Himalaju ledāju kušana ir reāla un apdraud daudzus miljonus cilvēku vairākās valstīs, liecina šimbrīžam plašākais pētījums par šā reģiona klimatu, ko veikuši Nepālā bāzētā Kalnu integrālās attīstības centra zinātnieki.
Jauns pētījums apliecina Himalaju ledāju kušanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trijos atsevišķos ziņojumos, kas publiskoti ANO klimata sarunās Dienvidāfrikā, Durbanā, pirmo reizi sniegts autoritatīvs apstiprinājums par Himalaju ledāju kušanas patiesajiem mērogiem.
Zinātnieki noteikuši, ka pēdējo 30 gadu laikā Nepālā kalnu ledāji sarukuši par 21% un Butānā - par 22%.
Pētījuma dati saskan ar 2007.gadā sniegto ekspertu atzinumu, ka šā reģiona ledāji pilnībā nokusīs līdz 2035.gadam, pret ko noraidoši izturējās skeptiķi.
Jaunākajā Zviedrijas finansētajā pētniecības projektā apsekoti desmit kalnu ledāji. Atklāts, ka tie visi sarūk, un to kušana manāmi paātrinājusies laikā no 2002. līdz 2005.gadam.
Viens no projekta ietvaros veiktajiem pētījumiem liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā reģionā būtiski sarukusi sniega sega.
Kā atzinis ANO Starpvaldību Klimata izmaiņu komisijas (IPCC) priekšsēdētājs Radžendra Pačauri, šie pētījumi "būtiski padziļina izpratni par šo reģionu un vienlaikus norāda arī uz robiem zināšanās, kas vēl jāaizpilda, un darbiem, kas jāveic, lai stātos pretī klimata izaicinājumiem".
Himalaju un Hindukuša reģions, kur atrodas 30% no visas pasaules kalnu ledājiem un sākas daudzas lielās Āzijas upes, reizēm tiek dēvēts par Zemeslodes trešo polu. Šai reģionā mīt 210 miljoni cilvēku, bet no tā ūdens resursiem atkarīgi 1,3 miljardi cilvēku šo upju vidustecē un lejtecē, kam šīs upes nodrošina iztiku un energoapgādi.
Šis reģions izceļas ar lielu augu un dzīvnieku sugu un mežu tipu daudzveidību, bet tā ledāji ir maz pētīti.
Jaunajā pētniecības projektā izdevies noteikt, ka tur ir vairāk nekā 54 000 ledāju, bet tikai desmit no tiem ir regulāri pētīti attiecībā uz tā dēvēto masas bilanci - sniega un ledus masas zudumu vai pieaugumu. Pētījumu bijis nedaudz, bet tie visi uzrāda masas zudumu, kura ātrums gandrīz dubultojies laikā starp 1980. un 2000.gadu un 1996. un 2005.gadu.
Everesta rajonā izteikti straujāka ledus masas sarukšana konstatēta laikā no 2002. līdz 2005.gadam.
Ļoti tīrie Tibetas plakankalnes ledāji sarūk straujāk nekā ar iežu sanesām klātie šļūdoņi Himalaju centrālajā daļā, jo šīs sanesas acīmredzot darbojas kā izolējošs materiāls, pagausinot ledus kušanu.
Lai gan nepieciešami tālāki pētījumi un novērojumi, lai iegūtu precīzākus spriedumus par ledāju sarukšanas tendencēm, jaunie dati devuši būtisku jaunu priekšstatu par klimata pārmaiņām Himalaju un Hindukuša reģionā.
Skatīt pievienoto video.