Vai nezināmas sēnes Ogres mežos?

Attēlā redzamās sēnes ir zelta brūnsardzenes - Phaeolepiota aurea (Foto: Edvīns Boķis)

FOTO: Edvīns Boķis)

“Ogres Ziņu” redakcijā vērsās ogrēniete Ināra Klipsone, kura mežā uzgājusi dīvainas sēnes. “Izšķirstīju četras sēņu rokasgrāmatas, bet sēnes neatradu,” stāsta Ināra Klipsone.

“Ogres Ziņām” atbildēja Inita Daniele no Latvijas Dabas muzeja: “Attēlos redzamās sēnes ir zelta brūnsardzenes - Phaeolepiota aurea. Literatūrā minētas kā ēdamās sēnes, bet Latvijā un Igaunijā bijuši saindēšanās gadījumi. Mēs neiesakām tās lietot pārtikā. Tās augšanas laiks ir no septembra līdz novembrim. Sēnes aug bagātās augsnēs un ir sastopama bieži, bet tomēr to pazīst tikai retais. Tas saistīts ar to, ka vairāk kļuvis tās augšanai piemērotu vietu - trūdvielām un nitrātiem bagātu augšņu mežmalās, krūmājos, ceļmalās, parkos, īpaši tur, kur aug nātres, bet savukārt sēņotāji šādas vietas nav pārāk iecienījuši. Parasti tās aug lielās grupās un pat veido “raganu apļus””.

Zeltaini dzeltenajai sēnei, kas smaržo pēc rūgtajām mandelēm, ir izliekta 10-25 cm plata cepurīte ar bārkstainu malu un graudainu virsmu. 10-30 cm augstais un 1.5-4 cm platais kātiņš zem aptverošā gredzena ir grumbuļains. Piestiprinātās lapiņas ir ciešas, bālas, ar laiku kļūst rūsgani bālas. Reizēm šo sēni iedala tīmekleņu (Cortinariaceae) dzimtā, jo tās sporas ir oranžbrūnas.

Zelta brūnsardzene sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Ziemeļāfrikā. Rietumeiropā tā aizvien tiek uzskatīta par retu sugu. Zelta brūnsardzene iecelta 2005.gada sēnes godā, lai iepazīstinātu ar to un ievāktu ziņas par tās sastopamību Latvijā.

Uz augšu
Back