Kur aiztek mūsu bioetanols? (10)

Kā vēsta Zemkopības ministrijas (ZM) mājaslapa, bioetanola ražošana Latvijā ir sākusi attīstīties, par ko liecina ražošanas jaudu palielinājums. Uzņēmums SIA Jaunpagasts Plus (JP) pērn paplašinājis savu darbību. Turklāt, salīdzinot ar 2006. gadu, 2007. gadā uzņēmums savu bioetanola ražošanas jaudu ir kāpinājis par 67 %, savukārt 2008. gadā plāno to palielināt par 11%. Šogad bioetanola ražošanu iecerējusi sākt SIA BioDegviela, un tās iecerētā maksimālā bioetanola ražošanas jauda būs 5000 tonnu gadā.

Lai noskaidrotu no pašiem uzņēmumiem, kā tad veicas šai nozarei, Nedēļa centās sazināties ar abām iepriekšminētajām ražotnēm. Jāteic, ar SIA BioDegviela gan izdevās sazvanīties, taču tās pārstāve telefona "vada" otrā galā bija visai neatsaucīga un uz vēlmi uzzināt, kā veicas šai nozarei, atbildēja, ka par to diez vai esot vērts rakstīt. Līdz ar to nācās aprobežoties ar otra šīs jomas pārstāvja pausto, kura teiktais gan tik pesimistisku ainu neiezīmēja. Protams, problēmas, kā jebkurā nozarē, pastāv. Tāpat ekonomiskā situācija liek sevi just, un iespējams, vēl nākamgad iecerētais būs jākoriģē. Kopumā situācija tika raksturota "reālistiski": "Krīzes gadi būs grūti, bet cerams, ka izvilksim."

Renovē un paplašinās

JP mājaslapā informēts, ka uzņēmums ir dibināts 1997. gadā uz Iecavas un Jaunpagasta etanola rūpnīcu, kā arī uz alkohola ražošanas ceha Avoti bāzes. Uzņēmums no graudiem gatavo bioetanolu un augstvērtīgu pārtikas spirtu, alkoholiskos dzērienus un arī lopbarības piedevu kā ražošanas blakusproduktu.

Ražošanas jaudas izvietotas divās rūpnīcās – Jaunpagastā (Talsu rajonā) un Iecavā (Bauskas rajonā). Tajās strādā vairāk nekā 200 darbinieku, tajā skaitā 43 inženiertehniskie.

JP valdes priekšsēdētāja padomnieks Armands Gūtmanis apliecina ZM pausto, ka uzņēmums pēdējos gados strauji attīstās – ieskaitot šo gadu, investīcijās ieguldīti astoņi miljoni latu. Tieši kopš 2004. gada, kad radikāli mainījās īpašnieku sastāvs, JP piedzīvoja jaunu uzrāvienu un tikušas īstenotas vairākas rekonstrukcijas, jo bijis jāmaina vecā tehnika un tehnoloģijas. Velti tas nav darīts, un gan pēc JP ražotā bioetenola, gan medicīniskā spirta ir stabils pieprasījums. "Eiropas tirgū pieprasījums pēc bioetanola un pārtikas spirta ir liels. Par noietu nav ko uztraukties – ja produktam ir kvalitāte, un mūsējam tā ir. Biodegviela praktiski visa tiek eksportēta, jo Latvijā nav noteikts, ka degvielai jānodrošina obligāts piemaisījums, līdz ar to mūsu degvielas tirgotājiem nav izdevīgi iepirkt bioetanolu. Jā, Latvijā šobrīd biodegviela tiek tirgota, taču ļoti mazā apjomā," teic Gūtmanis, norādot, ka situācija mainīsies tikai tad, kad Latvija ieviesīs obligāto bio piejaukumu, kā tas notika citās ES dalībvalstīs. Līdz ar to tad te veidosies pastāvīgs tirgus. (Šogad no visas degvielas 4,27% jāsastāda biodegvielai – kopumā tas ir 21 miljons litru, un no tiem JP saražo 14 miljonus.)

Jāpiebilst, ka līdz 2010. gadam Latvija var pieņemt vai nepieņemt šo piedevas pievienošanu. Bet 2020. gadā Eiropas Savienībā paredzēts ieviest šādu piedevu 10% apmērā – turklāt obligāti.

Jaunu spēlētāju nozarē nav

Runājot par pārtikas spirtu – JP valdes priekšsēdētājs teic, ka tas viss tiek realizēts vietējā tirgū. Šo produktu pērk alkoholisko dzērienu, ķīmikāliju, kosmētikas uzņēmumi, kā Dzintars, Grindex, Latvijas Balzams (LB), Olainfarm un citi. "Skaidrs, ka mēs visu šo uzņēmumu pieprasījumu nevaram nodrošināt, un tādām rūpnīcām kā LB nākas iepirkt spirtu arī no ārvalstīm. Taču varam lepoties, ka mūsu gatavotā spirta kvalitāte ir augstāka, nekā LB vajadzētu. Pirms diviem gadiem JP Talsu rūpnīcā tika ierīkotas jaunas rektifikācijas kolonnas, kuras nodrošina augstu produkta kvalitāti," norāda Gūtmanis.

Jāteic, ka šobrīd JP strādā arī pie tā, lai lietderīgāk izmantotu to biomasu, kas paliek pāri pēc spirta ražošanas. (Līdz šim tas tika izmantots kā mēslojums lauksaimniecībā.) Šajā masā paliek pāri olbaltumvielas, kuras var vairākos veidos pārstrādāt – teiksim, biogāzē, kas gan prasa lielas investīcijas, un maziem apjomiem (kā LP) tam nav īsti ekonomiskā pamatojuma. Labāk ir pārstrādāt šo masu tīrā olbaltumā, tas ir, lopbarībā vai arī pārtikas piedevām – cilvēkiem.

Par to, vai ar diviem spēlētājiem nozarē pietiek, Gūtmanis teic, ka par otru uzņēmumu, kas darbojas šajā jomā, neko daudz nezinot. Līdz šim kopējā spēlē tas nav piedalījies (attiecībā uz bioetanolu). Vai nozarē varētu ienākt kāds jauns pašmāju uzņēmējs, esot apšaubāmi, vismaz tuvākajā nākotnē noteikti ne. Tāpat līdz šim nav pieteicies neviens ārvalstu uzņēmums, kas te vēlētos "izvērsties". Droši vien nav saskatījuši iespēju ieguldīt šajā nozarē. Paplašināties varētu pats JP, jo ir jau izveidota pamatbāze. (Peļņa līdz šim ir ieguldīta investīcijās.) JP plāni esot diezgan lieli, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, iespējams, tos vajadzēs pārskatīt. Svarīgi esot, kā beigsies šis gads, mazliet rezervēti bilst Gūtmanis.

Viņš uzsver, ka bioedegviela pasaulē ir ļoti politisks produkts, līdz ar to šī joma ir atkarīga no politikas. "Ja paraugās uz ES dalībvalstīm, tur ir dažādi politiskie regulējumi. Eiropas Komisija (EK) atļauj atbalstīt un subsidēt nozari, bet katras konkrētās valsts atbalsta modeļi un līdz ar to arī ietekmes sviras atšķiras. Šā iemesla dēļ uzņēmējiem ir gūti investēt tik neskaidrā sektorā, jo nevaram zināt, ko pēc gada vai diviem politiķi izlems. Runājot par Latviju – mēs zinām, ka kaut kāds valsts atbalsts ir paredzēts līdz 2010. gadam. Bet šis termiņš beidzas "parīt", un kurš investors ir gatavs ieguldīt līdzekļus pusotru gadu uz priekšu? Tad jābūt ekonomiskajam pašnāvniekam. Citās ES dalībvalstīs ir tāda pati neskaidrība, un tā saglabāsies vēl līdz minētajam 2010. gadam, un tikai tā gada sākumā nacionālās valstis iesūtīs EK savus plānus, kā sasniegs 10% klātbūtni degvielas tirgū."

Perspektīva ir

Apgalvot, ka nozarei nav perspektīvas, tomēr nevarot, atzīst JP valdes priekšsēdētāja padomnieks, piebilstot, ka ne ASV, ne ES nav izvirzītos mērķus atcēlušas. Biodegviela palēnām tiek ieviesta daudzās vietās pasaulē – par spīti milzīgajam pretspiedienam no naftinieku puses, kas gan ir loģiska un neizbēgama reakcija.

Vēl runājot par perspektīvu, kā Latvijas priekšrocību Gūtmanis min labu graudu ražošanu. Labība pietiek gan vietējam tirgum, gan eksportam. Turklāt ir skaidrs, ka raža ar laiku arvien pieaugs (ārpus Zemgales, kur raža ir apmēram astoņas tonnas no hektāra, tā ir zema – divas tonnas no hektāra) un graudu ražotāju ekonomiskā domāšana attīstīsies – saimniekošana kļūs efektīvāka. Līdz ar to JP ir izejvielu potenciāls, jo izejvielas – ziemas kviešus – uzņēmums iepērk Latvijā dažādos reģionos. (Samaksu nosaka tirgus cenas.) JP gan pārstrādā nelielu apjomu – aptuveni 30 000–40 000 tonnu gadā.

JP valdes priekšsēdētājs paskaidro, ka tehnoloģija ir "pakārtota" vienam izejvielas veidam, jo katrs no tiem prasa savu "pieeju". Uz jautājumu, vai kartupeļi netiek izmantoti kā sentēvu laikos, viņš atbild noliedzoši, sakot, ka tos tikpat kā nekur vairs nelieto. Kā izejvielu varot minēt arī cukurbietes, kuras dažās valstīs tiek izmantotas spirta ražošanā. Taču kā lielākie spirta avoti jāmin tieši graudi un kukurūza (dienvidu zemēs).

Attiecībā uz tuvāko nākotni: biodegvielas ražotājiem esot svarīgi, kas notiks ar tirgu un obligāto piemaisījumu, kā arī – kas notiks ar atbalsta mehānismu. "Ja tas tiek saglabāts, tā ir viena situācija, ja ne, tad... Jāsaka atklāti: tas būs vienkārši stulbi, jo valsts divos gados ir ieguldījusi 14 miljonus latu. To izkūpēšana skurstenī būtu ļoti neekonomiska lieta." Un Gūtmanis atsaucas uz biodegvielas ražotāju sagatavoto "memorandu" par situāciju biodegvielas nozarē, kas visai skarbi "ieskicē" pašreizējo situāciju nozarē kopumā.

Samilzušas problēmas

Kopējam ieskatam sniedzam šā ziņojuma tekstu, ko parakstījis Latvijas Biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs (tas adresēts Ministru prezidentam, ekonomikas ministram un zemkopības ministram):

"Latvijas biodegvielu ražotāju sektorā ir samilzušas problēmas, kas apdraud tā tālāko pastāvēšanu. Valsts atbalsts par 2008. gada otro pusgadu nav izmaksāts, šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 280. noteikumi savā aprēķinu tabulā balstās uz skaitļiem, kas būtiski maina līdz šim pastāvējušo atbalsta sistēmu, nav skaidrības par valsts atbalstu šim un nākamajiem pusgadiem.

Saprotot, ka biodegvielas ražošanas attīstība Latvijā ir sektors, kas stiprina Latvijas enerģētisko neatkarību, kas ļauj paaugstināt lauksaimniecības izejvielu pārstrādes pievienoto vērtību, kas saglabā darba vietas reģionos, asociācija uzskata, ka politiski un ekonomiski ir svarīgi šo sektoru saglabāt un attīstīt Latvijas tautsaimniecībā.

Teikto apstiprina šādi rādītāji:

1. 2005.–2008. gadā valsts ir ieguldījusi ap 14 miljoniem latu biodegvielas uzņēmumu atbalstā (t.sk. bioetanolā 7 miljonus).

2. 2005.–2008. gadā ražošanas kopjaudas biodegvielu rūpnīcās izaugušas no 13,5 t/m3 līdz 135 t/m3 (t.sk. bioetanolam no 11,4 t/m3 līdz 22 t/m3).

3. 2005.–2008. gadā nozares uzņēmumi nodokļos samaksājuši 9,2 miljonus latus (t.sk. bioetanolā 8 miljonus).

4. 2008. gadā nozares uzņēmumos kopumā ir 323 darba vietas (t.sk. bioetanolā 204).

5. 2005.–2008. gadā nozares uzņēmumos kopumā veiktas vairāk nekā 75 miljonu latu investīcijas konkurentspējas paaugstināšanai (t.sk. bioetanolā 8 miljoni).

6. Secinājums – valsts atbalsta 14 miljoni latu izkūpēs gaisā un ies zudumā 323 darba vietas un ikgada ieņēmumi nodokļos, ja tiks sagrauta iesāktā valsts atbalsta sistēma.

7. Savukārt, ja valsts atbalsta sistēma tiek turpināta un ieviesta prasība par 5% obligāto biodegvielas piejaukumu vismaz no 2009. gada 1. jūlija, paredzot akcīzes nodokli 0% tikai biodegvielai, kas piejaukta Latvijā reģistrētā akcīzes preču noliktavā, tad bilance ir šāda:

7.1. katru gadu valsts ieņem PVN gandrīz 14 miljonus latu no graudu un rapša pārstrādes Latvijā un no biodegvielas apgrozījuma Latvijas mazumtirdzniecībā – šī nauda šobrīd netiek ieņemta, jo biodegviela tiek eksportēta (1) lai saražotu 5% biodegvielas, vajag ap 200 000 tonnu rapša un graudu, kam kopumā tirgus cena ir apmēram 32 500 000 latu, no kuriem PVN ir 5 850 000 latu; 2) Latvijā 5% apjoms no visas patērētās degvielas ir 70 000 tonnu gadā, ja šādu apjomu biodegvielas pārdod mazumtirdzniecībā par 637 latiem tonnā, tad no šīs darbības PVN ir 8 026 200 latu);

7.2. ieviešot 5% obligāto biodegvielas piejaukumu, valsts samazina katru gadu degvielas importa apjomu par 22 360 000 latu, kas paliek Latvijā (5% biodegvielas ir 70 000 tonnu no Latvijā patērētās degvielas un, pieņemot fosilās degvielas cenu ap 600 USD/t, iegūstam importa samazinājumu katru gadu ap 22 260 000 latu);

7.3. katru gadu sektora uzņēmumi kopumā valstij nodokļos nomaksā 3,5 miljonus latu, visos sektora uzņēmumos kopā ir 323 darba vietas;

7.4. nākamajiem 2008.–2010. gadiem Ekonomikas ministrijas prognozētie 86 miljoni latu valsts atbalsta ir bezatbildīgi un nepareizi prognozēti, uz ko ražotāji ministrijai vasarā norādīja;

7.5. atbalstam par 2008. gada 2. pusgadā faktiski saražoto biodegvielu, lai nepieļautu ražotāju bankrotu, būtu jāņem vērā līdzekļu pārpalikumu 1 062 508 lati 2008. gadā un papildus no 2009. gada budžetā plānotā;

7.6. piedāvājam saglabāt esošo atbalsta sistēmu, izmantojot ražotāju iesniegtos datus, kurus uzdot valsts kontrolei pārbaudīt katrā uzņēmumā, lietojot aprēķinātās valsts atbalsta summas izmaksu ar nobīdi laikā.

***

Fakti

Latvijā bioetanola ražošanā izmanto kviešus, rudzus un tritikāli:

SIA Jaunpagasts Plus – kviešus, SIA BioDegviela – pārsvarā rudzus un tritikāli.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju 2007. gadā Latvijā tika saražoti 14,3 miljoni litru bioetanola, kas veido 66,60% no ikgadējā minimāli nepieciešamā bioetanola daudzuma.

Latvijā bioetanolu izmanto:

*svinu nesaturošam benzīnam pievieno bioetanolu, ja absolūtā spirta saturs ir 4,5–5 tilpumprocenti no kopējā galaprodukta daudzuma (turpmāk – E5);

*svinu nesaturošam benzīnam pievieno dehidratētu (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) bioetanolu, ja absolūtā spirta saturs ir 85 tilpumprocenti no kopējā šīs degvielas daudzuma (turpmāk – E85).

Benzīna standarti pieļauj bioetanola piejaukumu benzīnam līdz 5% (pēc tilpuma) no kopējā apjoma. Lietojot E5 degvielu, nav nepieciešami īpaši aprīkoti automobiļi. Savukārt E85 degvielu var izmantot tikai šim nolūkam ražotos speciālos automobiļos ar FFV (Flexible Fuel Vehicle) tipa motoriem.

2008. gadā vairākās Latvijas degvielas uzpildes stacijās tika tirgota E5 degviela, un no 2007. gada septembra vienā no Latvijas degvielas uzpildes stacijām ir iespējams iegādāties arī E85 degvielu.

Avots: Ekonomikas ministrija