Zirneklis ar sešām kājām (4)

Mēģiniet iztēloties lielu zirnekli ar saplacinātu ķermeni, sešām ļoti garām un tievām kājām, ar garām «ūsām» un spīlēm, kas atgādina dievlūdzēja tvērējkājas. No visām neparastajām radībām, kas kuplā skaitā apdzīvo zemeslodi, amblipigidi, iespējams, ir visbrīnumainākie.

Taksonomiski Amblypygi kārta pieder zirnekļveidīgo (Arachnida) klasei. Šī ir pavisam neliela dzīvnieku grupa, kas apvieno aptuveni 140 sugu no 17 ģintīm un 5 dzimtām. Tautas nosaukuma tiem nav, un korekti tos būtu saukt par amblipigidiem vai frīniem (otrs šās grupas nosaukums, kas celies no Phrynus – lielākas ģints latīņu nosaukuma). Frīnu garums, neskaitot kājas, ir no 5 līdz pat 40 mm. Bet, ja pieaugušais Damon vai Charon ģints frīns iztaisno visas ekstremitātes, to izmērs pārsniedz pat lielo zupas šķīvi! Tā ķermenis ir plats un izteikti saplacināts, bet priekšējais kāju pāris (kas parastiem zirnekļiem kalpo kā normālas gājējkājas) ir pārvērties par kustīgiem maņu orgāniem – gariem un tieviem taustekļiem, kuru garums vairākas reizes pārsniedz frīnu ķermeņa garumu. Atšķirībā no saviem radiniekiem – zirnekļiem, skorpioniem un solpugām – šiem dzīvniekiem nav ne tīmekļdziedzeru, ne indīgo ilkņu. Frīni medī ar spīlēm līdzīgām stiprām tvērējkājām, kas nav nekas cits kā pārveidoti zirnekļu pedipalpi (jeb otrs ekstremitāšu pāris). To iekšpuse ir bagātīgi klāta ar gariem, asiem dzelkšņiem, kas palīdz noturēt pat izmēros lielāku upuri. Redze frīniem ir ļoti vāja. Dažiem ekstremitāšu galos ir ne tikai nagi, bet arī piesūcekņi. Tie dod frīniem iespēju ātri pārvietoties pat pa pilnīgi gludām virsmām.

Vērts zināt: zinātnieki uzskata, ka frīnu izskats sniedz priekšstatu par to, kādi izskatītos zirnekļi, ja evolūcijas gaitā tiem nebūtu parādījušies indes un tīmekļdziedzeri. Vēsturiski frīni ir zināmi jau no akmeņogļu perioda, un grupas ģeoloģiskais vecums pārsniedz 300 miljonu gadu.

Neparasts nebūt nav tikai šo radību izskats, bet arī uzvedība. Pārvietojas tie līdzīgi krabjiem – sāniski. Turklāt viens no taustiem vienmēr ir pavērsts uz priekšu, bet ar otru tiek «aptaustīta» apkārtējā telpa. Upuri vispirms satausta, tad noķer ar spēcīgajām spīlēm un visbeidzot sasmalcina ar helicerām. Gremošana frīniem ir iekšēja, kas viņus vēl vairāk atšķir no zirnekļiem, – upuris tiek aprīts pilnībā.

Tumsas un mitruma bērni

Frīni sastopami tikai zemeslodes tropiskajā un subtropiskajā joslā – mūsmājās tos neatradīsit. Vislabāk tiem patīk veci, tumši tropu mūžameži, kur šie dzīvnieki uzturas zem milzīgo koku nokaltušās mizas, klinšu plaisās, kā arī alās. Dažas formas ir termitofīlas un sastopamas vienīgi termītu ligzdās. Alās dzīvojošajām frīnu formām acis bieži vien ir pilnībā atrofējušās. Tiem tīk ļoti augsts gaisa mitrums. Nakts bērni – visu dienu tie pavada paslēptuvē un atstāj to tikai tumsā, lai dotos barības meklējumos. Interesanti, ka frīni daudz dzer ūdeni. Bez ēdiena tie var iztikt pat vairākus mēnešus, nemaz nesamazinot aktivitāti! Par frīnu upuriem parasti kļūst nelieli bezmugurkaulnieki – kukaiņi vai citi zirnekļi, bet lielās sugas spēj notvert pat kokvardi!

Medījot frīns paceļ ķermeni augstāk par virsmu, uz kuras sēž. Tad ar garajiem un jutīgajiem taustekļiem sāk lēnām un rūpīgi aptaustīt visu tuvējo apkārtni. Tausta pieskāriens ir tik maigs, ka pat maņu orgāniem bagāti apveltītie nakts kukaiņi – prusaki, cikādes, sienāži vai siseņi – to nemaz nepamana. Frīns, sajutis, kurā virzienā atrodas potenciālais upuris, uzmanīgi pagriežas un nostājas uzbrukuma pozā – sagatavo spīles. Tad seko spējš izklupiens, un upuris jau bezpalīdzīgi karājas uz frīna nāvējošo spīļu dzelkšņiem. Pārējais ir tikai laika jautājums...

Vērts zināt: izrādās, daži frīni ir arī pasaulslaveni aktieri! Amblipigidi redzami filmas «Harijs Poters un uguns biķeris» momentā, kad tiek demonstrēts «nepiedodamais lāsts». Tie redzami arī vienā no «Baiļu faktora» («Fear Factor») epizodēm.

Ar rūpēm par nākotni

Frīni rūpējas par saviem pēcnācējiem. Olas mātīte iznēsā īpašā somā, kas atrodas zem vēderiņa. Izšķiļoties kāpuriem, tie uzreiz izvietojas uz mātītes muguras, kur arī pastāvīgi uzturas līdz pirmajai ādas nomaiņai. Mātīte tos visur nēsā sev līdzi un rūpīgi sargā no plēsējiem un sliktiem laikapstākļiem. Tas ir svarīgi, jo kāpura ķermenis ir klāts ar ļoti plānu, gandrīz caurspīdīgu kutikulu. Vienai mātītei vienlaikus mēdz būt līdz pat 60 atvasēm – ievērojams svars, kas visu laiku jānēsā uz muguras! Savādi ir tas, ka visiem frīniem jaunie kāpuri ir maigi zaļā krāsā un izskatās pēc svaigu salātlapu gabaliņiem.

Amblipigidu kāzu dejas notiek līdzīgi kā skorpioniem: partneri saņem viens otru aiz spīlēm un lēnām riņķo ap savu asi. Tās parasti notiek nakts vidū, pilnmēness laikā, un var ilgt vairākas stundas.

Atsevišķas sugas, piemēram, Phrynus marginemaculatus un Damon diadema, ir vienīgie no zirnekļveidīgajiem, kam ir izteiktas sociālās uzvedības pazīmes. To mātītes ik pa laikam ļoti uzmanīgi un maigi noglāsta savas atvases ar taustekļu galiem. Bet, ja dažus pēcnācējus ievieto tiem nepiemērotos apstākļos, tie rūpīgi seko cits citam un vienmēr savācas grupā.

Mīļi mājdzīvnieki

Eiropā un ASV pēdējos gados arvien lielāku popularitāti iegūst frīnu turēšana nebrīvē. Gan šo dzīvnieku neparastais izskats, gan uzvedība motivē daudzus dabas draugus mēģināt arī nebrīvē audzēt daudzas amblipigidu sugas. Diemžēl iesācējiem tas nebūs viegli. Taču, augot pieredzei, arī šie unikālie dzīvnieki labi sāk vairoties mājas apstākļos. Protams, daudziem cilvēkiem tie zemapziņā asociējas ar zirnekļiem un var izraisīt arahnofobisku reakciju. Es gan iesaku izaudzēt kaut vienu frīnu saimi! No tiem nav ko baidīties, cilvēkam šīs radības ir pilnīgi nekaitīgas.

Raksta autors gatavs konsultēt ikvienu interesentu frīnu audzēšanas jautājumos.