Lucavsalas vārds ik pa laikam tiek locīts "uz visām pusēm", notikušas dažādas aktivitātes, lai "atdzīvinātu" šo vietu. Taču reāli tās "dzīvē" nekas nav mainījies. Attīstības projekts, kas tika izstrādāts 2005. gadā, paredzot šajā vietā radīt biznesa un dzīvojamo rajonu, ir iesalis "līdz pašiem pamatiem". Kad tas "startēs" un vai vispār tas notiks – īstas skaidrības nav.
Lucavsalā «miers un klusums» (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vārds "neskaidrs" saistībā ar Lucavsalu kopš 2005. gada tiek regulāri minēts. Un šķiet – joprojām ir aktuāls. Pašreizējā ainava ar pamestām būdiņām un dārziņiem to apliecina pilnībā. Lai gan pēc Pilsētas attīstības plāna vadlīnijām viss it kā būtu skaidrs – šajā vietā jābūt centram ar augstceltnēm, dzīvojamiem namiem, sporta un atpūtas zonai. Nedēļa interesējās Rīgas domē, kad reāli varētu sakustēties darbi šajā reģionā, taču saņēma visai miglainu, tomēr optimistisku vīziju bez konkrētiem termiņiem.
Projekta īstenošana iestrēgst
Rīgas dome pirms vairāk nekā trim gadiem izsludināja attīstības priekšlikumu konkursu, un tajā tika noskaidrots uzvarētājs – SIA Lucavsala. Dome plānoja komercsabiedrībai, kurā apvienojušās vairākas labi zināmas būvfirmas, iznomāt pašvaldībai piederošo zemi un veidot ar to kopuzņēmumu. Tika pasūtīts zemes vērtējums, lietas sāka virzīties uz priekšu... Bet tad pēkšņi tika pieņemts jauns likums, kas paredzēja, ka pašvaldības teritorijas nedrīkst iznomāt ilgāk par 12 gadiem. Skaidrs, ka šādā laika posmā investoram ieguldītos līdzekļus atpelnīt nav iespējams. Sākās domes un kompānijas riņķadancis, projekts iestrēga, un galu galā SIA Lucavsala iesūdzēja domi tiesā, pieprasot līguma noslēgšanu ar domi uz 50 gadiem. Tāpat būvnieki uzsvēra, ka saistībā ar plānoto teritorijas attīstību jau iztērējuši pusmiljonu latu. Turklāt jaunajā Rīgas attīstības plānā SIA izstrādāto attīstības koncepciju dome bija gan iekļāvusi, taču firmai neko nebija samaksājusi.
Šobrīd joprojām rit tiesvedība, un tā ir nonākusi līdz Augstākās tiesas Senātam, kurā tiesa paredzēta 20. decembrī. Tikmēr Rīgas dome "vēl pa to vidu" nolēma rīkoties "uz savu roku" un izveidoja SIA Lucavsalas attīstība (LA), tā pati saviem spēkiem mēģinot rast risinājumus 94 hektārus lielās teritorijas attīstībai. Sākotnēji domes pārstāvji paredzēja, ka tas būs lielākais projekts, kas tiks īstenots galvaspilsētā. Tāpat tika stāstīts, ka LA gatavojas saņemt plānošanas un arhitektūras uzdevumu divu tiltu būvniecībai no Lucavsalas uz Mūkusalas ielu un Bauskas ielu, notiekot sarunas ar SIA Rīgas ūdens par komunikāciju ierīkošanu. Taču 200 000 latu, ko vietvara ieguldīja SIA darbības nodrošināšanai, faktiski tika iztērēti "pa tukšo", jo nekas taustāms dabā tā arī neparādījās. Galu galā šoruden tika izlemts Lucavsalas attīstību reorganizēt, pievienojot to Rīgas pilsētbūvniekam (RP). RP šīs funkcijas, iespējams, pārņems nākamā gada pavasarī.
Gaisma tuneļa galā ir
Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks teic, ka attiecībā uz Lucavsalu ir redzama gaisma tuneļa galā. Tomēr par konkrētiem termiņiem, kad šajā teritorijā varētu sākties būvniecība, runāt esot grūti tāpēc, ka attīstības jomā ir iestājusies stagnācija un no privāto investoru puses interese ir noplakusi. Taču nav šaubu – līdzko sāksies atmoda šajā jomā, arī investori izkustēsies. Bet šobrīd tādu atrast – tā būtu kā pasaka par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem.
Attiecībā uz Lucavsalas attīstības apvienošanu ar Rīgas pilsētbūvnieku – Ameriks saskata to kā labāko izeju administratīvo resursu taupīšanai un nosauc to par veiksmīgi rastu risinājumu. Jo Pilsētbūvnieks teicami darbojas, attīstot Zaļo pilsētu Rumbulā (tas gan vairāk ir kā dzīvojamais rajons), tāpat arī tā darbības virzieni aptver citas jomas, piemēram, bērnudārzu plānošanu un celtniecību. Viņš noraida viedokli, ka LA būtu darbojusies "pa tukšo" un tādu atsevišķu uzņēmumu dibināt nevajadzēja. Pirms diviem gadiem, kad SIA tika izveidota, tā brīža situācija atšķīrās no pašreizējās un tolaik varēja atļauties izveidot "viena projekta" īstenotāju. Tāpat pie Lucavsalas attīstības labajiem darbiem jāmin izsoles kopējo procedūru izstrādāšana, un faktiski projekta tālāko virzību varētu sākt kaut vai rītdien. Būtībā pat esot jāpriecājas, ka tas dažādu iemeslu dēļ netika izdarīts, jo tad tiešām viss tagad beigtos ar uzņēmuma bankrotu.
Kā šķēršļus reālai darbības uzsākšanai Ameriks min gan SIA Lucavsala ierosināto tiesvedību, gan salas zemes vērtēšanas "peripetijas" (BDO Invest novērtējums liecināja, ka salas tirgus vērtība ir 3,85 miljoni latu, SIA Infinitum – 3,16 miljoni, Latio – gandrīz 40 miljoni, bet Valsts zemes dienesta – no 27 līdz 53 miljoniem latu). Tāpat liels šķērslis izrādījies Satversmes tiesas lēmums par apbūves aizliegumu applūstošajās teritorijās (tas attiecas uz vietām, kas teorētiski var applūst reizi 100 gados). Un Lucavsalā puse teritoriju ir šādā statusā. Līdz ar to bija jāgaida grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas noteiktu, kuras applūstošās teritorijas drīkstēs apbūvēt.
Lielos investorus sala interesē
Arī Rīgas domes Attīstības departaments norāda uz tiesvedību, kuras rezultāti būs zināmi pēc 20. decembra, kad ieplānota tiesas sēde, un arī uz nesakārtotām īpašumtiesībām, kas traucē "lietu virzībai". Šobrīd konkrētu šīs teritorijas attīstības vīziju neesot.
RP valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters teic: kad tiks pieņemts domes lēmums par LA apvienošanu ar RP, tad arī varēs sākt attīstības projektu. (Attiecībā uz apvienošanu – neesot jau tā, ka citur nekur LA nebijis kur likt, tāpēc tika nolemts: sak, atdosim to RP. Jo RP ir pierādījis savu varēšanu kā veiksmīgs projektu kūrētājs, kas spētu tikt galā arī ar šo uzdevumu.) Šobrīd notiek "dokumentu aprite", un lēmums par apvienošanu varētu tikt pieņemts nākamā gada martā vai aprīlī. RP esot apņēmības pilns piestrādāt pie šīs teritorijas attīstības, un tās nākotne nebūt neesot tik bezcerīga.
Arī viņš piekrīt, ka pašreizējā krīze ietekmē būvniecības nozari, taču atšķirībā no Amerika norāda, ka par šīs teritorijas "apgūšanu" interesi ir izrādījuši lielie investori (Gaters uzsver – "patiešām lielākie šajā reģionā"). Tās gan nevarot saukt par konkrētām sarunām, jo tām ir savs laiks, taču tas ir sava veida garants tam, ka reģions noteikti atdzīvosies. Kādā veidā notiks Lucavsalas apbūvēšana – pa daļām vai kompleksi –, tas arī vēl esot nākotnes jautājums, visai nekonkrēti teic PB valdes priekšsēdētājs.
***
Fakti
Rīgas domei Lucavsalā pieder 110,84 hektāri, no tiem 8,32 hektāri ir iznomāti, privātīpašumā – 6,36 hektāri.
Šobrīd spēkā ir detālplānojums salas daļai starp tiltu, Mazo Daugavu, Lucavsalas ielu un vidus virzienā projektēto brauktuvi. Teritorijā iekļaujas zemes gabals, kur SIA Merks ieplānojis būvēt divas biroju ēkas.
Agrāk salā bija 5000 mazdārziņu īpašnieku.
2007. gadā apstrādāti 2500 zemes gabali.