Lielais tritons nārstam izvēlas dziļākas ūdenstilpes nekā mazais tritons. Viņam bez tam ir izstieptāks kāzu periods, tāpēc kopējais ūdenī uzturēšanās periods tam ir daudz ilgāks nekā mazajam tritonam. Vēl kāda ar dzimumdzīvi saistīta atšķirība: arī lielā tritona mātīte savus ikriņus (pa vienam vai virknītē pa diviem trim kopā) pielipina ūdensaugu lapu apakšpusē, taču parasti neietin tos.
Viena tritonu mātīte vairošanās sezonas laikā kopumā iznērš vidēji 150-200 ikru. Pēc divām divarpus nedēļām izšķiļas kāpuriņi, kas izskatās gandrīz kā pieaugušie; tie, protams, ir mazāki (daudz, daudz mazāki), un viņiem ir bārkstveidīgas ārējās žaunas. Tie jau no pirmajām dzīves dienām ir plēsīgi.
Kāpura sugu visvieglāk noteikt, aplūkojot asti. Lielā tritona kāpura astei ir ļoti nosmaiļots, diegveidīgs gals. Pašsaprotami, ka lielā tritona pēcnācējs ir lielāks par tāda paša vecuma mazā tritona kāpuru.
Žaunaiņu attīstība ilgst apmēram trīs mēnešus. Pēc tam notiek pārvēršanās, pēc kuras jaunie tritoniņi, kas metamorfozes rezultātā zaudējuši īpašos pielāgojumus zemūdens dzīvei, steidz atstāt dzimto dīķi. Viņi pārtapuši mazos, tomēr jau pilnvērtīgos tritonos, kas vizuāli nu vairs neatšķiras no saviem vecākiem. Vienīgi līdz dzimumgatavībai vēl jāpagaida – mazajam tritonam tā iestājas otrajā, bet lielajam – trešajā dzīves gadā.
Dievina slīkstošas sliekas
Uzturēdamies ūdenstilpē, pieaugušie tritoni rosās augu diennakti: ne tikai nodarbojas ar dzimtas turpināšanu, bet, atšķirībā no bezastainajiem abiniekiem, kas nārsta laikā gavē, viņi arī negausīgi barojas. Tritoni ķer un ēd ūdens kukaiņus, masveidā iznīcina kukaiņu – gan ūdenskukaiņu, gan sauszemes kukaiņu – ūdenī mītošo jauno paaudzi (kāpurus, kūniņas). Netiek saudzēti arī visādi nelieli vēžveidīgie (ciklopi, sānpeldes, dafnijas), tāpat ūdens moluski un dažādi citi radījumi, starp kuriem trāpās arī... abinieku kāpuri.