Finanšu joma gan pasaulē, gan Latvijā piedzīvo lielus pārbaudījumus. Bankas, līzinga kompānijas cīnās, lai krīzi izturētu "ar godu" un paliktu dzīvas. Nedēļa skaidroja, kā šajā situācijā jūtas apdrošinātāji un kādas ir nākamā gada prognozes.
Apdrošinātāji pastāvēs – par spīti «pārvērtībām» (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopumā apdrošināšanas kompānijas apgalvo, ka atšķirībā no banku sektora "tās ir dzīvotspējīgākas", it sevišķi lielās firmas. Skaidrs, ka "ekonomiskajā bedrē" iekritīs arī kāda no apdrošināšanas kompānijām – tiek prognozēts, ka tās būs mazākās, tā sauktās "viena cilvēka" firmas. Tiek pieļauta arī nozares dalībnieku apvienošanās. Piemērs tam jau ir. Tā pagājušonedēļ kompāniju Balto Link un IIZI akcionāri nolēma sapludināt savas komercsabiedrības, tādējādi, kā tika paziņots, "izveidojot apjomīgāko apdrošināšanas brokeru grupu Baltijā". Vai tam sekos vēl kādi līdzīgi gadījumi, rādīs laiks, jo "pārmaiņu vēji" tik tikko ir skāruši šajā jomā strādājošos.
Ekonomiskā situācija ietekmē visās jomās
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Juris Dumpis apliecina, ka "ekonomiskā situācija valstī šogad būtiski ietekmē arī apdrošināšanas tirgus attīstību". Viņš nozares vadlīnijas iezīmē no skaitļu rakursa: ja 2007. gadu varēja raksturot kā dinamiskāko tirgus izaugsmes gadu, jo parakstīto prēmiju apjoms kopumā (dzīvības un dažāda riska veidu apdrošināšana) kāpa par 62%, tad šā gada deviņos mēnešos tirgus pieaugums bija mērenāks un kopumā tas palielinājās tikai par 14%.
Tirgū pieprasītākajos brīvprātīgajos riska apdrošināšanas veidos, piemēram, īpašuma, KASKO un veselības apdrošināšanā, pieauguma tempi joprojām ir augsti. Savukārt uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanas sektorā pēc dinamiskā izaugsmes perioda pērn šogad vērojama piebremzēšanās, kas galvenokārt izskaidrojama ar augstajiem inflācijas rādītājiem un iedzīvotāju ekonomisko stāvokli, kā arī ar krīzi pasaules fondu tirgos. Viņaprāt, ka tas viss ir "pagaidām" – tiklīdz ekonomika atdzīvosies un inflācija mazināsies, pieaugs arī iedzīvotāju vēlme veidot uzkrājumus, piemēram, savām vecumdienām vai bērnu izglītībai. Kaut gan tieši grūtākajos ekonomikas apstākļos cilvēkiem vajadzētu samazināt patēriņu un veidot ilgtermiņa uzkrājumus. Finanšu tirgum un tautsaimniecībai kopumā atgriežoties normālā stadijā, apdrošināšanas tirgus izaugsme turpināsies, jo tā attīstības potenciāls joprojām ir liels, uzskata Dumpis.
Apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāvis Vadims Mamontovs teic, ka situācija nozarē nav stabila, taču nav arī kritiska. Faktiski lielāko daļu šā tirgus spēlētāju ekonomiskā un finanšu krīze nebiedējot, ņemot vērā principu: "jāpieņem situācija tāda, kāda tā ir". Šajā nozarē patlaban darbojas tikai viens galvenais rādītājs, kam visi klienti pastiprināti pievērš uzmanību, un tā ir cena. Jo pat nelielas atšķirības tajā var būt būtiskas, lai dotu priekšroku kādai citai kompānijai, nevis tai, kur cilvēks iepriekš apdrošinājies. Mamontovs arī piebilst, ka vislielākās grūtības šobrīd, protams, esot ar debitoriem, taču tas jau esot visās finanšu jomās. Turklāt līdz ar parādnieku skaita pieaugumu palielinās arī krāpšanos skaits – cilvēki kļūst arvien "radošāki", lai apietu "likumu ar līkumu".
Viss vēl tikai būs
Daudz skarbāk par pašreizējo un tuvākās nākotnes situāciju izsakās apdrošināšanas kompānijas IIZI valdes loceklis Valdis Janovs, uzsverot, ka apdrošināšanas jomā "atsitiens nav vēl sācies" un visi dzīvo "uz inerces". Apjomi ir samazinājušies, bet neviena kompānija vēl nav savu darbību pārtraukusi. Katrā ziņā situācija nav tik sāpīga, kā citās nozarēs, piemēram, kokapstrādē (viens no kompānijas lielākajiem klientiem – mēbeļu izgatavotājs Amber Furniture – sakarā ar finansiālajām grūtībām pārtraucis ražošanu). Tomēr šā gada augusts jau bijis kā robežstabs, jo iezīmēja to, ka šis tirgus pirmoreiz sagaidīja recesiju. "Varu teikt, ka viss tikai sākas. 2009. gadā neko labu nevar gaidīt. Būs slikti, un izdzīvos tie, kam ir spēcīgas mātesorganizācija aiz muguras. Ja kāds aizies, būs pat labāk. Ja vairāki – vēl labāk. Jo šobrīd konkurence ir ļoti liela," teic Janovs. Viņš min pārliecinošus skaitļus: ja 1999. gadā, kad reģistrēta IIZI, licence ir bijusi ar 15. numuru, tad šobrīd šis skaitlis pieaudzis vairākkārt, sasniedzot rādītāju 90. Daudzi no šiem uzņēmumiem ir, Janova vārdiem sakot, "viena cilvēka teātris", kas apkalpo mazu klientu skaitu. Un tieši tagad tie visvairāk izjūt to, ka ir nogrieztas komisijas naudas.
Savā ziņā viņa kompānija (brokeri) esot ieguvēja no šīs situācijas, jo, salīdzinot ar citiem, piedāvājot zemākās cenas. Un tas ir ļoti būtiski. Jo, ja iepriekš daudzi klienti sadarbojās ar vienu konkrētu firmu, turklāt ņemot vērā tās prestižu un citas kvalitātes, tagad visu nosaka viens faktors – zemāka cena. "Mums ir tāds pluss, ka esam orientējušies uz mazumtirdzniecību, bet otra kompānija, ar kuru apvienojāmies, – uz lielajiem korporatīvajiem klientiem, kas ļauj mums vienai otru veiksmīgi papildināt," uz apvienošanās ieguvumiem norāda Janovs. Tāpat pozitīvi vērtējams esot tas, ka kompānija paguvusi ieguldīt ievērojamas investīcijas IT jomā. Līdz ar to IIZI īstenojusi to, ko tagad uzskata par būtisku šajos ekonomiski spiedīgajos apstākļos, – efektivizāciju. Ja tagad būtu jāinvestē šajā jomā, to izdarīt būtu grūti.
Attiecībā uz to, vai paredzamas kādu citu kompāniju apvienošanās, Janovs teic: tā var izrādīties pietiekami veiksmīga izeja krīzes situācijā. Ja pirms diviem gadiem tendence bijusi uz dalīšanos, tagad varētu būt virziens uz apvienošanos. Taču, ja saplūdīs vairāki mazie, vai tas dos kādu reālu labumu – par to gan esot grūti spriest.
Arī LAA prezidents pieļauj izmaiņas šajā ziņā, tai skaitā pat jaunu "spēlētāju" ienākšanu šajā tirgū: "Jebkurā tirgus attīstības stadijā ir iespējama kompāniju apvienošanās vai jauna tirgus spēlētāja ienākšana Latvijā, kā tas notika šogad, kad darbu šeit uzsāka Zviedrijas lielākā riska veida apdrošināšanas kompānija. Kas attiecas uz tirgus konsolidēšanās prognozēm, jāatzīmē, ka tas var ilgt vismaz piecus līdz desmit gadus."
Tomēr, kā atzīmē šajā nozarē strādājošie, kopumā nozare ir dzīvotspējīga, un nekas baigi dramatisks tajā nenotiks. Tik traki kā banku nozarē nav un, domājams, arī nebūs.
Cenas augs
Runājot par atsevišķām šā tirgus sadaļām, piemēram, veselības apdrošināšanas polisēm, tad tās ir aptuveni 300 000 Latvijas iedzīvotājiem un gandrīz desmitā daļa veselības aprūpē ienākošās naudas nāk no apdrošināšanas sabiedrībām, uzsver Dumpis. "Jāteic, ka brīvprātīgā veselības apdrošināšana, kas Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadu, ir izdevīga ne tikai iedzīvotājiem, lai segtu pieaugošos medicīnas pakalpojumu izdevumus, bet arī uzņēmumiem un valsts iestādēm, lai piesaistītu un noturētu kvalificētus darbiniekus. Šobrīd, pamatojoties uz iedzīvotāju un uzņēmumu ierobežoto maksātspēju, kā arī valsts iestāžu tēriņu samazināšanas politiku, apdrošinātāji rūpīgi izvērtē piedāvāto veselības apdrošināšanas programmu klāstu un atlīdzības limitus, lai tādējādi sabalansētu savus izdevumus."
Attiecībā uz cenu palielinājumu – LAA prezidents uzskata, ka runāt par to būtu pāragri. Katrs apdrošinātājs detalizēti izvērtē savu klientu vēlmes un iespējas un tarifu nosaka ļoti individuāli. Var prognozēt, ka arī privātās ārstniecības iestādes, ar kurām sadarbojas apdrošinātāji un kuru pakalpojumu cenas šogad ievērojami pieauga, nosakot maksas pakalpojumu cenas, rūpīgi izvērtēs, vai tās nākamgad paaugstināt.
Savukārt Balta pārstāvis uzskata, ka cenas noteikti kāps. Un tas notiks pēc Jaungada, kad "noskriesies" akciju un atlaižu laiks. Arī IIZI valdes loceklis domā, ka cenas augs. Ja paliks tā pati summa, visticamāk, tas notiks uz polisē ietverto pakalpojumu rēķina (teiksim, nebūs ietvertas kādas kompensējamās zāles). Faktiski apdrošinātāji būs spiesti pārdot sliktāku produktu.
Arī autoapdrošināšanas sadaļā, iespējams, cenas nepaliks tās pašas, kā tagad, pieļauj Janovs. Lai gan esot arī pozitīvi momenti, kas saistāmi ar to, ka autoremonta pakalpojumi kļuvuši pieejamāki, jo autoservisiem darba ir mazāk (apmaksa par darba stundām vairs nekāpj uz augšu, arī rindu servisos vairs nav), līdz ar to cenas varētu lēcienu uz augšu neveikt. IIZI pārstāvis lepojas, ka viņa firmai ir "vislabākais OCTA kalkulators". Tomēr, lai gan polišu skaits pieaug, iekasētās naudas apjomi tik ļoti nepalielinās. Arī šajā gadījumā jūtams krīzes iespaids, jo daudzi izvēlas iegādāties apdrošināšanu uz visīsāko termiņu – trim mēnešiem, lai gan tādējādi gada laikā kopsummā pārmaksā 10%. (Būtībā jau OCTA vienmēr apdrošinātājiem bijusi nerentabla, kuru apdrošināšanas kompānijas visbiežāk izmantojot kā ātrās naudas ģenerēšanas avotu. Ja kompānijai vajag šādu ātru naudu, tiek dotas atlaides OCTA – tempā savāc naudu, un pēc tam... Jā, tad domā, kā visu sabalansēt.) Arī šajā sadaļā, kā domā Janovs, cenām vajadzētu kāpt.
Dumpis arī izsaka līdzīgas prognozes: "Ņemot vērā faktu, ka autoservisu pakalpojumu cenas šogad nav palielinājušās un ir stabilizējušās, var prognozēt, ka brīvprātīgā transportlīdzekļu apdrošināšanas jeb KASKO polišu cenu būtisks kāpums nākamgad nebūs vērojams. Tomēr KASKO cenas nākamgad lielā mērā būs atkarīgas no situācijas autoservisu pakalpojumu tirgū kopumā. Diemžēl jākonstatē, ka daudzi autoīpašnieki, vēlēdamies ietaupīt, izvēlas tikai OCTA segumu. Jāatgādina, ka OCTA polise nesegs zaudējumus jūsu auto remontam gadījumā, ja jūs izraisīsiet ceļu satiksmes negadījumu, piemēram, ietriecoties citā automašīnā, proti, OCTA polise segs tikai citas automašīnas remonta izmaksas."
Savukārt uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai Latvijā vēl ir liels attīstības potenciāls, tomēr, kā piebilst Dumpis, daudz kas būs atkarīgs no situācijas Latvijas ekonomikā. Ja tā ies uz augšu, strauji kāps arī iedzīvotāju vēlme veidot uzkrājumus nākotnei. Šobrīd vērojams zināms pieprasījums pēc kredītņēmēju dzīvības apdrošināšanas polisēm, un tas ir pašsaprotami, jo daudzām ģimenēm ir ilgtermiņa hipotekārās kredītsaistības. (Šī polise kalpo kā nodrošinājums gadījumā, ja, piemēram, ar ģimenes apgādnieku notiek neparedzētais. Šajā gadījumā apdrošinātājs uzņemas un izpilda jūsu saistības pret banku, atgādina LAA prezidents.) Arī Janovs teic, ka dzīvības apdrošināšanas tirgus ir praktiski apstājies: "Mēs dzīvības apdrošināšanas nodaļu ātri restrukturizējām.