Vērienīgs spoku ķeršanas pasākums Skotijā (28)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Edinburgas pilī, kas ir slavena ar visdažādākajiem spokiem, visi gatavojās šo laicīgajā zinātnē vēl neizskaidroto parādību ķeršanai. Bija pienācis laiks tikt skaidrībā ar ēnām, kuras nerada reāls ķermenis.

Speciālistu grupai kopā ar diviem simtiem brīvprātīgo palīgu pils telpās vajadzēja uzstādīt lamatas, kurās bija jābūt ierīkotai attiecīgai zinātniskai aparatūrai, ieskaitot televīzijas kameras. Bet tālāk, kā paveiksies…

Halucinācijas vai realitāte

Tik liels "mednieku" skaits bija nepieciešams, lai bez pašas Edinburgas pils, kurā XVII gadsimtā tika ierīkots franču karavīru gūstekņu cietums, "medības" varētu notikt arī pazemē esošajā viduslaiku pilsētā. Tieši šajās vietās saskaņā ar simtiem ziņojumu gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji ne reizi vien ir redzējuši spokus.

Šīs "medības" vadīja profesors Ričards Vaismans no Hārdforšīras universitātes. Kopā ar speciālistiem tehniķiem "mednieku" komandā piedalījās arī psihologi. Tik grandioza pasākuma uzdevums bija visnotaļ vienkāršs: noskaidrot, vai spokiem ir kāds sakars ar materiālo pasauli un vai arī viņi attiecas tikai uz cilvēka iekšējo pasauli. Ja vēl vienkāršāk — vai tās ir halucinācijas vai realitāte.

Katram savi redzējumi

Desmit dienu ilgās "medības", kā jau tika gaidīts, nedeva precīzu atbildi: puse no eksperimenta dalībniekiem neko neredzēja, neko nedzirdēja un nesajuta neko neparastu. Otra puse saskārās ar tradicionālām spoku vietu parādībām — strauju temperatūras krišanos, auksta gaisa parādīšanos, sveša skatiena sajušana. Un tikai daži brīvprātīgie, kuriem acīmredzot bija paaugstināta šādu parādību uztvere, sajuta nepatīkamus kontaktus ar citas pasaules pārstāvjiem. Vienam šķita, ka pie viņa rokas pielikts kaut kas ļoti karsts. Otrs, atrazdamies sardzē, sajuta, ka tukšas telpas kaktā kāds smagi elpo. Citam spoki aiztika seju un raustīja aiz apģērba malām, bet viens no "medniekiem" sastapās ar spoku, kas bija tērpies garā ādas apmetnī. Vēlāk noskaidrojās, ka šo pašu radījumu tajā pašā vietā dažādos laikos sastapuši arī citi apmeklētāji.

Vēl viens no brīvprātīgajiem, pēc profesijas ārsts, paziņu lokā vēlāk atzinās, ka vienā no pagrabiem sastapis savu mirušo pacientu, kurš viņam draudēja un nolādēja viņu, solīdams noslēgt darījumus neizbēgamajā tikšanās reizē.

Darba grupa ar pieredzi Starp brīvprātīgajiem bija arī kāds policists, kurš savu vārdu neizpauda. Viņa uzdevumos ietilpa nevis kārtības sargāšana, bet pieredzes iegūšana, kontaktējoties ar paralēlās pasaules iemītniekiem, jo saskaņā ar statistikas datiem arvien vairāk angļu vēršas policijā ar sūdzībām par nekārtībām, ko rada spoki un kustīgi gari. Notikumu gaita pat izvērsās tā, ka uz šosejas kāds viņsaules iemītnieks sāka baidīt autobraucējus. Policija uzskata, ka šajā vietā trako kāda uz ceļa bojāgājušā gars, bet tik un tā uzstādīja ceļu satiksmes noteikumos neparedzētu zīmi "Uzmanību, spoks!".

Žurnālisti noskaidroja, ka Vaismana komandai spoku "medīšanā" jau bija iegūta pieredze — viņi jau strādāja Londonas Hemptonkortskas pils gaiteņos un pārejās. Neskaitāmi liecinieki vairāku gadu garumā ziņoja, ka regulāri redzējuši dāmu bez galvas. Vēsturnieki noskaidroja, ka tas varētu būt Ketrinas Hovardas, karaļa Georga VIII piektās sievas spoks. Ketrinai 1540. gadā tika nocirsta galva. Taču pētnieku dežūru laikā dāma acīmredzot kautrējās parādīties tik nepievilcīgā izskatā. Pat "mednieku" uzstādītā daudzveidīgā aparatūra, ieskaitot automātiskās fotokameras, neko, izņemot caurvējus, nefiksēja. Tikai divās fotogrāfijās bija redzami nenosakāmas izcelsmes sarkani apļi.

Šoreiz Vaismana grupas "loms" bija daudz iespaidīgāks, un ieinteresētie pētnieki gatavojās nākamajām grandiozajām "medībām", šoreiz jau pašā Londonas Tauerā. Pats metrs joprojām spokiem netic un nekādās "medībās" nepiedalās, jo kopš bērnības baidās no tumsas.

Kromvela valdīšanas laiks

Bet vienā no Dienvidanglijas pilīm spoku "medībām" bija pilnīgi negaidīts rezultāts. Kromvela laikā pils piederēja vienam no karaļa pretiniekiem, un tās īpašnieks, iemitinājis pilī vairākus domubiedrus, kuri bija dabūjuši triecienus ar Kromvela dzelzs roku, gatavoja sazvērestību. Taču atradās nodevējs, un Kromvela sūtītā vienība aplenca pili un vēlāk to ieņēma. Kaujas laikā vienā no pils telpām tās saimnieks un viņa vienīgais dēls tika nogalināti. Sakarā ar to, ka citu mantinieku nebija, karalis Georgs VIII pili uzdāvināja kādai sev tuvu stāvošai personai.

Iepriekšējā, nogalinātā saimnieka spoks pils apmeklētājiem ilgu laiku tika izrādīta kā ievērības cienīga vieta. Pils viesi vēroja uz akmens grīdas esošo tumši brūno plankumu, kuru nekādi neizdevās notīrīt un kurš atradās tieši tajā vietā, kur mira vecais saimnieks.

Pēc daudziem gadiem — trešās tūkstošgades sākumā — attāls jaunā saimnieka radinieks sāka slimot. Ārsti vienbalsīgi apgalvoja, ka viņš noteikti atlabs, savukārt viens no kalpiem redzēja jaunu spoku: pati nāve ar izkapti ielidoja pa pils logu, pārvietojās virs grīdas, nokļuva līdz jau minētajam plankumam, kura vietā it kā izgāja cauri grīdai.

Kad par šo gadījumu uzzināja slimnieks, viņa veselība strauji pasliktinājās un ārsti vairs nerunāja par optimistisku galaiznākumu.

Spoks atkārto savu ceļu Viens no sirdzēja draugiem, kurš bija pabeidzis Kembridžu un kuram nebija sveša materiālisma teorija, pats personīgi nolēma pārbaudīt šīs baumas un palika nakšņot pirmā stāva zālē, kur tagad ir iekārtots ieroču muzejs. Vasarās no logiem ņēma ārā svina rāmjos ieliktos stiklus, lai mūžīgi mitrā telpa vēdinātos.

Tieši pusnaktī vērotājs ieraudzīja, ka no aiz loga esošās miglas caur čuguna restēm pa logu ielidoja nāves spoks. Kapucē tērptās nelaimi vēstošās figūras ar neiztrūkstošo izkapti rokā spīdošās kontūras "pārpeldēja" pār telpu pusmetra augstumā virs grīdas, līdz sasniedza vēsturisko plankumu. Spoks "iegāja" tieši akmenī.

Profesors atklāj patiesību

Nākamajā dienā Kembridžas absolvents uzaicināja pazīstamu profesoru no "Alma mater", un tagad jau divi liecinieki novēroja šo pašu fantasmagoriju. Turklāt profesors pievērsa uzmanību tam, ka, lidojot cauri logam, spoka figūra ir ievērojami deformēta, bet telpas vidū pieņem normālus izmērus, bet pēc tam atkal sāk deformēties. Kļuva skaidrs, ka tā ir projekcija. Kad "ķinītis" beidzās, augstu sienā tika atrasts caurums, no kura acīmredzot tas tika rādīts. Tika izsaukti kārtības sargi, un policisti tehniķi no sienas izvilka programmējamu lāzeriekārtu. Iekārtai bija pieslēgts pulksteņmehānisms, kas to ieslēdza tieši pusnaktī.

Kļuva skaidrs, ka lāzerspoku radījis kāds no pils iemītniekiem. Policija nepieņēma versiju, ka tas ir tikai nevainīgs joks, un ierosināja kriminālizmeklēšanas lietu par apzinātu iedarbību uz cilvēku, lai radītu viņam veselības traucējumus. Momentāni atlabušais saimnieks tūdaļ pārrakstīja savu testamentu.

Tātad trešās tūkstošgades sākumā, kad tehnikas attīstība sasniedz arvien augstāku līmeni, iespējams ir ļoti daudz kas, pat viltoti spoki.

Komentāri (28)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu