Vai suņi jāčipo... par velti? (25)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šobrīd suņu identifikācija notiek spontāni. Tikai daļa četrkājaiņu ir apgādāti ar mikroshēmu un žetonu, kas apliecina viņu "personību". No nākamā gada 1. janvāra tiks ieviesta obligāta suņu čipošana, ko valsts segs no nodokļu maksātāju naudas.

Šogad Ministru kabinets pieņēma mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas noteikumus, kuru izstrādāšana ilga trīs gadus. Zemkopības ministrijas (ZM) izveidotā sistēma paredz dzīvnieku apzīmēšanu ar mikročipu un reģistrācijas datu apkopošanu un pievienošanu dzīvnieku reģistram, kas būs valsts aģentūras Lauksaimniecības datu centrs (LDC) pārziņā. Obligāti būs jāčipo suņi, un to varēs izdarīt bez maksas, bet pārējos mājdzīvniekus (kaķus, kāmjus utt.) varēs "iezīmēt" pēc to īpašnieku vēlēšanās, turklāt par to būs jāmaksā.

Lai izveidotu vienotu reģistrācijas sistēmu un veiktu visu suņu pirmreizējo bezmaksas mikročipošanu, valsts ieplānojusi tērēt aptuveni divus miljonus latu. Katra nākamā gada izmaksas tiek paredzētas 0,3 miljonu latu apjomā. ZM cer, ka vienotā kontroles mehānisma izveide atmaksāsies jau divarpus gadu laikā, jo samazināsies tēriņi par dzīvnieku patversmju uzturēšanu, klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu un trakumsērgas kontroli, bet ievērojami pieaugs pašvaldību ieņēmumi no suņu turēšanas nodevām, ļaujot iekasēt aptuveni miljonu latu gadā (šobrīd visā valstī kopumā šī summa nepārsniedz 50 000 latu).

Viss it kā ir ļoti labi un pareizi, taču Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) prezidente Vija Klučniece uzskata, ka šai sistēmai ir "lieli caurumi".

Sistēma ir laba, ja tā darbojas

Latvijā šobrīd situācija attiecībā uz pazudušiem un klaiņojošiem suņiem ir laba salīdzinājumā ar citās valstīs esošo, tomēr katru gadu vairāki simti dzīvnieku iziet cauri patversmei. Šā iemesla dēļ dzīvnieku identifikācija ir ļoti nozīmīga. Tikai ar noteikumu – ja sistēma ir sakārtota un darbojas. Tāpēc visā pasaulē, lai atrastu pazudušus dzīvniekus, ir jābūt gan lielai vēlmei to izdarīt, gan palīglīdzeklim, kā to paveikt, uzsver Klučniece, piebilstot: palīglīdzeklis – tā ir identifikācija, vēlme atrast – tās ir struktūras, kas strādā ar atrastajiem dzīvniekiem. "Ja es esmu valsts ierēdne un sēžu kaut kādā reģistrā, nauda man nāk, ievadu kaut kādu informāciju, bet nekas nemainās. Turpretī nevalstiskai organizācijai, kas uztur patversmi, tur nonākušais dzīvnieks ir jābaro, jāapkopj, iespējams, jāārstē – vienvārdsakot, par to ir jāmaksā. Tātad šī organizācija ir daudz motivētāka atrast suņa īpašnieku. Lai to izdarītu, tiek izmantoti brīvprātīgie, neformālie kontakti ar dzīvnieku audzētājiem, galu galā – arī valsts struktūras. Līdz ar to noklīdušajam zvēriņam daudz ātrāk tiek atrasts bijušais saimnieks – pat ja viņš negrib, viņš ir spiests samaksāt par šā dzīvnieka uzturēšanu un paņemt to atpakaļ," stāsta Klučniece.

Lai darbotos šī sistēma, ir jābūt arī abpusējai ieinteresētībai – pirmām kārtām no dzīvnieku īpašnieku puses (no neapzinīgākās daļas gan to būs grūti sagaidīt). Tātad ir jābūt tādam mehānismam, kas nodrošinātu šādu "ieinteresētību". LKF prezidente nav pārliecināta, ka, pieņemot minētos reģistrācijas noteikumus, tas nāks par labu klaiņojošajiem dzīvniekiem, patversmei un vispār sabiedrībai kopumā. "Tas nāks par labu LDC, kuram būs papildu darba vietas (un krīzes apstākļos tas ir teicami), čipu ražotājiem (viņi labi nopelnīs ar valsts pasūtījumu), starpniekiem (tie organizē šo procesu) un veterinārārstiem (tas šobrīd ir tīrs privātais bizness, kuru lobē ZM, jo mums nav nevienas valsts klīnikas). Skaidrs, ka valstij ir jāatbalsta privātbizness, bet – kāpēc tā nesniedz palīdzīgu roku bezpeļņas organizācijām? Šajā ziņā ļoti nopietni tiek pārkāpts Konkurences likums.

Labi, nekas nav iebilstams, ka vetārsti veic čipošanu, bet – kāpēc viņi vienīgie reģistrē, ja ir citi tirgus dalībnieki, kuri arī to vēlas darīt? Vai tiešām to nevar risināt tā, kā tas notiek Lielbritānijā, kur cilvēki aizpilda anketu par savu dzīvnieku un aizsūta to datu bāzes turētājam. Demokrātiskā valstī ir jādod alternatīva – iespēja piereģistrēt ne tikai pie vetārsta. Piemēram, mans suns ir čipots jau pasen, līdz ar to man nav vajadzības lieki iegriezties vetklīnikā. Turklāt, ja dzīvnieks nonāk patversmē, viņš tur tiek "iezīmēts". Kāpēc gan tur nevar reģistrēt šo dzīvnieku un aizsūtīt datus datu bāzes turētājam?"

Izšķērdība krīzes laikā

Tātad ir divas pretējas nometnes – ierēdņi, kas redz lielisku iespēju nopelnīt, un nevalstiskās organizācijas, kas redz, ka budžeta līdzekļi tiek pilnīgi aplami šķērdēti šajos ekonomiskās krīzes apstākļos. Vai tiešām divi miljoni latu Latvijas valstij ir lieki? – vaicā Klučniece, norādot, ka tādu greznību nav atļāvusies neviena no bagātajām ES valstīm. Viņasprāt, ja jau cilvēks var turēt suni, tad jābūt kādam pienākumam – tai skaitā nodrošināt to ar identifikācijas zīmi. Turklāt ir suņi, kuri maksā vairākus tūkstošus eiro – un tad par tādu arī valsts maksā no nodokļu maksātāju kabatas? Tad kāpēc nevar čipot savu mīluli par savu naudu? Ja jau cilvēks nevar atļauties summu, kas ir tikpat liela kā vienas potes izmaksa, tad par kādu labturību varot runāt. Tikpat labi varētu iedomāties prasīt atmaksāt reģistrācijas nodokli par automašīnu.

"Es pārstāvu organizāciju, kurā ir apvienoti vairāk nekā 40 suņu klubi. Un mēs, dzīvnieku audzētāji, esam pret šo bezmaksas čipošanu. Mēs neuzskatām, ka mūsu hobijs ir pārāks par kādu citu. Tā dēļ nebūtu jāatrauj līdzekļi pensionāriem, pabalstiem un citiem sociāliem jautājumiem, un nav vietā skaidrojums, ka šie ir līdzekļi no citas budžeta daļas – tik un tā tas ir valsts budžets, no kura tiks ņemts šis finansējums. Tāpat esmu pilnīgi pārliecināta, ka ir jāizsludina konkurss par datu bāzes turēšanu, nevis automātiski jāuztic tas LDC. Ir ļoti vienkārši reģistrēt lauksaimniecības dzīvniekus, kas ir biznesa sastāvdaļa. Ja netiek piefiksēts ganāmpulks, netiks pieņemta gaļa utt. Bet te – mans personīgais suns. Šodien viņš dzīvo pie manis, bet, ja man pamainās apstākļi, es to atdodu radiniekam. Pēc pusgada viņš varbūt atdod vēl kādam citam. Šī bāze ir ļoti kustīga. Tāpēc vienīgā struktūra, kas ir ieinteresēta vispār strādāt ar šo bāzi (un tas ir pierādījies citu valstu praksē), tās ir dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Valsts struktūras nav tajā ieinteresētas. Diemžēl pie mums kaut kā baidās no nevalstiskajām organizācijām," secina LKF prezidente.

Tāpat neesot sevi ko maldināt, stāstot, ka tas viss atmaksāsies. Lūk, Lietuvā pašvaldības čipo suņus par velti no saviem līdzekļiem. Un izrādās, ka viņu datu bāzē ir krietni mazāk suņu, nekā LKF dzīvnieku aizsardzības grupas (tā ir cita organizācija, ne tā, kuru vadu es), kura tur šo datu bāzi. "Diemžēl nenāk atpakaļ tā nauda – nu nestrādā šis modelis. Jo cilvēki neiet reģistrēt, it īpaši tā sauktie bomži un mazturīgie. Un ko tas nozīmē – ka pašvaldības policija rīkos reidus, suņus identificēsim un dosim atpakaļ saimniekiem? Nu, un? Kāds rezultāts, ja šo suni izķers? No tā saimnieka jau dažkārt nevar piedzīt neko. Tas, ka tiks atvieglots pašvaldības budžets, ir pilnīgas muļķības! Tāpēc nebaidos teikt, ka tam visam apakšā redzu veiklu shēmu kā, sadarbojoties ar čipu ražotājiem un vetārstiem, var lieliski nopelnīt – bez šaubām, savā privātajā kabatā," strikti saka Klučniece.

LKF savus datus neizpaudīs

Katrā ziņā šī čipošanas sistēma ir atbalstāma, jo mikroshēmu nevar viltot – tas ir visdrošākais "iezīmēšanas" veids. Bet arī tetovējumam ir sava priekšrocība – to var nolasīt bez palīglīdzekļiem, taču, lai atkodētu mikroshēmu, jādodas uz veterināro klīniku, pašvaldības policiju vai kādu no patversmēm. LKF prezidente uzskata: ja reiz valsts ir uzticējusi tādu funkciju vetārstiem, tad šajās klīnikās, ja uz tām tiek atvests uz ielas atrasts suns, informāciju jāļauj nolasīt bez maksas.

Runājot par čipu piegādātāju, viņai esot skaidrs, ka valsts izvēlēsies lētāko piedāvājumu. Diemžēl lētākais nebūt nenozīmē – labākais. Esot jau bijuši gadījumi, kad čipi tik ļoti klejo, ka tos ir grūti noskenēt.

"Esmu savu viedokli paudusi gan rakstiski, gan mutiski Zemkopības ministrijas valsts sekretārei, tāpat Zemkopības ministrijas Veterinārajam departamentam, kas atbild par likumdošanas izveidi. Ja to negrib dzirdēt, to nedzird. Ir tikai formālas atrakstīšanās. Arī LKF dzīvnieku aizsardzības grupa bija iesniegusi savu projektu par reģistrēšanu, uz kuru tika atbildēts, ka diemžēl sabiedriskai organizācijai nebūs pa spēkam to izdarīt. Lai gan šobrīd vienīgā bāze, kas strādā, ir tieši šai sabiedriskajai organizācijai. Arī pie mums, LKF, bieži vēršas patversmes, lai noskaidrotu, vai mūsu datu bāzē nav reģistrēti atrastie dzīvnieki. Bet no 1. janvāra esam pieņēmuši lēmumu – nesniegt šos datus. Un gribam redzēt, kas tad notiks, kādu tad labumu sniegs LDC tiem, kuru suņi pazudīs un tiks atrasti. Mēs nebūt nepretendējam uz šo datu turēšanu – mums pietiek savu darbu. Taču ļoti labi būtu, ja to darītu kāda patversme, jo tad viņi dabūtu kādu naudu no šā reģistra savas darbības attīstīšanai.

Gribu uzsvērt, ka tas viss ir pretrunā ar ES likumiem. Esmu vērsusies Eiropas Komisijā ar šiem jautājumiem un ceru saņemt atbildi uz savu iesniegumu," teic Klučniece, uzsverot, ka nebūt neesot pret identifikāciju, ko reizēm viņai pārmetot, – LKF neizsniedz ciltsrakstus bez suņu identifikācijas, līdz ar to jau krietni sen LKF reģistrētie suņi tiek gan čipēti, gan tetovēti. Kucēni pie jaunā saimnieka aiziet jau ar čipu. Un LKF uzreiz patversmei aizsūta informāciju, ka ir jauns suns ar tādu un tādu mikroshēmu un nogādāts konkrētā adresē. "Bet kas notiks ar datu centru? Jā, pie vetārsta tiks nočipots un informācija pierakstīta, ka, lūk, astoņi kucēni ir šādā adresē, pēc tam katrs tiek atdots jaunam saimniekam. Kur ir garantija, ka jaunais īpašnieks ies ziņot LDC? Mēs diemžēl neesam tik precīzi un rūpīgi kā vācieši. Un pēc 1. janvāra, iespējams, būs jāpiedzīvo īsta "elle un Indija", jo tie, kas pazaudēs vai atradīs suni, zvanīs uz LDC, kur neviens nevarēs atbildēt, un tad sāksies sūdzības. Kam no tā būs labāk?" retoriski jautā LKF prezidente.

Komentāri (25)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu