Zaļajai karotītei – stingrāki noteikumi? (6)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Preču zīme Kvalitatīvs produkts jeb zaļā karotīte šobrīd ir nodota valsts īpašumā, un turpmāk to varēs izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā. Līdz tam šis zīmols "piederēja" biedrībai Mārketinga padome. Nedēļa skaidroja, kādas vēl izmaiņas gaidāmas šajā kustībā un kāda ir bijusi līdzšinējā tās "kvalitāte".

Izstrādājot valdības noteikumus Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, tika pieņemts lēmums Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas ietvaros saražoto marķēt ar norādi Kvalitatīvs produkts, ko patērētāji pazina kā biedrības Mārketinga padome (BMP) preču zīmi. BMP atdeva valstij šo zīmi bez maksas, taču saglabājot līdzšinējās kūrēšanas funkcijas.

Saskaņā ar ES prasībām uz preču zīmes vairs nedrīkst izmantot vārdu "Latvija", jo "visi ES produkti ir vienādi kvalitatīvi", taču ir atļauts akcentēt kvalitātes aspektu. Tāpat jaunie noteikumi paredz stingrākas prasības attiecībā uz izejvielu izsekojamību. Turklāt ir paredzēts, ka ES sedz izdevumus, kas uzņēmumam radušies, lai piedalītos nacionālajā pārtikas shēmā.

Tiem uzņēmējiem, kam jau piešķirta karotīte, nav jāpārsertificējas līdz viņiem piešķirtā sertifikāta noteiktā termiņa beigām (šo zīmi piešķir uz gadu). Taču tiem, kas vēlēsies kvalitātes zīmi iegūt no jauna, būs tas jādara pēc jaunajiem noteikumiem.

Atbalsts vietējiem ražotājiem

BMP direktore Inguna Gulbe teic, ka šī kvalitātes zīme ieviesta pirms septiņiem gadiem un tās izveides iemesls – trīs ceturdaļas Latvijas iedzīvotāju vēlējās tirdzniecības vietās iegādāties tieši vietējos produktus. Bet veikalos diemžēl tos ir diezgan grūti "atpazīt", turklāt importētāji un tirgotāji, zinot šo pieprasījuma aksiomu, cenšas savus produktus "latviskot", cik vien iespējams. Otra lieta, kāpēc tas tika darīts, – Zemkopības ministrija ir ieinteresēta, lai Latvijas pārstrādes uzņēmumi iepērk izejvielas no vietējiem zemniekiem, kas parasti neražo galaproduktu. Līdz ar to šāda zaļā karotīte (ZK) ir kā orientieris Latvijas tirgū, norādot, ka produkts ar šādu uzlīmi ir vismaz 80% "autentisks". Starp citu, tādas kvalitātes zīmes tiek lietotas visā pasaule, jo cilvēki ir tendēti pirkt savas valsts ražotu produktu. Turklāt tas ir pamatots ne tikai psiholoģiski, bet arī no veselības viedokļa – mums ir labāk uzturā lietot tos produktus, kas ģeogrāfiski ir auguši tuvāk dzīvesvietai, jo organisms ir pareizāk iemācījies tos izmantot, skaidro Gulbe.

Viņa uzsver, ka šobrīd atpazīstamo zīmolu, ko izveidoja BMP, pārņem valsts, jo to paredz ES noteikumi. Līdz šim BMP izpildinstitūcija bija Latvijas valsts Agrārās ekonomikas institūts. Tagad tā ir valsts – ZM personā, kas biedrībai uzticējusi šo zīmi administrēt kā līdz šim.

No pieciem līdz 43 uzņēmumiem

Attiecībā uz kustības iešanu plašumā Gulbe atzīst, ka neko jau nevar uzspiest no augšas. Ja šādu zīmolu mēģinātu ieviest pirms 15 gadiem, diez vai tas izdotos. Jo bija vajadzīgs zināms periods, lai pārslimotu "spožo ārzemju jogurtiņu" laiku.

Kad situācija bija nobriedusi, Latvijas pārstrādātāji bija tie, kas aicināja ieviest šādu zīmi, kas sākotnēji saucās Kvalitatīvs Latvijas produkts. (Tagad, sakarā ar Eiropas Savienības noteikumiem, nedrīkst kā galveno priekšrocību norādīt produkta izcelsmi. (Taču visas valstis ar dažādiem gudriem paņēmieniem to tik un tā dara.) Galvenais, kas jāuzsver, ir kvalitāte. Šīs nacionālās pārtikas kvalitātes shēma ir ES piekopta prakse, kā šo produktu izsekojamību un kvalitāti var nodrošināt un atbalstīt, jo Eiropas iedzīvotāji ir pelnījuši kvalitatīvu pārtiku.)

Sākotnēji piedalījās visai maz uzņēmumu – pirmajā gadā tikai pieci. Nu to apjoms sasniedzis 43 ar 203 pārtikas produktiem, un tā ir pietiekami liela daļa visa Latvijas tirgus. (Ir arī tādi produkti, kas "darbojas" ne tikai ZK ietvaros, bet arī bioloģiskā produkta sadaļā. Gulbe uzskata, ka nevajadzētu pārāk daudz zīmju, Latvijā pietiktu ar trim: ZK, "bioloģisks produkts" un "veselīgs produkts" – tās savstarpēji nekonkurē un ir paredzētas dažādām mērķauditorijām.)

"Jāteic, šis ir ne tikai kvalitātes apzīmējuma simbols, bet arī iespēja reklamēt savu vārdu un produktu. Jo skaidrs, ka lielai daļai uzņēmumu nav tik daudz līdzekļu, lai popularizētu savu "lietu" medijos. ZK nav brīnumlīdzeklis, tas neatrisina ražotāju problēmas, un arī mūsu reklāmas iespējas nav lielas, un tomēr – mēs strādājam "uz sabiedrību". Un tam ir panākumi, ko apliecina pētījums – 78–80% Latvijas iedzīvotāju atpazīst šo zīmi. Lielāku procentu nav jēgas "dzīt" uz priekšu, jo visi tāpat nebūs mērķauditorija. Kāpēc? Jo šie produkti nav pieskaitāmi pie "lētā gala". Gribu teikt, ka lētums un kvalitāte nav viens un tas pats jēdziens," uzsver BMP direktore, piebilstot, ka biedrība ir kā vidutājs, kā starpnieks starp ražotāju un tirgotāju, jo pirmais ir atkarīgs no otrā, līdz ar to ir grūti iet runāt ar "mūzikas pasūtītāju". Līdz ar to BMP ir uzņēmusies šo lomu – teiksim, pirms pāris gadiem uz Līgo svētkiem organizējām "dārzeņu kasti" ar Latvijas produkciju aukstās zupas pagatavošanai. Šādas aktivitātes arī dod savu artavu, jo ieguldīt plašā reklāmas kampaņā, kā to dara lielas ārzemju kompānijas, mēs nevaram."

Gaļas produkti – bez "karotītes"

Runājot par produktiem, kas nav pārstāvēti ZK, Gulbe min gaļas produkciju. Tas gan nenozīmējot, ka mums nav kvalitatīvu produktu, un to esamību apliecinot pārtikas kontroles institūcijas. Kāpēc tā? Uz to BMP direktore atbild, ieskicējot ceļu līdz ZK piešķiršanai: "Ja uzņēmums vēlas pievienoties šai kustībai, vispirms tam jāraksta iesniegums nozares asociācijai, kurā konkrētais uzņēmums darbojas, un jāiesniedz analīzes, kas apliecina, ka pieteiktais produkts atbilst kvalitātes rādītājiem. Asociācija izvērtē, vai var dot savu akceptu. Tad šajā lietā iesaistās Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti un arī BMP, dodoties pārbaudīt reālo situāciju. Turklāt ne retāk kā reizi gadā sertificēta laboratorija veic konkrētā produkta analīzes, bet starptautiska auditorkompānija pārbauda, lai, piemēram, "no vienas cūkas nebūtu saražots 30 tonnu karbonādes". Tā kā šajā lietā ir daļējs valsts finansējums, ir jābūt maksimālai pārliecībai, ka apliecinājums – tas ir ZK produkts – tiešām atbilst patiesībai.

Tātad – kur slēpjas gaļas pārstrādes uzņēmumu problēma? Tie nav gatavi tik biežai starptautisko auditoru vizītei savā teritorijā, turklāt nevar arī vainot tos, kas neizmanto vietējās izejvielas, jo dažkārt gaļu un piedevas ir ekonomiski izdevīgāk ievest no citām valstīm. Turklāt noteikums, ka nevar tikt izmantots neviens ģenētiski modificēts produkts, arī attur dažu ražotāju no iesaistīšanās ZK."

