Mēs dzīvojam vidē, kuru esam ietekmējuši un pārveidojuši jau tūkstošiem gadu, bet vai mēs pamanām, ka mūsu acu priekšā ik dienas noris pasaulei svarīgi notikumi? Ikdienā mēs redzam tik pierastos putnus, dzīvniekus, augus, upes, mežus, retāk – purvus, bet viss iepriekš nosauktais ir tik ļoti nozīmīgs dabas daudzveidības saglabāšanai šodien un nākotnei ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mērogā.
Atbildi uz to, kādas pārmaiņas notiek ar upēm un upītēm, baltā stārķa vai griežu skaitu, orhideju audzēm un gaisa kvalitāti, visprecīzāk var sniegt cilvēki, kuri dzīvo tam visam līdzās, jo, lai sa-prastu, kas notiek ar mums – cilvēkiem un dabu –, nepietiek tikai ar pašreizējās situācijas apzināšanu, ir jāzina, kāda bijusi Zeme un kādi bijuši cilvēki nesenā un senākā pagātnē, lai varētu prognozēt, kurp virzāmies un kā varam ietekmēt dažādus procesus. Ir pārdomāti jāpielieto mūsu rīcībā esošie līdzekļi un iespējas, tātad, lai pamatoti rīkotos, ir nepieciešama ticama informācija par pārmaiņām vidē ilgākā laika periodā. Šādai informācijai zinātnieki ir devuši speciālu apzīmējumu – monitorings. Vārds varētu šķist ne pārāk saprotams, taču tajā apkopotas pavisam vienkāršas darbības mūsu maņām: acīm skatīšanās, ausīm klausīšanās, rokām pierakstīšana. Tātad ikkatrs no mums var veikt kāda objekta vai parādības ilgstošus novērojumus jeb monitoringu ar vienām un tām pašām metodēm, reģistrējot un laika gaitā konstatējot notikušās pārmaiņas.
Novērojot procesus dabā un uzkrājot informāciju, kā arī pētot atsevišķas sugas vai ekosistēmas, ir iespējams pamatot dabas aizsardzības pasākumu nepieciešamību un vērst valsts institūciju uzmanību uz nepilnībām tiesību aktos vai to trūkumu. Ja nav pietiekamas informācijas par notiekošajiem procesiem, nav iespējams nodrošināt sugām un ekosistēmām optimālu aizsardzību vai atbilstošu apsaimniekošanu. Zinātniskās informācijas apkopošana un regulāra papildināšana ļauj novērtēt visus bioloģiskās daudzveidības aspektus un kalpo par pamatu arī izglītības un dabas popularizēšanas darbam.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā dzīvojošie cilvēki ar lielu atsaucību novērtējuši programmu «ZBR sabiedriskais monitorings», kas ietilpst projektā «Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā». Programmas aktivitātes rosina vietējos iedzīvotājus iet dabā, vērot apkārtni un sistemātiski vākt datus par dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm. Apkopojot četru gadu rezultātus, ir patiess prieks, ka novērojumus dabā veic jau 409 cilvēki. Tas liecina, ka uzsāktais darbs nav bijis veltīgs, jo vēl arvien, izvēloties sev tīkamākos, pieejamākos un interesantākos objektus, dabas vērotāju pulks aug.
Uzsākot šo programmu, tika izveidota Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta sabiedriskā monitoringa programmas atbalsta grupa, lai katrā no 44 ZBR teritorijā esošajām pašvaldībām būtu viens cilvēks (visbiežāk – vietējā pagasta bibliotekāre vai kāds no skolotājiem), kas palīdz noorganizēt tikšanās pasākumus, izplatīt informāciju gan par ZBR aktivitātēm, gan semināriem, gan savāktajiem datiem.
Lai cilvēki iegūtu vairāk informācijas par šo programmu un tās norisēm, mēs izveidojām plakātu «Darīsim kopā», bet, lai dabas vērotāji būtu zinošāki un novērojumus veiktu pēc vienas metodikas, kopā ar ekspertiem, redaktoru un maketētāju tika sarakstīta un tipogrāfiski iespiesta «ZBR sabiedriskā monitoringa rokasgrāmata». Gan plakāts, gan rokasgrāmata ir pieejami vietējās skolās un bibliotēkās, kā arī ZBR mājaslapā www.biosfera.gov.lv internetā. Bez tam dabas vērotāji paši var ievietot informāciju par saviem novērojumiem portālā www.dabasdati.lv, ko izveidojis Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbībā ar «Swedbank». ZBR sabiedriskā monitoringa veicēju vajadzībām portālā atvēlēta atsevišķa sadaļa. Tā kā dabas vērojumos vēlējās iesaistīties ne vien Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijas un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji, bet arī cilvēki gan no Kurzemes un Latgales puses, gan arī daudzi rīdzinieki, kuri brīvās dienas pavada ārpus Rīgas, ZBR izveidojās cieša sadarbība ar Latvijas Dabas fondu.
Lai novērotājiem būtu ne vien rakstiskais materiāls par vēlamo novērojumu, bet arī praktiskas iemaņas, mēs rīkojam seminārus par ZBR sabiedriskā monitoringa programmu. Seminārus vada savas jomas speciālisti, piemēram, Viesturs Vintulis stāsta gan par sikspārņu sugām, gan veic sikspārņu uzskaiti kādā no pagastiem. Par dižkoku mērīšanu un aleju uzskaiti gan pilsētvidē, gan lauku ainavā novērotājus izglīto Ansis Opmanis. Kopā ar Andri Urtānu tiek pētīta ūdens kvalitāte dažādās Ziemeļvidzemes upēs. Par bebru dzīvi, darbiem un nedarbiem ļoti interesanti stāsta un dambjus rāda Jānis Ozoliņš. Entomologs Dmitrijs Teļnovs analizē dabas vērotāju atsūtītos kukaiņu paraugus, lai noteiktu attiecīgajā kokā dzīvojošo vaboļu sugu, – tādā veidā tika atklāta lapkoku praulgrauža dzīvotne Viļķenes pagastā. 2009. gadā K. Baumaņa Viļķenes pamatskolas skolēns Jānis Mjasņikovs ar darbu «Lapkoku praulgrauža izplatība Viļķenes apkaimē» ieguva 1. vietu valsts vides olimpiādē. Arī pasaules vides olimpiādē, kas norisinājās Turcijā, viņš startēja ļoti veiksmīgi, iegūstot 3. vietu!
Jeru pagastā tika atklāta Liocola marmorata jeb marmora rožvabole. Šī ir jauna sugas atradne, kas mums līdz šim nebija zināma. Suga ir diezgan plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā, taču Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā sastopama reti.
Ir uzsākta sadarbība ar vietējo uzņēmēju Salacgrīvā, jo, atverot jauno ražotni, viņu interesē, vai rūpnīcas darbībai ir ietekme uz apkārtējo vidi. Novērojumus veic Ance Līsmane, izmantojot sabiedriskā monitoringa ietvaros izstrādātos metodiskos materiālus par gaisa kvalitātes noteikšanu ar bioindikācijas metodi.
Ģirts Vilciņš veiksmīgi aizstāvēja darbu rajona zinātnisko darbu lasījumos par putnu izpēti Limbažu Dūņezera un Lielezera apkaimē.
Daudzus iedzīvotājus interesē arī ūdens kvalitāte vietējās upītēs, Jānis Ludriksons piedalījās valsts zinātnisko darbu lasījumos ar darbu par ūdens kvalitāti Salacā.
Ir izveidojusies sadarbība ar ūdens aģentūru no Francijas. Viens no sadarbības stūrakmeņiem starp Valmieras Viestura vidusskolas un Francijas Septiņu ieleju skolas skolēniem un skolotājiem ir sabiedriskajā monitoringā izmantotā ūdens kvalitātes noteikšanas programma un Ūdens parlamenta izveide ZBR skolās.
Ļoti daudzi vietējie dabas novērotāji palīdzēja Sosnovska latvāņa platību uzskaitē. Šos datus izmantoja Valsts augu aizsardzības dienests, lai izveidotu vienotu šā invazīvā auga karti un meklētu risinājumus auga platību samazināšanai.
Šo gadu laikā mēs esam ieguvuši datus par vairāk nekā 800 dabas objektiem. Informācija ievadīta vienotā datu bāzē, tādējādi to ir viegli apstrādāt un izmantot tālāk. Aktīvi darbojas pieredzes bagātākie novērotāji, piemēram, Anda Rubiņa un Agrita Strangate, kuras ir nopietni pievērsušās Sosnovska latvāņu platību uzskaitei Ramatas un Ipiķu pagasta teritorijā, iesaistot šajā darbā gan vietējos mežiniekus, gan Lauku atbalsta dienesta darbiniekus, tādējādi uzskaitot Sosnovska latvāņus vairāk nekā 100 hektāru platībā. Rencēnu pamatskolas bērni skolotājas Ineses Birzkopes vadībā turpina vērot un uzskaitīt balto stārķu ligzdas un ligzdošanas sekmes. Valmieras rajonā šajā programmā visaktīvāk iesaistījušies Jeru pamatskolas skolēni un skolotāji Jura Alpa virsvadībā. Viņi vēro gan krasta čurkstu kolonijas Salacas krastos, gan alejas un dižkokus, gan bebru dambjus Sedas upē. Ar bioindikācijas metodi Jeru pagastā ir izpētīta arī gaisa kvalitāte, un to paveica Santija Treija, uzrakstot arī zinātnisko darbu par šo tēmu. Aktīvi novērojumus veic arī Rūjienā un Viļķenē dzīvojošie – gan skolēni, gan vecāka gadu gājuma ļaudis. Prieks, ka aktīvi savu darbību ir pieteikuši Vilpulkas sākumskolas skolēni un skolotāji, nopietni izpētot un aprakstot gan alejas, gan balto stārķu ligzdas. Naukšēnu vidusskolas skolēni skolotājas I. Solovjovas vadībā ir pētījuši gaisa kvalitāti Naukšēnos, nosakot ķērpju sugas, un ūdens kvalitāti Rūjā.
Ar padarītā darba rezultātiem jebkurš interesents var iepazīties Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta mājaslapā internetā, jo informācijas sistēmā ir sabiedriskā monitoringa programmā iegūto rezultātu apkopojumi, to skaitā pārskata kartes un grafiki.
Paldies visiem vērotājiem un atbalstītājiem!
Inta Soma, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta sabiedriskā monitoringa programmas vadītāja