Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) norāda, ka Zemkopības ministrijas vakar, 18. decembrī, izplatītā preses informācija [1] maldina sabiedrību. Nākamajos divos gados plānotā mežu ciršanas apjomu palielināšana nav ilgtspējīga un ļoti negatīvi ietekmēs Latvijas dabas daudzveidību, tajā skaitā putnus.
Jāņem vērā, ka ievērojama daļa Latvijas dabas vērtību, ko atbilstoši nacionālajiem normatīviem un starptautiskajām saistībām mūsu valsts apņēmusies aizsargāt, atrodas Latvijas valsts saimnieciskajos mežos ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Jau tagadējie ciršanas apjomi šo dabas vērtību stāvokli arvien pasliktina.
Piemēram, šobrīd divām mežos ligzdojošām sugām – Eiropā un pasaulē apdraudētajiem melnajam stārķim un mazajam ērglim – Latvijas mežos aizsargāti ir attiecīgi tikai 28 un 10 % to ligzdošanas teritoriju. Pēdējo gadu laikā šo putnu, kurus mūsu valsts ir juridiski apņēmusies aizsargāt, skaits arvien sarūk. To izraisa gan ligzdošanas teritoriju izciršana, gan traucējuma faktors – pavasarī ligzdu tuvumā notiekošās mežizstrādes izraisītais troksnis un cilvēka klātbūtne.
Šobrīd aizsardzība praksē netiek nodrošināta arī lielākajai daļai citu sugu, kuru ligzdošanas vietās valsts likumdošana paredz nelielu aizsargājamu teritoriju – meža mikroliegumu – dibināšanu. LOB pieejamā informācija liecina, ka galvenokārt vecos mežos ligzdojošām aizsargājamām dzeņu sugām (baltmugurdzenim, trīspirkstu dzenim un vidējam dzenim) aizsargātas ir tikai līdz 5% ligzdošanas vietu. Divām dzeņu kaltos dobumos ligzdojošām pūču sugām – apodziņam un bikšainajam apogam – šobrīd aizsargāts ir tikai ap 1% visu ligzdošanas vietu. LOB uzskata, ka šādā situācijā turpmāka mežistrādes apjomu palielināšana var novest pie dramatiskas ar veciem mežiem saistīto putnu sugu skaita samazināšanās, kas padarīs Latvijas starptautisko saistību izpildi dabas daudzveidības saglabāšanā faktiski neiespējamu.
Turklāt, kā LOB norādījusi iepriekš, jau pašlaik pavasara mežsaimnieciskās darbības dēļ ik gadus Latvijā valsts mežos vien tiek iznīcināts ap 14–20 tūkstoši dziedātājputnu (pārsvarā kukaiņēdāju – mežsaimniecības kaitēkļu apkarotāju) ligzdu. Ciršanas intensitātes samazinājumu pavasara periodā pārliecinoši atbalsta arī Latvijas iedzīvotāji [2]. Lēmums par mežizstrādes apjomu palielināšanu nozīmē ievērojamu traucējuma ligzdošanas sezonas laikā pieaugumu.
LOB arī norāda, ka jau pašreizējie ciršanas apjomi nav ilgtspējīgi, nemaz nerunājot par to palielināšanu. Ornitologa Māra Strazda veiktā oficiālās mežu statistikas datu analīze [3] liecina, ka, saimniekojot ar pašreizējo intensitāti, Latvijai meža resursu pietiks tikai līdz 2027. gadam (t.i., tikai 18 gadus), ar nosacījumu, ka tiks nocirsts viss ciršanai pieļaujamā vecumā esošais mežs, kas Latvijā atrodams, rezervātus, nacionālos parkus un Rīgas mežaparkus ieskaitot. Kā norāda M. Strazds, pēc tam iestāsies periods, kad mežu nozarei vairākus gadus nebūs pieejams neviens koks, ja vien dramatiski netiks mainīta mežu likumdošana, atļaujot cirst vēl jaunākus kokus.
LOB priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka „Zemkopības ministrijas lēmums ir ekonomisku interešu apmierināšana īstermiņā, bet šā lēmuma sekas graujoši ietekmēs Latvijas iedzīvotāju dzīves telpu visā atlikušā mūža garumā”.
LOB kā Mežu konsultatīvajā padomē pārstāvēta organizācija šodien, 19. decembrī nosūtīja vēstuli Zemkopības ministrijai, aicinot nekavējoties sasaukt Mežu konsultatīvo padomi, kurā vēlas dzirdēt uz datiem balstītus argumentus par šā rīkojuma pamatotību. LOB norāda, ka ar Ministru kabineta 2006. gada 9. maija lēmumu Nr. 384 izveidotā Meža konsultatīvā padome atbilstoši nolikumam jāsasauc ne retāk kā reizi ceturksnī, bet praksē šīs padomes sēdes nav notikušas kopš 2007. gada februāra.
M. Strazds arī norāda, ka nav patiesi Kokrūpniecības federācijas argumenti [4], ka ciršanas apjomu nepalielināšanas gadījumā Latvijā tiks likvidētas 4–10 tūkstoši darba vietu. Pētījumi Somijā [5] ir pierādījuši, ka galvenais darbavietu skaita sarukuma iemesls meža nozarē ir darba operāciju arvien augstākais mehanizācijas līmenis un uzņēmumu vēlme pēc lielākas peļņas, nevis jebkādi ierobežojumi izstrādē. Tā, piemēram, Somijā no 1970. līdz 2002. gadam izstrādāto meža materiālu apjomam pieaugot gandrīz divas reizes, nodarbināto skaits nozarē samazinājās divas reizes, bet tiešajos meža darbos nodarbināto skaits – vairāk nekā trīs reizes. Tāpat arī par Latvijas meža nozarē strādājošo skaita samazināšanos ir atbildīgi uzņēmumu īpašnieki, kuri par katru cenu vēlas gūt maksimālu peļņu, nevis ciršanas apjomi vai aprobežojumi meža ciršanā kādā teritorijā vai sezonā.
Piezīmes:
1 – 2008. gada 18. decembra LETA ziņa „Roze: Koku ciršanas palielinājums neradīs draudus dabas aizsardzības interesēm”, http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=79991
2 – 2008. gada 12. decembra LOB preses informācija „Latvijas iedzīvotāji atbalsta mežizstrādes ierobežošanu putnu ligzdošanas laikā”: http://www.lob.lv/lv/aktualitates.php?id=247
3 – Māris Strazds, 2008. gada 18. decembris. Meža ciršanas apjomi Latvijā 2000–2007: http://www.lob.lv/Download/Meža%20ciršanas%20tempi%20Latvijā.pdf
4 – A. Jaunbelzere. Glābs Latviju, cērtot valsts mežu. Latvijas Avīze Nr. 346 (3601) 2008. gada 19. decembrī.
5 – S. Harkki, K. Savola & M. Walsh (eds.), 2003. A Comprehensive Conservation Programme for Finlands Forests in the 21st Century, Helsinki.