Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
29.oktobrī Latvijas Dabas muzejā sāksies jau par tradīciju kļuvusī ķirbju izstāde. Izstāde “Dižoga - ķirbis” veidota sadarbībā ar Dārzkopības entuziastu klubu “Tomāts”. Izstādes ietvaros līdz 2.novembrim muzeja apmeklētājiem būs iespēja noskaidrot gan ķirbju pielietojuma, gan izskata, gan ārstniecisko un citu vērtīgo īpašību daudzveidību.
Izstādē apmeklētāji varēs gūt ieskatu daudzveidīgajā ķirbju pasaulē: muzejā pilnā krāšņumā varēs aplūkot ap 90 ķirbju šķirnes - gan ēdamos, gan dekoratīvos ķirbjus, gan tautas selekcijas, gan arī visā pasaulē atzītas šķirnes un to krustojumus, kā arī pilnīgi jaunas šķirnes, kas pirmoreiz izaudzētas Latvijas dārzos. No Bražūnu ģimenes dārzniecības “Neslinko” būs iespējams vērtēt tādas 2008.gada jaunās šķirnes, kā: ''GUICOY'' , ''MONGOGO du GUATEMALA'', ''MARDI GRAS'', ''MORANGA EXPOSICAO'', ''EI WEISS (saukts arī par olu ķirbi)'', ''BOUNTY''. Šie ķirbji ir izmantojami pildītā veidā pamatēdienu pagatavošanai, kā arī saldo ēdienu pagatavošanai.
Ķirbjus varēs ne vien aplūkot, bet arī nodegustēt un saņemt konsultācijas par šo lielo ogu audzēšanu.
Ķirbis ir oga, un līdz ar to rekordiste, jo ir lielākā oga visā pasaulē. Ķirbji “bagāti” ar E, A, B un C vitamīniem, satur daudz augu eļļas, ir ļoti veselīgi un tiek uzskatīti par auglības simbolu. Pateicoties ķirbju biezajai mizai, sausā un vēsā vietā tos var uzglabāt pat vairākus mēnešus. Mazākie ķirbji nogatavojušies sver tikai apmēram 50 gramu, taču lielākie var sasniegt pat pustonnu. Latvijas ķirbju audzētājiem gan tik lielus ķirbjus izaudzēt nav izdevies, lielākie Latvijas ķirbji svēruši nedaudz virs 100kg, taču Vācijā lielākais ķirbis svēris pat 562 kilogramus.
Ķirbis Latvijā ir "ienācējs". Pirmsākumos tas audzis tikai Amerikā, taču līdz ar šī jaunā kontinenta atklāšanu atceļojis uz Eiropu. Iespējams, ka ar vācu muižnieku starpniecību 17. – 18. gs.tas nokļuvis arī Latvijā.
Līga Mūrniece, Latvijas Dabas muzejs