Daudzi uzņēmumi, īpaši tie, kas lielākoties vērsti uz eksportu eirozonā, vairākkārt ir izteikuši priekšlikumu – maksāt nodokļus eiro, nevis latos. Tādējādi nebūtu nepieciešamības veikt konvertāciju, kas saistīta ar papildu izmaksām. Nedēļa skaidroja, ko par šādu iespēju saka gan valsts, gan uzņēmēju puse.
Vai nodokļus varētu maksāt eiro, nevis latos? (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gan Finanšu ministrija (FM), gan Latvijas Banka neatbalsta šādu nodokļu maksāšanas iespēju, taču uzņēmēji pieiet šim jautājumam "no divām pusēm" – tie, kas strādā lielākoties vietējā tirgū, uzskata, ka tas nav vajadzīgs, bet tie, kas darbojas eirozonā, ir par šādu risinājumu, jo valūtas konvertācija prasa zināmas izmaksas, kas šābrīža ekonomiskajā situācijā nav mazsvarīgi.
Valsts neatbalsta šāda veida eiroizāciju
"Diskusijas par šo jautājumu ir notikušas pirms vairākiem gadiem, tāpēc FM veica vispusēju jautājuma analīzi, sākot no tehnisku iespēju noskaidrošanas, konkurences aspektu novērtēšanas, visbeidzot – analizējot ietekmi uz valsts monetāro politiku un šāda soļa fiskālo ietekmi," skaidro FM Komunikācijas departamenta Preses nodaļas vecākais referents Igors Ivanovs, piebilstot, ka viens no "par" argumentiem esot minēts tas, ka nodokļu maksāšana eiro uzņēmējiem, kas gūst ienākumus šajā valūtā, būtu ļoti ērta un izdevīga, izzūdot nepieciešamībai veikt konvertāciju un segt ar to saistītās izmaksas. Tomēr jāņem vērā, ka šādā gadījumā valūtas konvertācijas nasta gultos uz valsts budžetu un konkrēti – Valsts kasi, kas nozīmētu papildu izdevumus nevis uzņēmējiem, bet gan valstij. Valstij ir nepieciešami lati, lai veiktu regulāros sociālos maksājumus, piemēram, pensijas pensionāriem.
Otrkārt, uzsver FM pārstāvis, būtiski ekonomikas regulēšanas instrumenti ir monetārie instrumenti, kuru izmantošanas iespēja ievērojami samazinātos, pieļaujot norēķinus valsts iekšienē citā valūtā, kas nav nacionālā. Maksājumi citā valūtā paralēli nacionālajai valstīs tiek pieļauti izņēmuma gadījumos, turklāt tajās, kurās ir vāja monetārā politika un kas savā ekonomiskajā attīstībā ir diezgan atpalikušas. Raugoties uz šo jautājumu no konkurences skatu punkta, jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmēji sadarbojas ne tikai ar eirozonas valstīm, līdz ar to ienākumi tiek gūti arī citās valūtās, kas savukārt padara nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tiem, kam saglabāsies konvertācijas izmaksas no USD, GBP, CHF utt.
"Visbeidzot par tehniskām iespējām – pielāgot var jebkuru sistēmu, jautājums ir par to, cik tas maksā? Turklāt šeit mēs nevaram teikt, ka šāda pielāgošana būs nepieciešama jebkurā gadījumā, kļūstot par pilntiesīgiem eirozonas locekļiem. Tās ir divas atšķirīgas situācijas (nerunājot nemaz par aspektu, ka šāds eiro lietojums apgrūtinātu Latvijas ceļu uz pilntiesīgu dalību eirozonā), jo faktiski runa ir par norēķiniem divās valūtās paralēli, kas ievērojami sarežģī procedūras, turklāt skar ne tikai VID, bet arī pašvaldības, kas iekasē iedzīvotāju ienākuma nodokli u.c.," norāda Ivanovs.
Ekonomiski tas nav izdevīgi
Savukārt Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs, atgādina, ka lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis valstī. Eiro ieviešana nodokļu maksājumos faktiski nozīmētu būtisku soli uz eiro ieviešanu "pa sētas durvīm". Tas būtu klajā pretrunā ar Ekonomikas un monetārās savienības pamatprincipiem. Pret šādu iespēju negatīvi izteikušās gan Eiropas Centrālā banka, gan Eiropas Komisija. Eiroizācija būtiski sarežģītu un paildzinātu civilizētu eiro ieviešanu, respektīvi, Latvijas iestāšanos eirozonā. Tas arī būtu neizdevīgi valstij, ekonomikas dalībniekiem, tai skaitā uzņēmumiem. Piemēram, divu valūtu vienlaikus aprite uzņēmējiem un valsts institūcijām liktu ieviest un uzturēt dubultas maksājumu, uzskaites u.c. sistēmas, kas prasītu papildu līdzekļus.
Ekonomists Gatis Kokins teic, ka tas ir jautājums par dolarizāciju vai eiroizāciju. Ja pieļaujam maksājumus citā valūtā, lata nozīme Latvijas ekonomikā samazinās. Līdz ar to Latvijas Bankai ir grūtāk ietekmēt ekonomikā notiekošos procesus, jo vietējās valūtas ietekme sarūk. Turklāt arī viņš atzīst, ka konvertācijas nasta tad gultos uz valsts pleciem. Tādējādi skaidrs, ka no valsts viedokļa tas diez vai būtu atbalstāms. Turklāt, šādi rīkojoties, netiktu veicināta uzņēmējdarbība, jo, lai gan komisijas maksājumi ir zināma summa, kas nāk nost no konkrētā biznesa ienākumiem, tomēr galvenā uzņēmējvides uzlabošanas svira ir nodokļu politika. Līdz ar to valsts pienākums būtu vairāk skatīties šajā virzienā, veicot izmaiņas nodokļos.
Uzņēmēji ir par "brīvu" maksāšanu
Attiecībā uz kokapstrādes uzņēmējiem – tas nav viennozīmīgs jautājums, norāda asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers, atzīstot, ka šis jautājums starp nozares pārstāvjiem nav ticis apspriests, lai gan garāmejot par to runāts esot. "Ja lats ir tāds, kāds tas ir šobrīd, un likme pret eiro nemainās, tad šādai rīcībai nav nozīmes. Savukārt, ja nākotnē šī likme mainās "uz augšu", tad iespēja maksāt nodokļus eiro ir būtiska lieta." Viņš atzīst, ka tiem, kas neeksportē savu produkciju un strādā tikai vietējam tirgum, nebūtu laba šāda pieeja, jo tad nāktos latus konvertēt uz eiro, kas nozīmētu liekus izdevumus. Būtu pozitīvi, ja nodokļus varētu maksāt abējādi – gan latos, gan eiro, bet tikai eiro – tā faktiski būtu krišana no viena grāvja otrā, teic asociācijas izpilddirektors. Protams, kokapstrādē darbojas lielie uzņēmumi, kas lielāko savu produkcijas daļu pārdod aiz robežām – daļa pat līdz 98%. Viņiem (un it īpaši tiem, kas savu saražoto izplata Eiropas Savienības dalībvalstīs), protams, šāda pieeja – maksāt nodokļus eiro – būtu atbalstāms pasākums. Plezers piebilst, ka kompānijas, kas eksportē mēbeles uz eirozonu, piemēram, Vāciju, tur saņemto naudu izmanto, "uz vietas" iepērkot ražošanai vajadzīgās lietas (krāsas, lakas u.tml.) – tātad saņemtie eiro tiek izmantoti "pa tiešo". Līdz ar to "ārpusē" šādas darbības jau tagad notiek, taču "iekšienē" vēl ne. Taču jāņem vērā, ka daļa uzņēmēju darbojas valstīs, kur maksājumi notiek citā valūtā – teiksim, dolāros (kā koksnes plātņu uzņēmums Bolderāja Ltd.). Līdz ar to šie biznesa pārstāvji noteikti iebildīs pret šādu "pozīcijas maiņu", jo tādējādi viņiem būtu jāveic trīskāršā konvertācija. Galu galā visatbalstāmākā būtu pieeja, ja maksājumus varētu izdarīt, brīvi izvēloties valūtu vai arī vismaz galvenos trijos veidos – latos, eiro vai dolāros.
Arī Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru asociācijas ģenerālsekretārs Vladimirs Žerebcovs teic, ka šāds jautājums nav ticis apspriests ar asociācijas biedriem, turklāt šobrīd esot daudz akūtākas problēmas – kā izdzīvot krīzes apstākļos, kad samazinās pārvadājumu skaits. Tomēr viņš piekrīt, ka vislabākais risinājums uzņēmējiem būtu iespēja brīvi izvēlēties, kā samaksāt nodokļus – eiro vai latos. It sevišķi gadījumos, kad lielākā daļa ienākumu tiek saņemti eiro. Tomēr pāriet tikai uz eiro arī nebūtu labs variants, jo tad tas būtu nevajadzīgs dubultslogs tiem, kas strādā tikai vietējā tirgū.
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš uzsver, ka visiem viņa vadītās organizācijas pārstāvjiem šis ir ļoti aktuāls jautājums. Viņaprāt, jo ātrāk Latvija pāries uz eiro, jo labāk. Tagad šī te naudas "muļļāšana" no vienas kases uz otru nesot uzņēmējiem tikai zaudējumus, ko šajā ekonomiskās krīzes situācijā var saukt pat par līdzekļu izšķiešanu. Viņš gan atzīst, ka neredz risinājumu šim jautājumam, taču par šo problēmu jau tuvākajā laikā gatavojoties pārrunāt ar premjeru, lai rastu risinājumu šai lietai.