TVNET norādīja, ka bērnus nedrīkst atstāt vienus pašus kopā ar lieliem suņiem. Tāpat jāatceras, ka suņu vidū valda bara likumi - ja barvedis uzbrūk, viņam seko arī citi dzīvnieki.

Sēņošanas bums

Šogad sēņošanas priekiem ļāvās pat tie, kas parasti mežiem iet ar līkumu.

Mūsu meži šogad lutināja gan ar bagātīgu gaileņu ražu, gan skaistām baravikām.

Savukārt Latvijas Mikologu biedrība par gada sēni ir nominējusi lielo pergamentsēni. Šī sēne nav ēdama, nav arī aizsargājama, taču tai ir liela saimnieciskā nozīme.

Saulīte mūs lutina

Daudz Latvijas iedzīvotāju priecājās, ka šovasar mūs lutināja arī ļoti karsts laiks. Tas iepriecināja ne tikai atvaļinājumu baudītājus, bet arī skolēnus, kuri izdzīvoja vasaras brīvlaiku.

Piemēram, 25.jūnijā Latvijā pārspēti 29 karstuma rekordi, kas ir viens no visu laiku lielākajiem vienā dienā laboto temperatūras rekordu skaitiem. 15 novērojumu stacijās tika sasniegts jauns 25.jūnija karstuma rekords, desmit no tām tika pārspēts arī mēneša trešās dekādes rekords, trijās no tām – arī visa mēneša karstuma rekords. Tāpat tika labots 25.jūnija nacionālais temperatūras rekords.

Savukārt šoziem sniegu piedzīvojām tikai dažas reizes un arī tad uz pāris dienām. Neko darīt, ziemas sporta un atpūtas veidu cienītājiem jābrauc uz Alpiem vai citiem sniegotiem kalniem.

Cīņa ar Āfrikas cūku mēri

Šogad turpinājās cīņa ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā. Tas konstatēts dažādās valsts vietās.

Mežacūku populācijā mēris šogad konstatēts vairāk nekā 1000 dzīvniekiem. Mājas cūkām mēris konstatēts dažās saimniecībās.

PVD atkārtoti aicina visus dzīvnieku turētājus, jo īpaši tos, kuri savā piemājas saimniecībā tur cūkas, stingri ievērot noteiktos biodrošības pasākumus, lai tādējādi pasargātu dzīvniekus no saslimšanas un maksimāli samazinātu infekcijas slimību izplatīšanos apkārtnē.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

Labsirdīgs policists izglābj bariņu bedrē iekritušu ežu

Šogad piedzīvojām arī vairākus gadījumus, kad labsirdīgi cilvēki palīdzēja savvaļas dzīvniekiem.

Piemēram, 14. aprīlī no vecas, neaizvērtas akas, kas atrodas Skrundā, bijušā universālveikala teritorijā, Skrundas novada pašvaldības policijas darbinieki izcēla desmit ežus, kuri saviem spēkiem no akas nevarēja izkļūt.

Kas ir gada dzīvnieks un putns?

Latvijas Dabas muzejs 2016.gada dzīvnieka titulu janvāra sākumā piešķīra āpsim. Pašreiz Latvijā varētu būt aptuveni 13,8 tūkstoši āpšu.

Savukārt par šā gada putnu izraudzīts dižraibais dzenis. Dižraibais dzenis dzīvo dažādos mežos un ir biežāk sastopamā no deviņām Latvijas dzeņu sugām.

Pie mums būs zemestrīce?

Lai gan varētu šķist, ka Baltijas reģions seismisko aktivitāšu ziņā ir ļoti mierīgs, tomēr ir iespējamas arī spēcīgas zemestrīces, atzina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra seismologs Valērijs Ņikuļins.

Varētu šķist, ka Baltijas reģionā ir seismiski mierīgi apstākļi, tomēr Ņikuļins atgādina par pēdējos 40 gados notikušajām spēcīgākajām zemestrīcēm, dažas no tām bijušas samērā nesen.

Igaunijā, Osmusāres salā, 1976.gada 25.oktobrī reģistrēta 4,7 magnitūdu spēcīga zemestrīce, bet tās epicentrā magnitūdu skaits bija sešas balles. Pēc šīs zemestrīces tika reģistrētas vēl trīs vājākas zemestrīces jeb pēcgrūdieni.

ANO uzņemas atbildību par holēras epidēmiju Haiti

Decembra sākumā ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns pirmo reizi atvainojās par ANO lomu 2010.gada Haiti holēras epidēmijā, kurā dzīvību zaudēja tūkstošiem cilvēku

Eksperti jau gadiem ilgi apgalvo, ka infekciju nabadzīgajā Karību valstī ievazāja ANO miera uzturētāji, kas tur tika izvietoti pēc 2010.gada zemestrīces. Pēc ANO aplēsēm, ar slimību inficējās 80 000 cilvēku un 9000 tās rezultātā nomira.

Eiropā izmetam 40% pārtikas

Pasaulē cilvēki mirst badā, kamēr Eiropā ļaudis teju pusi pārtikas izmet miskastē. Tiek nelietderīgi iztērēti dabas resursi un ražošanas rezultātā atmosfērā vairotas videi kaitīgās izplūdes gāzes.

Dati rāda, ka patlaban Eiropas Savienībā aptuveni 40% no saražotās pārtikas tiek izmesta laukā, kas ir gan nelietderīga resursu tērēšana, gan arī saistīta ar ogļskābās gāzes izmešu problēmu.

Labāka situācija nav arī Latvijā: saskaņā ar aplēsēm,

rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kilogrami pārtikas produktu,

no kuriem 38% rodas mājsaimniecībās. Kā skaidro Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Jans Vidbergs, daļa atkritumu tiek atdalīti un reģistrēti kā pārtikas atkritumi, daļa nonāk sadzīves atkritumu kopējā masā un tālāk jau poligonos kā jaukti sadzīves atkritumi.

Epidēmija, kas smagi skāra jaundzimušos, - Zikas vīruss

Šogad pasauli pamatīgi nobiedēja kārtējā epidēmija - Zikas vīruss. Viena no tā izpausmēm ir visai skumja - bērni, kas piedzimuši ar pārāk mazām galvām un smadzeņu attīstības defektiem. Slimība pirmkārt un visvairāk skāra Brazīliju, un tas raisīja bažas par vīrusa izplatīšanos, ņemot vērā tur šogad notikušās Olimpiskās spēles.

Zikas vīrusu galvenokārt izplata odi, bet retos gadījumos tas var izplatīties dzimumsakaru ceļā.

Aedes ģints odu pārnēsātais Zikas vīruss pirmoreiz tika konstatēts 1947.gadā Āfrikā, bet tika uzskatīts par relatīvi vieglu slimību, līdz pērn tika paziņots par tā pašreizējo uzliesmojumu Latīņamerikā.

Biežākie Zikas vīrusa slimības simptomi ir drudzis, izsitumi, locītavu sāpes, iekaisušas acis, var būt arī galvassāpes, acu sāpes, vemšana un neiroloģiskas komplikācijas. Simptomi ilgst no dažām dienām līdz nedēļai. Smagas slimības formas gadījumā nepieciešama hospitalizācija.

Zikas vīruss var izraisīt mikrocefāliju un citus smagus jaundzimušo smadzeņu defektus. Tas tiek vainots vairāk nekā 1600 jaundzimušo mikrocefālijas un deformētu smadzeņu gadījumos, kas kopš pērnā gada reģistrēti Brazīlijā.

Zikas vīruss ir saistīts arī ar retām pieaugušo neiroloģiskām problēmām, piemēram, ar Gijēna-Barē sindromu, kas var izraisīt paralīzi un nāvi.

Kopš 2015.gada vidus Zikas vīrusa gadījumi reģistrēti aptuveni 70 valstīs un atkarīgās teritorijās. Septembrī zinātnieki brīdināja, ka vismaz 2,6 miljardi cilvēku, kas ir vairāk nekā trešdaļa no pasaules iedzīvotājiem, dzīvo Āfrikas, Āfrikas un Klusā okeāna rajonos, kur var izplatīties Zikas vīruss.

«Klimata pārmaiņas izdomājuši ķīnieši» jeb kā novērst globālu katastrofu?

Septembrī Parīzes globālo klimata vienošanos parakstīja lielākie piesārņotāji, ASV un Ķīna, kas kopumā atbildīgas par 40% no pasaules oglekļa emisiju radīšanas.

Parīzē panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Divi grādi ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.

Tomēr satraukumu vides aizstāvju vidū visā pasaulē izraisījusi Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā. Tramps savas vēlēšanu kampaņas laikā bija paudis atbalstu daudziem tradicionālajai politikai pretējiem uzskatiem, tostarp izteicies, ka klimata pārmaiņas ir izdomājuši ķīnieši, lai kaitētu ASV ekonomikai. Viņaprāt, neesot nekādu pierādījumu tam, ka cilvēks vainīgs pie siltumnīcas efekta. Novembrī pēc savas ievēlēšanas Tramps intervijā tomēr pieļāva iespēju, ka ASV no svarīgās klimata vienošanās neatkāpsies. Jaunievēlētais prezidents attiecībā uz klimata pārmaiņām solīja saglabāt «atvērtu prātu». Ar saviem izteikumiem Tramps tādējādi nedaudz mīkstināja savu pirmsvēlēšanu retoriku.

Tajā pašā laikā izskatās, ka 2016.gads kļūs par karstāko gadu novērojumu vēsturē, un oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā 2015.gadā ir tuvu bīstamai robežai.

Leposimies ar savām tauku krokām vai tomēr ne?

Liekā svara sērga pārņem savā varā arvien vairāk pasaules valstu un liek domāt par pasākumiem, kā to iegrožot. Liekā svara problēma saistīta ar virkni faktoru: mūsdienu mazkustīgo dzīvesveidu, ātrajām uzkodām, neveselīgām pārtikas piedevām un daudziem citiem.

Daudzās valstīs liekais svars pat kļūst par normu un sabiedrība arvien uzstājīgāk prasa, lai «jaunie standarti» atspoguļotos arī apģērbu izmēros un modes industrijas reklāmās. Un, lai gan modeļu pārliekais kārnums ir vēl viena negatīva galējība, par tādu uzskatāma arī lepošanās ar savām tauku krokām.

Tikmēr valstu valdības, apzinoties, ka aptaukošanās izraisītas veselības problēmas valstij izmaksā dārgi (slogs veselības aprūpes sistēmai un īsāks dzīves ilgums, kas nozīmē arī mazāk nodokļu), īstenojušas virkni pasākumu, lai resnuma sērgu censtos iegrožot. Lūk, daži piemēri.

- Nīderlandē no dažu neveselīgu pārtikas produktu iesaiņojuma drīz tiks aizvākti populāru bērnu varoņu attēli, lai neveicinātu neveselīgas ēšanas paradumus.

- Latvijā sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana, lai aizliegtu mazgadīgajiem pārdot saldinātus, krāsainus un gāzētus dzērienus un neveselīgus našķus. Izrādās, Latvijā 21,3% pilngadīgo valsts iedzīvotāju ir konstatēta aptaukošanās - un tas ir otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» dati par 2014.gadu.

- Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicinājuši Eiropas Savienībā (ES) noteikt obligātus ierobežojumus rūpnieciski ražotajām transtaukskābēm, kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību, neauglības, Alcheimera, diabēta un aptaukošanās risku patērētājiem.

- Igaunijā veselības un darba lietu ministrs Jevgeņijs Osinovskis iesniedza valdībā piedāvājumu ieviest «cukura nodokli» saldinātajiem dzērieniem. Viņš aplēsis, ka tam būtu jābūt 10-15% apmērā. Pagaidām gan lielu atsaucību ideja nav guvusi.

- Lielbritānijas valdība šogad prezentēja plānu cīņai pret bērnu aptaukošanos, kas paredz noteikt papildu nodokli gāzētajiem dzērieniem, aicināt pārtikas ražotājus samazināt cukura saturu produktos un likt skolēniem vairāk iesaistīties fiziskās aktivitātēs.