Pievienotās vērtības nodoklis – «dzirnakmens» mūsu kaklā? (41)

Valdība ir nolēmusi mainīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), akcīzes nodokli alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem, degvielai un kafijai, kā arī noteikt nodokļu atvieglojumus un ar IIN neapliekamo minimumu.

Vislielāko sašutumu ir izraisījusi PVN likmes paaugstināšana līdz 21% līdzšinējo 18% vietā. Tāpat plānots samazinātās 5% PVN likmes vietā noteikt 10% "slieksni" un "apcirpt" to pakalpojumu loku, kam tā būs piemērota. Samazinātā likme tiks piemērota tikai medikamentu un zīdaiņiem paredzēto speciālo produktu piegādei, iedzīvotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju un elektroenerģiju, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē. Pārējiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecās 5% (turpmāk 10%), ir paredzēts noņemt "atvieglojumus" un noteikt 21% likmi. Iespējams, ka tiks piemērotas pārejas likmes presei (paredzot, ka izdevēji maksās 10% PVN 2009. gadā, bet 2010. gadā jau pilno summu – 21%), – šāds priekšlikums tika izteikts Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē un atbalstīts Ministru kabineta ārpus kārtas sēdē.

SVF spiediens

Kā norāda Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta Preses nodaļas vecākais referents Igors Ivanovs, paaugstinātā PVN likme nākamgad valsts kasē varētu ienest papildu 288 miljonus latu. Šādi paši ieņēmumi plānoti arī 2010. un 2011. gadā. Attiecībā uz PVN atlaidēm – tādas neesot paredzētas.

Runājot par PVN palielināšanu, vairākums ekonomikas ekspertu uz to norāda kā uz neizbēgamu soli, uz ko piespieduši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) nosacījumi. Daļa aptaujāto norādīja: ja jau paši nesaprata, ka tas bija jāizdara, tagad to piespiež "no ārpuses". Daži eksperti gan iebilda, uzskatot, ka tas ir "mūsu pašu plāns", jo citos – līdzīgos gadījumos – SVF šādus nosacījumus neuzspieda.

"Diez vai tas jāvērtē kā pozitīvs solis," teic ekonomists, Hipotēku bankas Atbalsta programmu pārvaldes vadītājs Juris Cebulis. "Ekonomika laikam nonākusi tik nopietnā situācijā, ka jāpieņem mēri, lai izkļūtu no tās un lai "ziepes" nebūtu vēl lielākas. Kad slīkst, jādara viss iespējamais. Izskatās, ka tie ir SVF nosacījumi, lai gan Godmanis apgalvo, ka tā ir mūsu programma. Skaidrs, ka pie lielāka budžeta deficīta apjoma mums SVF nedotu naudu, tāpēc vēl lielāku par 5% to nevarēja atļauties. Tā kā premjers ir atzinis, ka izdevumu daļu vairāk samazināt nebija iespējams, bija jāķeras klāt ienākumiem. Konkrēti – nodokļiem. Turklāt to palielināšanas soļi plānoti daudz lielāki nekā IIN samazināšana – tas, nu, ir skaidrs."

Cebulis pieļauj, ka zināmā mērā tas esot pareizais virziens, taču – kā uz to reaģēs tirgus, kā mainīsies cenas, pieprasījums un algas – esot grūti paredzēt. Tik ātrā tempā lēmuma pieņemšana par diezgan drastiskām izmaiņām, kuras nevienam nav bijis laika izanalizēt, liek domāt, ka kuģim līdz nogrimšanai palikušas skaitītas minūtes – tādos gadījumos nav laika runāt un apspriesties ar citiem, lēmums jāpieņem nekavējoties. Turklāt SVF nepievērš nekādu uzmanību sociālpolitiskiem aspektiem, iespējamiem streikiem un sabiedrības neapmierinātībai, ar ko valdībai noteikti būs jāsaskaras. Cebulis teic, ka pirms gada, kad premjera amatā bija Aigars Kalvītis, šāds plāns par nodokļu palielināšanu jau tika piedāvāts, taču paredzot nelielas izmaiņas. Tad šis plāns tika noraidīts, argumentējot, ka to nevar izdarīt, jo "uzņēmēji mums uzticas". Faktiski pirmoreiz par šādu soli gadījies dzirdēt vēl pirms pusmēneša, kad tika pasniegta Spīdolas balva.

Pie šā jautājuma būs jāatgriežas

Arī Roberts Remess, Ekonomikas apvienības 2010 eksperts, atzīst, ka viss notika ļoti ātri: no vienas puses, tiek samazināts IIN, taču, no otras – tiek noņemts daudz vairāk. Šo soli var skatīt no divām pusēm: cik vajadzīgs tas bija no ekonomiskā viedokļa, cik – no SVF puses. Noteicošais tomēr varēja būt "ārējais spiediens", līdz ar to sekas netika aprēķinātas. Krīzes situācija piespieda rīkoties, un nevienam nav skaidrs, kāds būs kopējais efekts uz tautsaimniecību. "Jā, it kā cenas jau tagad krīt, bet patiesībā mazinās inflācija, kas šobrīd joprojām ir virs 10%. Tomēr vienalga – inflācija atkal kāps, kad tiks lietots jaunais PVN. Turklāt tas skars visas jomas."

Tomēr, kā teic Remess, esot grūti kritizēt tajā visā valdību, kas, iespējams, grib ar šādu soli novērst vēl lielākas nepatikšanas. Ja šīs izmaiņas tiks pieņemtas, pie šā jautājuma būs jāatgriežas, jo vienā mirklī notiek pārāk daudz izmaiņu. Jo līdz šim – lai kāda bija nodokļu sistēma, tā bija stabila. Visi ar to rēķinājās, tas bija kā indikators.

Galvenais uzsvars jāliek "citur"

Egons Liepiņš, Sabiedrības citai politikai Ekonomikas un finanšu darba grupas vadītājs, uzsver, ka valdības plāns ar PVN palielināšanu tiek veikts "stipri nepareizi". "Pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, medikamentiem, nedrīkst palielināt PVN, kā tas tagad tiks izdarīts. Savukārt IIN jāsamazina daudz būtiskāk – sākotnēji par 5%, tad vēl vairāk, lai tas galu galā "harmonizētu" ar uzņēmuma ienākuma nodokli. Turklāt ko valdība spītīgi nedara, bet ko vajadzētu – aplikt bagātniekus ar ienākuma nodokli (UIN). Tas pats attiecas uz kapitāla ienākuma, dividenžu aplikšanu ar nodokli. Ja paskatās presē, redzams, ka tiek pārdotas kapitāla daļas, īpašumi par milzīgām summām, bet valstij neko nemaksā. Faktiski nodarbojas ar uzņēmējdarbību un neko nemaksā. Un kur tad vēl progresīvais ienākuma nodoklis tiem, kam ir lieli ienākumi? Tas netiek iekasēts. Beidzot tas būtu jādara." Viņaprāt, iecerētie ienākumi no nodokļu iekasēšanas būs daudz mazāki, un vispār "nekā laba nebūs" – samazināsies patēriņš (inflācija nepalielināsies) un vēl lielāka sabiedrības daļa grims nabadzībā.

Liepiņu pārsteidz, ka bez nopietniem aprēķiniem un diskusijām tiek pēkšņi pieņemts lēmums, lai gan krīze ilgst jau vairāk nekā pusgadu un šajā laikā vajadzēja jau visu salikt pa plauktiem. "Nopietnam profesionālim jābūt skaidram ko darīt, nevis pēkšņi nākt klajā ar nepārdomātu lēmumu. Tādu, ka visa sabiedrība brīnās – kas tas ir?" Viņaprāt, vajadzētu saskatīt, kur ir īstā problēma un risinājums, un, lai gan bija jāmaina uzsvars uz nodokļiem, taču tā nav galvenā lieta. "Galvenā vaina meklējama apstāklī, ka Latvijas eksports ir ievērojami mazāks nekā imports. No katra lata, ko ieņemam, puse aiziet projām. Izdodam, izdodam – nekas nenāk iekšā..." Vienīgā iespēja izkļūt no šīs "bedres" ir starptautiski konkurētspējīgu preču izstrāde un veicināšana. Otra lieta – cīņa ar bezdarbu, lai tas nepieaugtu strauji. Turklāt jāļauj maksimāli vienkārši dibināt mazos uzņēmumus, aizstājot tiem PVN un UIN ar fiksētu nodevu 10% apmērā (tiem, kam gada apgrozījums ir līdz 70 000 latu), ierosina Liepiņš, piebilstot: ja nepalielināsies preču un pakalpojumu līmenis vietējā tirgū, nekāda nodokļu paaugstināšana nelīdzēs.

Pareizs solis

Jānis Ošlejs, uzņēmējs un ekonomists, prognozē: "PVN paaugstināšana samazinās individuālo patēriņu, jo preces un pakalpojumi kļūs dārgāki. Es saprotu, ka teikšu nepopulāru lietu, tomēr šāda sadārdzināšana ir pareiza, un šoreiz valdība dara nepieciešamo – patēriņš Latvijā tālu pārsniedza un arī vēl šodien pārsniedz mūsu iespējas. Pārāk liela patēriņa dēļ mēs visu laiku importējām vairāk nekā eksportējām. Patēriņa dēļ vēl arvien pieaug mūsu ārējais parāds. Un šā iemesla dēļ mums ir jāaizņemas nauda no SVF.

Eksportētājiem PVN palielināšana netraucē, jo tie eksportējot saņem PVN atpakaļ no valsts. Lielāks PVN nozīmē arī lielāku PVN atmaksu. Tāpēc tā palielināšana ir zināma subsīdija eksportētājiem uz iekšzemes patēriņa rēķina. Eksports ir mums ļoti vajadzīgs, tāpēc šī paaugstināšana ir laba ziņa arī eksportētājiem."

Ošlejs uzskata, ka PVN paaugstināšana nesīs labumu ilgtermiņā, bet ar trim noteikumiem – ja:

1) no papildu PVN saņemtā nauda netiks iztērēta tekošajām valsts aparāta izmaksām, bet investīcijām. Arī šeit valdība rīkojas pareizā virzienā, samazinot algas un izdevumus. Gribas gan redzēt tieši investīciju plānu, kas novestu mūs pie augsto tehnoloģiju ražošanas atsākšanas Latvijā;

2) vienlaikus tiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis līdz 20%, bet, ja budžets neatļauj, tad 20% likme būtu jāizveido vismaz tiem, kuru algas vai ienākumi ir viszemākie;

3) valdība parūpēsies, paaugstinot ienākumus vai vēl samazinot nodokļus, par tiem nabadzīgajiem iedzīvotājiem, kam PVN paaugstināšana sadārdzinās zāles un citas pirmās nepieciešamības preces. Inflācija no šīs PVN paaugstināšanas ļoti nepieaugs. Preču cenas gan, šai likmei palielinoties, kāps, tomēr patlaban Latvijā strauji krītas naudas apjoms apgrozībā un līdz ar to cenas, tāpēc drīzāk mūs nākamgad sagaida cenu krišanās jeb deflācija, nevis inflācija.

Ošlejs norāda arī uz valdības "neizdarībām": "Šajā laikā, kad visiem, pat presei, ir jāpieraujas, nodokļi tiek samazināti nekustamā īpašuma spekulantiem. Proti, valdība tikko atcēla normu, ka nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumi tiek aplikti ar nodokli, ja īpašums tiek notirgots 60 mēnešu laikā, un samazināja to uz 12 mēnešiem. Tātad tiem, kas pelna, pērkot un pārdodot nekustamo īpašumu, vairs nodoklis nebūs jāmaksā. Tāpat valdība neko nedara dividenžu aplikšanai, kas arī samazina patēriņu."

Ļoti tuvredzīgs risinājums

Vadims Jerošenko, korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars valdes priekšsēdētājs, uzskata, ka lēmums par PVN standarta likmes, kā arī šā nodokļa pazeminātās likmes palielināšanu šīsdienas situācijā ir ļoti bīstams. "Ar PVN likmēm mēs varējām "spēlēties" pirms pāris gadiem, kad patēriņa līmenis un kopējā labklājība bija augsta, taču šobrīd, kad tā strauji krītas, šādi lēmumi ir riskanti. Patērētāju pirktspēja jau šobrīd ir gana zema, un līdz ar nodokļa palielināšanu tā vēl vairāk kritīsies, savukārt uzņēmēji nebūs spējīgi ražot (ja reiz pircējs nespēj viņu preci nopirkt)."

Viņaprāt, šodienas situācijā šāds lēmums tikai veicinās jaunu cenu kāpumu un inflāciju, kas beidzot pēc ilgāka laika pieauguma bija sākusi kristies.

Arī tas, ka PVN tiek paaugstināts visām produktu grupām bez izšķirības, nav pareizi, jo tādējādi tiks grautas vairākas nozares, tostarp, piemēram, izdevējdarbība – vairums preses izdevumu jau šobrīd beidz savu abonēšanas kampaņu nākamajam gadam un mainīt abonēšanas noteikumus viņi nevar. Tajā pašā laikā kopējās ekonomiskās situācijas dēļ strauji krītas reklāmu apjomi, un arī tas būtiski kaitē uzņēmējdarbībai. Faktiski tā ir starp diviem dzirnakmeņiem – reklāmas ieņēmumu kritumu un valdības tuvredzību.

"Vienlaikus ar PVN likmes celšanu valdība uzsver, ka zināmā mērā to kompensējot, sarucinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25% uz 23%. Taču šis nelielais samazinājums nekompensē patērētāju pirktspējas kritumu, faktiski tas ir vairāk populistisks solis, kas reāli nes būtiskus kaitējumus, tostarp ienākumu kritumu pašvaldībām, kuras līdz ar to nespēs īstenot vairākus, iespējams, tieši šobrīd aktuālus attīstības projektus.

Protams, ir savi argumenti par labu un par sliktu šādām nodokļu izmaiņām, taču būtiskākais – PVN nodokļa celšana ir ļoti tuvredzīgs risinājums, jo tādējādi tiek domāts par to, lai nākamgad valsts budžetā varētu ieņemt nedaudz vairāk naudas un aizlāpīt tos caurumus, uz kuru rēķina pēdējā mēneša laikā budžets "īsināts". Taču ilgtermiņā tas ir liels drauds mūsu ekonomikai. Skaļi runājot par nepieciešamību Latvijas ekonomiku sildīt un stabilizēt, valdība ar šādiem lēmumiem faktiski to "saldē" vēl vairāk," ir pārliecināts Jerošenko.