Botāniskā dārza sūtība saglabāt reto un aizsargājamo augu sugas

Nacionālais botāniskais dārzs pirms mēneša atzīmēja šīs zaļās valstības 50 gadu jubileju. Šeit aizsargā sugu daudzveidību un saglabā nākamajām paaudzēm. Agrāk valdīja viedoklis – jo vairāk eksotisku augu, jo labāk.

Lielākā daļa botānisko dārzu pasaulē dibināti ar sākotnējo mērķi apmierināt dekoratīvās dārzkopības vajadzības, kā arī ieviest jaunas augļaugu sugas. Pašlaik pasaules botānisko dārzu praksē vērojama arvien lielāka pievēršanās pašmāju reto un izzūdošo augu sugu, kā arī veco kultūraugu šķirņu saglabāšanai.

Nedzenas pēc jaunumiem

"Tik traki vairs neskrienam pakaļ jaunumiem," saka direktora pienākumu izpildītājs Andrejs Svilāns, "bet vēlamies vairāk nodarboties ar to, ar ko patiesībā botāniskajam dārzam ir jānodarbojas – reto un aizsargājamo augu sugu, kā arī veco, modes kaprīžu malā pastumto šķirņu saglabāšanu. Tas gan nenozīmē, ka jaunām lietām vairs virsū neskatāmies. Protams, svarīgs uzdevums ir saglabāt gadu desmitiem vāktās kolekcijas. Platība ir liela un savulaik bijusi vēl lielāka, tur, kur tagad atrodas Bioloģijas institūts, agrāk strādājām mēs. Pašlaik esam izvirzījuši mērķi – savest kārtībā to platību, ko apsaimniekojam. Visos laikos nav pieticis naudas un cilvēku. Padomijas gados strādāja 300, pašlaik – tikai 70 pastāvīgo darbinieku, neskaitot sezonas izpalīgus. Pie ieejas, kur dāliju stādījumi, dārzs vairāk sakopts. Par šīm rudens puķēm, kas tagad ir pašā plaukumā, rūpējas Velta Amatnieks. Viņa ir viena no mūsu ilggadējākajām darbiniecēm. Te var strādāt darba entuziasti, jo puķēm vai krūmiem nav ne sestdienu, ne svētdienu – tie jālaista un jākopj neatkarīgi no kalendārā atzīmētajām brīvdienām. Pēdējos gados mēs vairāk uzmanības veltām reto un aizsargājamo augu sugu saglabāšanai un kolekcijas pilnveidošanai, bet šie sukulenti oļos un akmeņos ir brīdinājums globālajai sasilšanai," norādot uz kaktusu ekspozīciju pie galvenās ieejas vārtiem, bilda Andrejs Svilāns.

Izglītojošā funkcija

Cik bieži cilvēki apmeklē Botānisko dārzu? Ir ļaudis, kuri regulāri te ierodas pavasara un rudens gadatirgos, tāds būs 7. oktobrī, daļa atbrauc agrā pavasarī, kad katrs asniņš izmisīgi vēlas tikt virs zemes. Citiem patīk izbaudīt vasaru zem vecā dendrārija mūžzaļajām eglēm un patīksmināties par rožu kupenām. Gudri rīkojas tie pedagogi, kuri savus audzināmos vedina ekskursijā uz šo dārzu. Andrejs Svilāns teic, ka dārzs mainās ik pa divām nedēļām. Ak, kungs, cik daudz mums paslīd garām neredzēta, neiepazīta un neizjusta!

"Ļoti apmeklēti ir mūsu pavasara gadatirgi, reizēm pie vārtiem sastājušies apmēram 120 cilvēku. Brauc no visas Latvijas. Ja tik vien izdevība, aicinu vest šurp skolu jaunatni, lai bērni mācās iepazīt, kas pie mums aug. Dārzam ir savi ekskursiju vadītāji, bet, ja grupu vairāk, labprāt arī pats izrādu mūsu valstību. Lūk, te Timuku ozols – vietējās izcelsmes parastā ozola šķirne, kam bordo krāsas lapas. No ASV atceļojusi trīsērkšķu gledīčija. Bērniem vienmēr vajag kaut ko atraktīvu, un šajā ziņā pateicīga ir dārza vecākā teritorija, kur saglabājušies interesantas formas koki."

Septembra saulē paspējusi iekrāsoties kļava, vecajā parkā apjomā izpletušies skujeņi, pulciņā sastājušās trīs lapegles, kuru zaros mazītiņi šā gada jaunās ražas čiekuri. Šoruden skujkokiem ir ļoti bagātīga čiekuru raža, par ko ciemošanās reizē pārliecinājāmies arī citās audzēs. Te maz lieto ķīmiju, tālab pa zāli ar savu māju uz muguras aizrāpo vīngliemezis, šur tur izspraukušās rudens sēnes. Piknika vietā, kur reizēm atpūšas paši vai nelielas ekskursantu grupiņas, pāri mazajai graviņai lapas izpletusi lietussargu magnolija.

Andrejs Svilāns pievērš mūsu uzmanību interesantas formas skujkokam – tas ir parastās egles nokarenās šķirnes "Inversa" potējums uz augststumbra. Katru gadu kāds putns tajā ievij ligzdu, bet bērniem ļoti patīk slēpties zem egles zaļajām skuju sagšām. Līdzīgi kā parastā lapegle skujas rudenī nomet metasekvoja, un tai saglabājas vienīgi centrālie dzinumi. Turpat dīķa malā, kur cītīgi savus zobus trin bebri, var papildināt vai atsvaidzināt zināšanas augu valstī, apskatot āra bērza, gobas, baltalkšņa nokarenās formas, ko pavairo potējot, turpat arī dzeltenais bērzs. Dīķos aug un zied apmēram 10 sugu un šķirņu ūdensrožu.

Eksāmens botānikā

Andrejs Svilāns ir Nacionālā botāniskā dārza septītais direktors, pēc specialitātes – dendrologs, beidzis doktorantūru, taču nekādi netiek pie zinātniskā darba pabeigšanas. Te, Salaspilī, aizritējuši 15 darbīgi gadi, kuru laikā pabūts Ukrainas, Baltkrievijas, Polijas, Slovākijas, Čehijas, Vācijas, Ungārijas, Šveices un citos botāniskajos dārzos. Vienu gadu kā Vācijas Katoļu akadēmiskā ārzemnieku dienesta stipendiāts studējis Bonnā un Berlīnē, kas ļāva iespēju iepazīt Vācijas botānisko dārzu un arborētumu darbību. Berlīnes–Dālemas botānisko dārzu viņš dēvē par savas dendroloģijas zināšanu universitāti.

Kad viņš pēc ekskursijas oranžērijā, kur saimnieko arī mums labi pazīstamā Zane Purne, vedina no vienas dobes pie otras, pēc smaržas liekot atpazīt, kas tas par augu, saņemam stipri zemu atzīmi. Nespējam noteikt, kurš eikalipts, pirmoreiz garšojam mazītiņos Mandžūrijas aktinīdijas zaļos auglīšus, kas ir tuvs kivi radinieks, vienīgi niecīgāki izmēros, bet tikpat gards, sulīgs, vērtīgs C vitamīna avots. Līdzīgi bija ar kizila ogām, it kā smarža un garša zināma, bet precīzu nosaukumu pateikt nevaram. Ko nu? Jāmācās arī lieliem cilvēkiem.

Šoruden pie NBD administratīvās ēkas Latvijas izcelsmes rožu šķirnes zied jau trešo reizi. Lietū un vējā gan mazliet papluinītas, bet tikpat skurbinoši smaržo "Agra", "Ābeļzieds", "Zaiga", kurai maz ērkšķu. Šā dārza rožu selekcionāre ir Dzidra Rieksta. Kopumā ekspozīcijās šogad zied vairāk nekā 200 ziedu karalieņu dažādu šķirņu, bet pavisam kolekcijā to 500.

Pārsteigumi ik uz soļa

Kad šķiet, ar ko gan vēl varētu pārsteigt botāniskais dārzs, tik daudz jau redzēts, direktors vedina vien tālāk. Pirmoreiz ieraugām, kādi ir baltegles čiekuri – atšķirībā no citām eglēm tie zaros novietoti uz augšu. Apjomīga ir viršu kolekcija, bet tūju vien pie 70 šķirņu. Apskaužama daudzveidība. Dendrārija un dendrofloras nodaļu vada viena no zinošākajām Latvijas dendroloģēm Maija Bice, kuras ziņā ir kolekciju zinātniskā uzturēšana, kritiska izvērtēšana un papildināšana.

Viens no izcilākajiem retumiem dendrārijā ir Floridas purvciprese, kas, līdzīgi lapeglei un metasekvojai, ziemā nomet skujas. Kamēr kociņš bija niecīgs augumā, to ik gadu tina papīros, lai nenosalst. Šajā dārza daļā vēl var ieraudzīt melno priedi, kas saglabājusies no Šoha kokaudzētavas, tepat Veimuta priede, čūskegle, izcilākā no Latvijas izcelsmes egles šķirnēm – "Dundanga", Piejūras baltegle. No visiem skujkokiem regulāri vāc čiekurus, jo Nacionālais botāniskais dārzs piedalās starptautiskajā sēklu apmaiņā ar citiem pasaules dārziem un arborētumiem.

Serbijas eglei eleganti izliecas zari, ka to var viegli atšķirt no citām māsām. No Latvijā audzētām priedēm vislielākie čiekuri ir Korejas ciedru priedei, vissveķainākie – Maķedonijas priedei. Skaistie čiekuri ir ļoti vilinoši, un īpaši mazie ekskursanti ir priecīgi par šādu suvenīru, dažkārt gan mājās pārrrodoties ar sveķainām rokām un kabatām, jo katrs grib tādu smukuli. NBD plānots veidot gatavas čiekuru kolekcijas un piedāvāt skolām kā palīglīdzekli dabas zinību apgūšanā. Viens no botānisko dārzu pamatuzdevumiem ir izglītot sabiedrību par to lielo botānisko dārzu (un tā kopšanu), ko sauc par pasauli.

**

FAKTI

Nacionālais botāniskais dārzs (NBD)

• NBD aizņem 129 hektārus

• No 2006. gada 1. jūlija NBD ir Vides ministrijas paspārnē

• Dārza pirmsākumi datējami ar 1836. gadu, kad tika dibināta Šoha dārzkopības firma un kokaudzētava

• Ap 1898. gadu Šoha kokaudzētava pārceļas no Rīgas uz Kurtu muižas zemēm, tagadējo Salaspils teritoriju

• 1949. gadā uz Šoha kokaudzētavas bāzes Salaspilī izveido augļkopības izmēģinājumu staciju

• 1956. gadā to pārveido par LPSR Zinātņu akadēmijas Botānisko dārzu

• Kopš 1991. gada – Nacionālais botāniskais dārzs

• Te atrodas viena no lielākajām dzīvo augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā – apmēram 14 500 dažādu augu sugu un šķirņu, no tiem koki un krūmi vien 5000

• NBD kā prakses un mācību bāzi izmanto studenti no LU Bioloģijas fakultātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Daugavpils universitātes, Bulduru dārzkopības un Ogres meža tehnikuma

• Notiek sēklu apmaiņa ar 500 botāniskajiem dārziem visā pasaulē

Uz augšu