Nopirkt ZK nav iespējams

Protams, standarta jautājums vienmēr ir par to, vai ZK nevar vienkārši nopirkt. Šāds viedoklis noteikti ir radies tāpēc, ka citur ir "lietas", kuras tieši šādā veidā var iegūt, un tas automātiski met ēnu uz visu pārējo, pieļauj Gulbe. Viņasprāt, tas pat teorētiski nav iespējams kaut vai viena aspekta dēļ – kurš var nopirkt starptautiskas auditorfirmas? Tām savi vārdi noteikti ir svarīgāki, nekā "kāda uzņēmuma desai iedot ZK". Analīzes tiek pārbaudītas sertificētā laboratorijā, pēc noteiktiem standartiem, un šo standartu augstais līmenis ir bijis par iemeslu, kālab ir produkti, kuriem šī zīme ir atņemta. PVD pārbauda, lai produkts atbilstu pārtikas drošuma un nekaitīguma kritērijiem, un BMP noteikums ir – šiem rādītājiem jābūt virs vidējā.

"Piecu baļļu skalā tas būtu 4 un 5. Produkts ar zemāku rādītāju var tikt pārdots veikalā, bet ne ar ZK. Tātad – ja analīzes uzrāda atzīmi 3, sūtām analīžu rezultātus uzņēmumam un lūdzam mēneša laikā novērst kvalitātes "zudumus". Ja tomēr šie rādītāji pēc mēneša neatbilst prasītajam, esam spiesti ZK atņemt. Pretendēt uz šā nosaukuma atgūšanu var ne agrāk kā pēc gada." Gulbe min gadījumus, kad uzņēmumi paši atsakās no šā zīmola, jo zina, ka turpmāk nespēs nodrošināt tik augstas prasības.

Nācies arī tiesāties, jo kāds uzņēmums patvaļīgi lietojis šo kvalitātes rādītāju. No vienas puses, par to varot priecāties, jo vilto to, kas ir vērtīgs. No otras – nekas patīkams tas neesot. Kā šie viltvārži tiek atklāti? Konkurenti ziņojuši par krāpniecību. Protams, tas neesot pieļaujams, ka viens godīgi pūlas iegūt šādu zīmi, turklāt ik gadu maksā padomei dalības maksu – 50 latu gadā, bet cits – vienkārši pats sev "piešķir" ZK, jo tā, lūk, var labāk piesaistīt pircējus.

Iespēja saņemt atbalstu

Jāpiebilst, ka ZK ir iespēja ne tikai reklamēties, bet arī saņemt cita veida atbalstu. Teiksim, starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food var piedalīties bez maksas, jo kvalitātes uzņēmumi tiek atbalstīti.

Šobrīd ES atļauj kompensēt izdevumus, kas radušies, iesaistoties šajā kustībā (teiksim, maksa par analīzēm). "Tas būs pozitīvs pagrieziens, jo līdz šim, lai pieteiktos, bija jāmaksā pašiem. Bet prasību gan ir vairāk, un tās ir stingrākas. Līdz šim kontrolējām gala produktu, bet tagad gan to, gan arī izejvielas – pārbaudāmā ķēde kļūst vēl garāka. Tāpēc to sauc par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu, un tas nozīmē vēl lielāku ticamību par kvalitāti. Iespējams, ka līdz ar to kāds no līdzšinējiem dalībniekiem atkritīs.

Tāpat varbūt būs nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, lai piemērotu jaunās prasības. Jo ir uzņēmumi, kā, piemēram, Daugava, kam ir sava ferma, un no tās saražotā piena tiek gatavota produkcija. Taču ir komercsabiedrības, kurām piegādātāji ir mērāmi simtos. Proti, tas nozīmē, ka lielākajai daļai no šiem simts ir jābūt šajā shēmā. Un tas varētu būt problemātiski," skaidro Gulbe, atzīstot, ka viņu šobrīd visvairāk satrauc kontrolēšanas darbs, kas būs jāveic BMP kā uzraudzības institūcijai.

***

Viedokļi

SIA Dimdiņi ZK kustībā pārstāvēti ar sešiem produktiem.

SIA Dimdiņi komercdirektore Iveta Audziša: "ZK kustības popularitāte ir atkarīga no tā, cik konkrētajā laikā tā tiek aktīvi reklamēta. Jo vairāk tās vārds izskan sabiedrībā, jo cilvēki vairāk tai pievērš uzmanību. Manuprāt, šai kvalitātes zīmei ir uzticamība, jo tā tiešām tiek piešķirta, izejot pamatīgu kontroles shēmu. Neesmu dzirdējusi, ka to varētu iegūt blēdoties vai nopērkot.

