Šobrīd darba grupa strādā pie jauna iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumprojekta, kurā tiek izvērtēta iespēja aplikt ar IIN dividendes, kapitāla pieaugumu. Iespējams, arī mantojumu un dāvinājumus, kas vērtīgāki par noteikto slieksni. Faktiski tas būtu jauns nodoklis, kura pieņemšana gan šobrīd diez vai būtu "laikā un vietā", taču "treknajos laikos" gan būtu vajadzīgs.
Vai jauni nodokļi ir «vietā un laikā»? (44)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka sakārtot nodokļu sistēmu ir nepieciešams. Jaunu nodokļu ieviešana palīdzētu novērst dažādu "likumu apiešanu ar līkumu", kā arī neuzveltu lielāko nodokļu kapacitāti uz algoto darbinieku ienākumiem, kā tas ir šobrīd. FM vienlaikus arī piekrīt, ka nav īstais laiks, lai veiktu šādas izmaiņas. Līdz ar to jaunā likumprojekta ieviešana varētu notikt tikai pēc tam, kad valsts izkāps no "ekonomiskās bedres".
Savukārt uzņēmēji un mērķauditorija, uz kuriem šie nodokļu pārkārtojumi varētu attiekties, protams, ir pret, izmantojot argumentus – uzņēmējvides pasliktināšana, mazo un vidējo biznesa pārstāvju izputināšana, investoru atbiedēšana. Skaidrs, ka neviens papildu nodoklis nav iepriecējis tos, kam tas jāmaksā. Nedēļa skaidroja FM un ekspertu viedokli – vai un kāpēc tas būtu vajadzīgs vai ne.
Tas nav pirmais piegājiens
FM Nodokļu politikas departamenta (NPD) direktore Daina Robežniece uzsver, ka mūsu nodokļu sistēma tika izveidota 1994. gadā, kad stājās spēkā pašreizējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums, un tobrīd ekonomiskā situācija bija visai atšķirīga no pašreizējās. Līdz ar to šajā likumā ir dažas arhaiskas lietas un daudz grozījumu, kas traucē pietiekami efektīvi piemērot nodokļus šābrīža situācijās. Tas arī esot viens no iemesliem, kāpēc ministrija saņēmusi uzdevumu strādāt pie jaunas likuma redakcijas.
FM pārstāve norāda, ka tas nebūt nav pirmais "piegājiens", jo pēdējo piecu gadu laikā FM ir vairākkārt šādu priekšlikumu iesniegusi Ministru kabinetam. Līdz šim tas netika atbalstīts, pamatojot ar to, ka neesot īstais laiks, lai to ieviestu. Bet šobrīd šī lieta ir sakustējusies, jo valdība pērn savā pieņemtajā deklarācijā bija šāda likumprojekta izstrādāšanu paredzējusi. "Pamatojums tam – lielākā daļa nodokļu gulstas uz algoto darbinieku ienākumiem, bet citi iesaistās biznesā, nevis nodibinot uzņēmumus, bet kā saimnieciskās darbības veicēji, vai arī gūst dažādus investīciju ienākumus. Un, tā kā šādu ienākumu guvēju skaits arvien palielinās, būtu pamatoti, ja cilvēku, kam ir šāda veida ienākumi, nodokļu slogs būtu līdzvērtīgs algoto darbinieku "nastai" un nebūtu šāda neloģiska atbrīvojuma. Tas arī ir racionālais iemesls, kāpēc pie šā jautājuma strādājam," teic Robežniece.
Viņa atzīst, ka diemžēl finansiālā situācija visā pasaulē ir tāda, ka šādas IIN izmaiņas nebūtu šobrīd vēlamas. Tas varētu notikt pēc tam, kad beigsies ekonomiskais kritiens, jo ieviest jaunus nodokļus, kaut ar ļoti labu pamatojumu, droši vien nebūtu vajadzīgs. To uzsvēris arī Ministru prezidents. "Turpinot strādāt pie šā likumprojekta radīšanas, vairāk sliecamies uz to, ka to varētu pieņemt pēc 2010. gada, kad būtu vērojama kāda uzlabošanās ekonomikā. Visticamāk, šis likumprojekts varētu nonākt Saeimā, kad būs ievēlēta jaunā valdība," pieļauj FM pārstāve.
Tas dotu budžetā papildu miljonus
Kādus budžeta ieņēmumus varētu prognozēt, ja šāds nodoklis tiktu pieņemts laikā, kad bija ekonomiskais uzplaukums? Robežniece lēš, ka tie būtu desmitiem miljonu latu, gan piebilstot, ka tas esot atkarīgs no tā, kāda ir uzņēmējdarbības peļņa, un, tā kā tā šobrīd nav tāda, kā bija, tad ar šāda lēmuma akceptēšanu nevajadzētu steigties.
Attiecībā uz nodokļu sistēmu citviet, FM NPD direktore teic, ka dažādās valstīs tās ir atšķirīgas: "Ir pat izteiciens, ka nav nekas tik nacionāls kā nodokļu sistēma, un nevienā valstī, tāpat kā mums, tā nav perfekta. Arī uz kaimiņvalstīm tas attiecas. Varbūt Igaunijā IIN ir konsekventāks, jo jauno nodokli sāka piemērot 2000. gadā un kopš tā laika tas nav konceptuāli mainīts. Savukārt Lietuvā attiecībā uz kapitālienākumu aplikšanu ir diezgan daudz nekonsekvenču, bet dividendes viņi apliek ar nodokli. Ir gan daudz nosacījumu, kad tas tiek piemērots, – viena daļa izriet no tā, ko nosaka ES direktīva.
Turklāt (tas attiecas arī uz visām citām ES dalībvalstīm, tai skaitā Latviju) ES dibināšanas līgumā ir noteiktas pamatbrīvības, kas jānodrošina kapitāla kustības ziņā. Un mēs nedrīkstam ar kādām nodokļu atšķirībām ietekmēt brīvu kapitāla kustību ES dalībvalstīs un arī attiecībā uz fiziskajām personām."
Procentu lielums vēl nav zināms
Runājot par kapitāla ienākuma aplikšanu ar nodokli, tā likme droši vien būtu mazāka nekā pašreizējais IIN, ar ko apliek gan algota darba, gan saimnieciskas darbības ienākumus. Šobrīd ir bijuši ierosināti divi varianti: darba grupa kopumā sliecas uz 10%, otrs priekšlikums – 15% (tā ir it kā tās likmes pielīdzināšana, kas šobrīd ir ieviesta IIN maksātājiem attiecībā uz saimnieciskās darbības ienākumu). "Par labu 10% likmei ir tādi argumenti: ja mēs skatāmies no tā viedokļa, ka tas ir kā investīciju ienākums – gan dividendes, gan kapitāla pieaugums, ko parasti attiecina uz kapitāla objekta pārdošanas ienākumu. Ja skatāmies uz šo ienākuma veidu, tam ir kāda sasaite, kas ģenerē šo peļņu. Dividendes nāk no tā, ka tiek radīts ienākums ražošanas procesā. Vispirms uzņēmuma līmenī tiek samaksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN), bet peļņas pārpalikumu sadala dividendēs. Principā gala rezultātā, lai cik kompānijas ķēdē būtu īpašnieku (mātes, meitaskompānijas), ir kāda fiziskā persona, kas gūst labumu no izveidotās uzņēmuma ķēdes. Un, ja saimnieciskās darbības ienākumiem gan uzņēmumu, gan fizisko personu līmenī tiek piemērots 15% nodoklis, tad, lai pielīdzinātu tai likmei, kas tiek piemērota citas fiziskas personas ienākumam, – 25%, tad šī 10% likme ir starpība starp šiem 25% un 15%," nodokļa likmes lielumu skaidro Robežniece.
Nopietnus investorus tas nebiedē
Attiecībā uz to, ko un kā aplikt kādu kapitālienākumu ar nodokļiem, no dažādiem viedokļiem un no nodokļu teorijas aspekta vispareizāk visiem piemērot vienādus, lai neradītu tādu situāciju, ka notiek kaut kāda investīciju plānošana atkarībā no nodokļu režīma. "Līdz ar to vismaz no nodokļu viedokļa – tā ir neitrāla situācija, kad mēs neietekmējam kādus investīciju ieguldījumus. Ja valsts savukārt grib kaut ko ietekmēt un veicināt ieguldījumus kaut kādā noteiktā jomā, tad var sākt runāt – vai un kam mēs gribam piemērot kādus atbrīvojumus. Vismaz pašlaik mēs runājam par tāda veida atvieglojumu režīmu, kas šobrīd arī pastāv (protams, nedaudz modificējot) un attiecas uz privātajiem pensiju fondiem un uz uzkrājumiem ar dzīvības apdrošināšanas polisēm, kas saistītas ar uzkrājumiem tādos gadījumos, kad cilvēks zaudē darbspējas, sasniedzot vecumu vai kādā negadījumā," saka FM pārstāve.
Uz jautājumu, vai ir iespējams, ka šāda nodokļa nemaksāšana var novest pie aplokšņu algām, Robežniece atbild, ka teorētiski tāda situācija noteikti ir iespējama: "Ja, pieņemsim, uzņēmums, kurš maksās 15% nodokli saskaņā ar likumu par UIN, visu pārējo peļņu sadalīs dividendēs saviem akcionāriem kā papildu ienākumus. Pierādījumus šādām shēmām nav viegli atrast, un no Valsts ieņēmumu dienesta puses nav dzirdēts, ka tāda situācija būtu konstatēta un kāds saukts pie atbildības."
Savukārt tam, ka šāds nodoklis varētu atbiedēt investorus, FM pārstāve nepiekrīt, minot līdz šim nebijušus gadījumus, kas notikuši šogad. Latvijā izveidotā Ārvalstu investoru padome atsūtījusi divas vēstules, kurās izteikusi pateicību par UIN grozījumiem, papildus rosinot ieviest nodokli par dividendēm, uzskatot, ka tā ir normāla "lietu kārtība".
Nodokļu slogs mums ir mazs
"Mūsu vidējie un mazie uzņēmumi saka: ja būs jāmaksā šāds nodoklis par saņemtajām dividendēm, tad justos ļoti apgrūtināti. Bet nopietnus investorus no valstīm, kur ir normālas nodokļu sistēmas, tas neuztrauc. Un, iespējams, viņiem šeit to būtu izdevīgāk samaksāt pēc šejienes likmes nekā savā valstī, kur varbūt nodoklis ir lielāks. Jo daudzviet dividendes tiek apliktas ar daudz lielāku nodokli nekā pie mums.
Vispār jau – kad tiek runāts par lieliem nodokļiem Latvijas valstī un kad paskatās rādītājus, ar ko mērām kopējo nodokļu slogu – nodokļu ieņēmumi procentuāli no IKP, tad Latvija starp ES dalībvalstīm ir tuvu pie tām, kurām šis slogs ir viszemākais. Tā ka kopumā nevaram teikt, ka mums ir ļoti lieli nodokļi. Iespējams, ka atsevišķiem uzņēmumiem atkarībā no tā, kādu saimniecisko darbību viņi veic, ir kaut kādi relatīvi lielāki maksājumi. Komercsabiedrības, teiksim, uzskata, ka PVN maksā pašas, lai gan teorētiski un praktiski tas tiek iekasēts no pircēja, un uzņēmums, iekasējot maksu par preci kopā ar PVN, ieskaita budžetā. Faktiski uzņēmums ir kā starpnieks starp galapatērētāju un valsts budžetu. Bet, ja tas tiek grāmatvedībā uzskaitīs un uzņēmuma grāmatveži šos nodokļus pārskaita budžetā, rodas iespaids, ka viņš ir tas, kas šo PVN maksājis.
Ir gadījies redzēt tādus aritmētikas brīnumus, ka saskaita visas iespējamās nodokļu likmes un sanāk, ka samaksāts ir vairāk nekā 100% – tātad vairāk nekā SIA apgrozījusi. Bet tas ir pašā saknē nepareizi, jo katram nodoklim ir savs objekts – UIN apliek peļņu, kas paliek pāri pēc tam, kad segti izdevumi, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pie darbinieku algām, PVN uzliek darījuma vērtībai.
Par izputināšanu/izputēšanu varam runāt tikai tad, ja uzņēmējs nesāk pats skatīties, vai viņa bizness ir pietiekami racionāls vai netērē par daudz (protams, ir jau izdevumi, ko nevar prognozēt, teiksim – energoresursi). Ir jau iespējas ietaupīt daudzos posteņos – nomāt biroja telpas lētākā rajonā, nepirkt tik dārgas mašīnas, nevis vaimanāt par lieliem nodokļiem," uzskata Robežniece, vēlreiz uzsverot: ja runā par dividendēm, tas ir biznesmeņa – fiziskās personas ienākums. Tas nav uzņēmuma ienākums, jo tas no sava nopelnītā valstij atdod tikai 15%, pārējie aiziet uzņēmējam.
Mistiskie dāvinājumi būtu "jāapliek"
Attiecībā uz nodokļiem, kas būtu piemērojami mantojuma un dāvinājuma gadījumos, FM NPD direktore norāda, ka "mantojuma nodokli neesam tā īsti plānojuši kā atsevišķu nodokli, bet vairāk ir runāts par ienākumiem, kas tiek gūti, saņemot no citām fiziskām personām dāvinājumus. Jo šobrīd tā ir lieliska iespēja apiet nodokļus, noformējot darījumu par dāvinājumu, bet īstenībā tas ir pavisam cita rakstura ienākums. Protams, šādos gadījumos tiek ņemtas vērā radniecības saites un dāvinājuma apjoma slieksnis. Bet šobrīd nav runāts, cik liels tas varētu būt.
Jāteic, ka citās valstīs ir mantojuma nodokļi – īpaši vecajās Eiropas valstīs (arī tur gan ir savi izņēmumi – teiksim, tuva radniecība). Tāpat ir arī bagātības nodoklis un citi nodokļi. Latvijā jau gluži tā nav, ka mantojums netiktu aplikts ar nodokli. To nosaka Civillikums, kas paredz mantiniekiem noteikt nodevu, kas atkarīga no mantojuma masas vērtības (kustamais, nekustamais īpašums), paredzot, ka zemāka likme ir pirmās pakāpes mantiniekiem utt. Tā arī zināmā mērā aizstāj mantojuma nodokli. Ja šādu nodokli pieņem, jāpārskata sistēma, kas saistās ar nodevas piemērošanu. Nevar būt tā, ka jāmaksā par vienu un to pašu divreiz.
***
Viedokļi
Vai papildu nodokļi šobrīd būtu vajadzīgi?
Romans Vitkovskis, ekonomists: "Budžeta risinājumi nav saistīti ar funkcionālo auditu, ko pasola tikai kaut kad; budžeta risinājumi nevar būt pretrunā ar klasisko dziesmu grāmatu – budžeta deficīts utt.
Visi makrorisinājumi ir šobrīd ņemti vērā, bet nav ņemts vērā tas, ka pašlaik tie ir nokavēti un par rupjiem esošai situācijai.
Izeja ir smalkākos līdzekļos, kas attiecas uz jaunu tirgu iekarošanu un atsevišķu nozaru atbalstīšanu. Smalkākus līdzekļus bez atbilstošas informācijas lietot nevar, un to var šobrīd iegūt tikai ar valsts aparāta palīdzību.
Valstij nav struktūrpolitikas, un tas ir galvenais klupšanas akmens."
Uldis Osis, ekonomists: "Nodoklis par dividendēm varētu būt. Bet tikai gadījumā, ja uzņēmuma ienākuma nodoklis tiek atcelts. Ja pastāv abi, tad gan esam "trubā". Jo Igaunijā nodoklis attiecas uz dividendēm un nav UIN. Ja mums tomēr būtu abi, tas būtu pārāk liels slogs. Bet atsevišķi uz dividendēm, kā jau teicu, to var, jo tā ir nauda, kas paredzēta pašpatērēšanai. Ja nauda paliek uzņēmumā, to var investēt savā uzņēmumā, ieviest jaunas tehnoloģijas u.tml.
Mantojuma aplikšana ar nodokli, manuprāt, nav vajadzīga. Par mantojuma saņemšanu tiek jau maksāta nodeva. Vēl ko maksāt – tam nav ekonomiskā pamatojuma. Ja tomēr dāvinājumus nolemj aplikt ar nodokli, ir nepieciešama diferenciācija – kad, kam u.tml."
Gatis Kokins, ekonomists: "Ar likumprojektu neesmu iepazinies, tāpēc nevaru neko sīkāk komentēt. Skaidrs, ka, ieviešot nodokli par dividendēm, tautsaimniecībai tas būtu pozitīvs moments. Pieaugošas ekonomikas apstākļos ir radikāli "jāpiemēro" nodokļi. Tagad, tieši otrādi, vajadzētu samazināt. Bet šobrīd tāds solis ir nedaudz nokavēts. Arī pievienotās vērtības nodoklis būtu jāpalielina, bet arī tam šis ir nepiemērots laiks.
Attiecībā uz dāvinājumiem, es drīzāk ieteiktu VID rūpīgi skatīties, kas zem dāvinājuma slēpjas un vai patiesībā nenotiek komercdarījums. Jo aplikt ar nodokli visus civiltiesiskos darījumus – īpaši ģimenes lietās –, tā nav laba prakse. Turklāt tas radīs vēlmi apiet šādu maksājumu un noformēt dāvinājumu, piemēram, kā pirkuma–pārdevuma līgumu par nelielu summu. Un tad iegūt nodokli būs nereāli. Vajag mazāk likumu, ko cilvēki vēlas apiet.