Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nekontrolēto klimata izmaiņu dēļ pasaulē varētu izmirt līdz pat 72 procentiem putnu sugu, liecina Pasaules dabas fonda (WWF) pētījums. Visbūtiskāk globālā sasilšana un putnu sugu izzušana nākotnē skartu Eiropas un Āzijas valstis, tajā skaitā arī Latviju.
Pasaules dabas fonda pētījumā "Putnu sugas un klimata pārmaiņas: globālā stāvokļa ziņojums" apkopoti vairāk nekā 200 nopietni zinātniski pētījumi un publikācijas, kas veikti pēdējos piecos gados.
"No klimata pārmaiņām cieš putni visos kontinentos. Siltumnīcas efekts ietekmējis ekosistēmas visā pasaulē, un šobrīd atsevišķas migrējošo putnu sugas vairs nelido uz siltajām zemēm. Bet daudzi putni Eiropā un Ziemeļamerikā maina migrācijas ceļus," teikts paziņojumā. Tā kā mainīsies dabiskā putnu apmešanās vide, pusei no pasaules putnu sugām draud vai nu pilnīga izzušana, vai arī notiks sugai neraksturīgas ģenētiskas izmaiņas, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem.
Zinātnieki paredz, ka globālās sasilšanas dēļ līdz 2080. gadam no zemes virsas varētu pazust piekrastu pārmitrās zemes, kur galvenokārt mīt migrējošo putnu sugas. Prognozēts, ka Vidusjūras piekraste, kas ir nozīmīga vieta migrējošo putnu sugām, varētu izžūt līdz 2080. gadam, temperatūrai palielinoties par 1,5 – 4,2 grādiem.
Sasils arī Latvija
"Eiropa ir sasilusi visvairāk," teikts WWF pētījumā. Salīdzinot ar 1900. gadu, temperatūra ir pieaugusi par teju vienu procentu. Vislielākā sasilšana ir bijusi Ziemeļrietumu Krievijā. Nākotnē globālā sasilšana visvairāk ietekmēs tādas valstis kā Krievija, Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Islande, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Gruzija.
Ieskicēts pesimistiskākais scenārijs, kad, nespēdami pielāgoties jaunajiem apstākļiem, pasaulē paliktu tikai 60 procenti no esošajām putnu sugām. No 524 Eiropas putnu sugām apdraudētas 226 sugas.
Pasaules dabas fonda Latvijā pārstāvji apgalvo, ka viņi šajā pētījumā neesot iesaistīti, bet tas nemazinot tā nozīmi. Savukārt Bioloģijas institūta ornitoloģijas laboratorijas speciālisti norāda, ka nopietnu pētījumu šajā jomā arvien vēl ir ļoti maz, jo tas prasa nopietnu datu uzkrāšanu daudzu gadu garumā. Turklāt pat speciālistiem nav viennozīmīgas nostājas, jo ik pa laikam dienasgaismu ierauga pretrunīgi dati.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības gājputnu atlidošanas projekta koordinators, ornitologs amatieris Mārcis Tīrums uzskata, ka pagaidām būtiskas izmaiņas Latvijas gājputnu migrācijā nav saskatāmas.
– Varu tikai apstiprināt, ka jau šobrīd daudzas putnu sugas pārziemo Latvijā. Tā ir cīņa par izdzīvošanu, jo, paliekot šeit, putni atrodas tuvāk savai ligzdošanas vietai. Putni prot pielāgoties mainīgajiem dabas apstākļiem. Pieļauju, ka ar laiku klimata ietekmē pie mums pārceltos putni no dienvidiem, bet Latvijā ligzdojošās putnu sugas lidotu uz ziemeļiem, – pastāsta Mārcis Tīrums.
Neoficiālās sarunās vairāki Latvijas ornitologi apgalvo, ka šāda masveida sugu izzušana uzskatāma par pārspīlējumu. – Latvija nav skatāma atrauti no pasaules notikumiem. Pasaules Sarkanajā grāmatā katra astotā putnu suga ir iekļauta apdraudēto sarakstā. Šis saraksts ar katru gadu pieaug. Latvija ir pārāk mazs punktiņš uz pasaules kartes, un šeit ir tikai divas ievērojamas putnu sugas – mazais ērglis un melnais stārķis. Šo putnu stāvoklis ir apdraudēts tieši cilvēku un valdības neapdomīgas lauksaimniecības politikas dēļ, – atzīst kompetents Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis. Arī citi speciālisti uzsver, ka vairāk par temperatūras pieaugšanu putnu sugas ietekmē cilvēku neapdomīgā saimnieciskā darbība.
Sasilšana vai nosalšana?
Kā atzīst pētījuma autori, klimata izmaiņas iespējams apturēt, īstenojot stingrus klimata aizsardzības pasākumus. Īpaši svarīgi esot samazināt videi kaitīgo gāzu izplūdi atmosfērā, kas ir galvenais siltumnīcas efektu izraisošais faktors.
Pasaules zinātniekiem joprojām nav skaidru priekšstatu par klimata pārmaiņu attīstību ilgākā laika posmā. Krievijas Zinātņu akadēmijas Pulkovas observatorijas speciālisti nule kā prognozējuši, ka ap 2012. – 2015. gadu, mainoties Saules starojumam, Zemes klimats kļūs vēsāks un ap gadsimta vidu iestāsies nopietna aukstuma periods, kas varētu ilgt aptuveni 60 gadus. Pēc tam klimats atkal pakāpeniski kļūs siltāks.
***
Eiropā šobrīd novērotas 524 putnu sugas, Dienvidāfrikā – 951, Austrālijā – 740, Meksikā – 1060.
Tuvākajos gadu desmitos, pastiprinoties vides izmaiņām, Eiropā varētu izmirt 4 – 6% putnu sugu. Austrālijā pat optimistiskākās prognozes paredz 49 – 72% putnu sugu izzušanu.
Pēc pesimistiskā scenārija: Eiropā izmirtu 13 – 38%, Dienvidāfrikā – 28 – 32%, Meksikā – 3 – 4% putnu sugu.
Vairāk lasiet: www.panda.org/climate/birds