Nevarētu teikt, ka būtu grūti nodrošināt ZK prasības – arī to, ka 70% produkta izejvielu jābūt vietējās izcelsmes. Līdz šim analīzes ir pierādījušas mūsu produkcijas kvalitāti, visa dokumentācija arī ir kārtībā – kādēļ lai mēs satrauktos par jaunajiem noteikumiem. Domāju, ka arī jaunās, stingrākās prasības varēsim nodrošināt."

SIA Pure Food – četri produkti.

Pure Food pārstāve Īrisa Bergfelde: "ZK pircējiem un mūsu klientiem patīk, līdz ar to arī mēs piedāvājam produkciju no Latvijas izejvielām – mellenēm, upenēm, avenēm un zemenēm. Taču uzņēmumam tas nav viegli izdarāms. Jo pirmām kārtām tas prasa atdalīt ZK produkciju no "parastās" (nevaru teikt, ka, piemēram, no Polijas ievestās būtu peļamākas un negaršīgākas). Turklāt vietējo piegādātāju ogas ir dažādas kvalitātes – tās tiek atvestas atšķirīgos iepakojumos ar atšķirīgu tīrības pakāpi (daļa jāved papildus attīrīt).

Faktiski jau iepirkt produkciju no lielražotājiem uzņēmumam vienu otru reizi būtu vienkāršāk. Turklāt vietējais apjoms nav pietiekams. Tā patiešām ir papildu slodze, un, ja prasības attiecībā uz izejvielām būs vēl stingrākas, pieļauju, ka nodrošināt tās būs vēl sarežģītāk. Tā kā vietējais cukurs vairs netiek ražots, dažkārt izskan šaubas no pircēju puses – sak, importa cukurs nav tik labs kā savējais."

Daudznozaru kompānija

Daugava – divi produkti.

DK Daugava mārketinga daļas vadītājs Kaspars Ēvelis: "Pirms gada mēs ZK pārstāvējām ar 33 produktiem – faktiski mums bija visvairāk "karotīšu". Tad nolēmām nepagarināt vairumam to šo zīmolu, atstājām tikai divus. Kāpēc tos? Attiecībā uz krējumu – tas bija veids, kā apliecināt, ka tas ir īsts krējums (tagad, protams, to rāda uzraksti pie produkta, taču ilgu laiku bija īsts juceklis). Patiesībā nekas "izņemtajos" produktos nemainījās, taču konstatējām – lai gan ZK ideja ir laba, taču tirgū bez tās pastāv vēl citas zīmes, piemēram, VP (Veselīgs produkts) – ar ko tas ir sliktāks par ZK?

Būtībā jebkura sabiedriskā organizācija var izdomāt savu zīmolu, izstrādāt vērtēšanas kritērijus un piedāvāt tirgus dalībniekiem. Ja ir piecas zīmes un ZK kā sestā, pircējam trūkst motivācijas – kāpēc jāpērk šis produkts, ja blakus ir līdzīgs, tikai ar citu zīmi. Mums likās, ka ZK ideja ir laba, bet zaudējusi savu sākotnējo jēgu. Turklāt par katru produktu bija jāmaksā 50 latu, līdz ar to mums gadā bija jāatvadās no 1500 latiem. Savukārt cita asociācija par to pašu prasīja 900 latu. Tāpat vajadzētu būt ļoti stingriem kritērijiem attiecībā uz kvalitāti, lai būtu skaidrs vēstījums – kas tas ir. Patiesību sakot, ļoti daudz produktu šādā sadaļā nevajadzētu būt. Un vēl – ja ZK ir izstrādājumam, kas nav bez pārtikas piedevām un augu taukiem, tas īsti godīgi nešķiet. Tāpat ir produkti, kas diez vai vērtējami kā veselīgi, taču ir ZK produktu klāstā, teiksim, čipsi un alus. Čipsiem taču pievieno sāli, konservantus... Manuprāt, ļoti būtiski ir, lai produkti būtu bez šīm "garšvielām". Nu, jā – rodas iespaids, ka ZK var saņemt faktiski jebkurš. Līdz ar to ZK kustība šķiet pārvērtusies par biznesu.

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu