Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Neparasti augstais ūdens līmenis pastiprina plūdu draudus

BNS
Neparasti augstais ūdens līmenis pastiprina plūdu draudus
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: LETA

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pauž bažas, ka šogad ūdenstilpēs ir neparasti augsts ūdens līmenis, tādējādi iespējami plūdi pavasarī.

Situācija pasliktinās

VUGD priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis pastāstīja, ka ne vien Latvijā, bet arī kopumā Eiropā situācija arvien pasliktinās, jo šogad ir ļoti augsts ūdens līmenis un veidojas vižņi.

"Pagājušajā gadā bija daudz sniega, bet nebija vižņu.

Šogad ir neparasti augsts ūdens līmenis visās ūdenstilpēs, gan upēs, gan ezeros.

Ja vižņi sasalst, samazinās ūdenstece, un, ja ziemas laikā šo [vižņu] masu nenoskalo, tā aizdambē upi, ūdenim nav kur iet," situāciju paskaidroja Lieljuksis.

Plūdu draudi jau tagad

Problemātiska situācija jau tagad izveidojusies Aiviekstē, kur ir augsts ūdens līmenis un izveidojušies vižņi. Apkārtnes iedzīvotāji jau ir brīdināti, pavēstīja dienesta pārstāvis.

VUGD sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jau sākuši gatavoties, ar pašvaldībām tiek pārrunāta šī situācija, bet šonedēļ VUGD pārstāvji plānojuši tikties ar "Latvenergo" darbiniekiem.

"Augstais ūdens līmenis ir brīdinājums, ka nevar snaust," piebilda Lieljuksis.

Uzlabos atbildīgo iestāžu darbu

Valdība otrdien arī atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumus, kā uzlabot atbildīgo iestāžu rīcību plūdu gadījumos. Aizsardzības, Iekšlietu, Tieslietu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izvērtēs nepieciešamību šādu priekšlikumu iekļaut likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kas pašvaldībām dotu tiesības savā teritorijā ne tikai izsludināt ārkārtējo situāciju gadījumos, ja ir apdraudēta iedzīvotāju drošība vai katastrofu sekas var apdraudēt iedzīvotājus, bet arī noteikt tiesisko regulējumu, kādā veic piespiedu evakuāciju ārkārtējo situāciju gadījumos.

Savukārt Vides ministrijai kopā ar Tieslietu ministriju uzdots izvērtēt ūdens apsaimniekošanas normatīvo regulējumu un veikt grozījumus, lai noteiktu gadījumus un prasības ūdens objekta hidroloģiskā režīma regulēšanai, izmantojot hidrotehnisko būvi, kuras īpašnieks neizmanto to saimnieciskās darbības veikšanai.

Paredzēts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būs jārod tehniskais risinājums kūdras kaisīšanai no helikoptera.

Izvērtējot iespējamo tehnisko resursu iesaistīšanu turpmāko plūdu preventīvajos pasākumos, atbildīgā ministrija secina, ka ļoti mazas iespējas ir piesaistīt tehniskos resursus upēs ar zemu ūdens līmeni. Nepieciešamākie preventīvie pasākumi ir ledus laušana, upju grīvu padziļināšana un izveidojušos ledus sastrēgumu un koku sanesumu likvidēšana.

Šogad pēc plūdiem tika apzināta arī informācija par papildu tehniskajiem resursiem, kurus būtu iespējams izmantot pretplūdu pasākumu veikšanai nākotnē. Viens no tiem ir privātam uzņēmumam piederošs amfībijas veida ekskavators, kas spētu lauzt ledu un padziļināt upju grīvu un ir vienīgais pieejamais Latvijā.

VUGD amatpersonas jau ir pārrunājušas ar uzņēmuma vadību turpmākās iespējas izmantot to preventīvajos pasākumos plūdu gadījumā.

Latvijā pali - dabiska parādība

Latvijas klimatiskajos apstākļos visā tās teritorijā, izņemot Kurzemi, kuras rietumos lietus ietekme ir pārsvarā, pavasara pali saistībā ar sniega kušanu ir dabiska parādība, un, ja sniega kušanas ūdeņi paliek dabiskajās palienēs, plūdu iespējamība nepastāv.

Laba teritoriālā plānošana neparedz palienēs tādu objektu būvniecību, kurus var apdraudēt plūdi, savukārt zālājiem un ganībām īslaicīga applūšana nāk tikai par labu. Latvijā ir aptuveni 200 tūkstoši hektāru regulāri applūstošu teritoriju, kas veido 3% no valsts teritorijas, tomēr tikai 68 vietās plūdu riski rada regulārus apdraudējumus iedzīvotājiem un infrastruktūrai.

Pagājušajā ziemā Latvijas teritorijā izveidojās neierasti bieza sniega sega, kas bija biezākā pēdējo 80 gadu laikā un kā kušana pavasara periodā izraisīja strauju ūdens līmeņa celšanos upēs un ledus sastrēgumus. Raksturīga bija arī teritoriju applūšana blakus nelielām upēm, kas iepriekšējos gados nebija sagādājušas problēmas iedzīvotājiem.

Tēmas
Uz augšu