Ingmārs Līdaka, Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza informācijas nodaļas vadītājs. Pašlaik svarīgākais: katra diena nes ko jaunu, kas tobrīd ir svarīgs, bet tomēr – tā pati ģimene.
Ingmāra Līdakas māju sajūta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1. Omulīgākā vieta jūsu mājās?
Omulīgākā – pie ozola. Katru sestdienu un svētdienu varu tur būt.
2. Ko biežāk gatavojat mājiniekiem?
Negatavoju, jo parasti mājās esmu līdz brīdim, kad mājinieki domā par brokastīm, un atgriežos, kad vakariņas jau paēstas.
3. Kā vislabāk varat atpūsties savās mājās?
Vislabāk, kad esmu mājās, augļu dārzā. Pašlaik vēl jāvāc kādu 7–8 šķirņu āboli, jāliek pagrabā ziemai. Vēl ar kameru, jo pie mājām vienmēr kaut kas zied, aug, tas jāmēģina nofilmēt.
4. Vai labprāt uzņemat ciemiņus?
Nē, un tikpat nelabprāt eju ciemos.
5. Kuri jums ir tīkamākie mājas darbi?
Augļu dārzā.
6. Cik daudz laika veltāt grāmatām?
Daiļliteratūru – ļoti maz, informējošiem izziņas materiāliem par dzīvnieku sugu un augu noteikšanu katru dienu pa vienai stundai jāvelta, nerēķinot laiku internetā.
7. Trīs lietas, kas jums nepieciešamas mājās?
Laiks tur būt, vieta smēķēšanai, labs garastāvoklis ģimenē.
8. Mājas iekārtojums – jūsu, dzīvesbiedra vai bērnu ziņā?
Nav manā ziņā.
9. Sapņu māja – kur un kādai tai vajadzētu būt?
Tā pati, kas ir, ar laiku varētu pārvērsties par sapņu māju. Mājās man iznāk reti būt, lielākoties nakšņoju Rīgā. Līdz Vecumnieku pagastam, kur ir manas mājas, apmēram stundas brauciens.
10. Spilgtākās atmiņas no bērnības mājām?
Grūts jautājums. Atceros, ka mājās, kur dzīvoju bērnībā, nebija stārķu. Nākamajā pavasarī, kad biju apprecējies ar savu sieviņu, tur atlidoja stārķi. Tas tā iespiedies atmiņā. Pats spilgtākais notikums bērnībā – gāju pa taku pretim alnim, man varēja būt kādi pieci gadi, es vēl tagad precīzi atceros to vietu. Kad biju pavisam netālu no aļņa un dzīvnieks jau grasījās auļot pretim, krusttēvs mani paķēra padusē un steigšus aizstiepa prom. Ko es tajā brīdī domāju, vai apzinājos, ka man draudēja briesmas, nezinu.