Senās ābolu šķirnes kļuvušas par retumu (2)

Vietējos dārzos augušos augļus izlikt izstādē mudinājusi sociālā darbiniece Sandra Dreijere un novada lauksaimnieku konsultante Aiga Saldābola.

Agronomes padomi

Kārtojot ābolus izstādei, aptverts, ka piedāvājumā ir ap 60 šķirņu. Ir gan tādi, kas tagad ēdami, gan līdz pavasarim glabājami. Šķirnes vestas no Bārbeles, Valles, Skaistkalnes, Stelpes dārziem. Jāsecina, ka par retumu kļuvušas tik iecienītās šķirnes ‘Antonovka’, ‘Grāvenšteins’, ‘Sīpoliņš’, ‘Serinka’, stāsta Aiga Saldābola. Viņa atgādina, ka novadā ir arī bioloģiskie ābolu audzētāji – Valles pagasta «Dzērvēs» to dara Maruta un Māris Kaminski.

Ir ne mazums jaunu šķirņu, kurām paši audzētāji nezina vārdu. Cits stādu pircis kādā gadatirgū, cits no draugiem patapinājis. Izstādes atklāšanas dienā, 27. oktobrī, bārbeliešiem talkā nāca Bauskas novada Ceraukstes zemnieku saimniecības «Ābelītes ZS» agronome Maruta Baumane. Viņa atpazina izlikto ābolu šķirnes, stāstīja par to īpašībām, ābolu audzēšanu, glabāšanu. «Ilgākai glabāšanai svarīgi nenoņemt ābolus par vēlu. Tas jādara, kad pārgriežot redzams – sēklas sāk brūnēt. Ja noņem gatavu ābolu, tas neglabājas, sabojājas mēneša laikā,» tāds ir Marutas padoms. Viņa atbildēja uz jautājumiem un stāstīja par miglošanas pozitīvajām īpašībām, kas pasargā ābolus un ābeles no slimībām. Izrādās, ka kraupis nav nemaz tik nevainīga kaite, vietās, kur tas skāris ābolu, krājas kancerogēnas vielas, kas izraisa vēzi.

Pat no 18. gadsimta

Izstādi ar lielu interesi aplūkoja bārbelietis Jānis Tabaks, ābolu pazinējs, viņa dārzā aug ne mazums veco šķirņu. Viņš arī stāstīja, ka znota Jāņa Folkmaņa dārzā Bārbelē aug kādreiz tik slavenās šķirnes ‘Signe Tillish’ ābele, kuras augļu garša esot neatkārtojama. Selga Dziļuma atzina, ka pagastā rīkotās izstādes ir ļoti noderīgas, ļauj uzzināt daudz labu, praktisku padomu. Šoreiz daudziem jaunums bija Gaidas Vecbiškenas dārzā augušās citronliānas ogas. Tās ir vitamīniem bagātas, visu ziemu pa kādai der iemest mutē, jo dod mundrumu, bet var paaugstināt asinsspiedienu. Sava dārza ražu atnesusi arī Larisa Romanovska un citi bārbelieši. Lielus, skaistus ābolus izstādei piedāvājis Ingus Pavinkšnis no Skaistkalnes.

Īpaši būtu jāciena šķirne ‘Ničnera zemeņu’, saka vietējā bibliotekāre Brigita Krauze. Viņa sameklējusi ziņas, ka šie āboli jau 1780. gadā audzēti tepat netālu Bruknas «Mazmelderos» un saukti par vīna āboliem. Vārdu šķirne ieguvusi no Elejas muižas dārznieka Ničnera, kurš muižas dārzā šo šķirni ieaudzējis ap 1880. gadu. Augļi ļoti gardi, bet koks aug lēni, ir liels, salīdzinājumā ar citiem ražo skopi un uzņēmīgs pret slimībām, tā to vērtē augļu audzētāji tagad.

Izstādes aktīvākā daļa bija nogaršošana. Kaimiņdārzā augušā ābolā kožot, tika vaicāts par iespēju dabūt stādiņu vai zaru potēšanai. Īpaši liela interese bija par ziemas āboliem, kuri saglabājami līdz pavasarim.

Bārbeles pagastā Sandra Dreijere regulāri rīko izstādes. Šoruden te bijusi skatāma vietējos dārzos plaukušo dāliju un krizantēmu izstāde, ziemā sveču, pirms tam zāļu tēju un sēņu skate.