Atgriez ūdens krānu, un tas tek. Uzlīst lietus, un šķiet, ka no ūdens nav kur glābties. Aizej pie jūras, un rodas pilnīga pārliecība, ka ūdens gan mums nekad nepietrūks. Tik pašsaprotami un vienkārši. Jā, ūdens ir tā viela, kas ir visas dzīvības pamatā, turklāt tas sastopams dažādos veidos – saldūdens, sālsūdens, ledus, tvaiks, lietus utt. Diemžēl aizmirstam, ka saldūdens ir tāds dabas resurss, kas jātaupa un jāsaudzē.
Tik vienkārši kā... ūdens (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saldūdens – gandrīz bez sāļiem
Ko sauc par saldūdeni? Tādu, kurā uz tūkstoš daļām ūdens ir ne vairāk kā 0,5 daļas ūdenī izšķīdušo sāļu. Kur meklēt saldo ūdeni? Upēs, ezeros, gruntsūdeņos, ledājos, lietū, sniegā. Statistika tāda, ka tikai nieka 3 procenti no visa uz Zemes esošā ūdens ir saldūdens, turklāt divas trešdaļas no šiem trim procentiem atrodas ledājos. Interneta brīvajā enciklopēdijā "Vikipēdija" atrodama informācija, ka pasaules ezeri satur septiņas astotdaļas no virszemes saldūdens, pārējā daļa ir purvos un samērā neliela daļa upēs. Zemes atmosfērā esot 0,04 procenti saldūdens. Saldūdens īpašs ar to, ka tajā izveidojušās tādas dzīvnieku un augu sugas, kas spēj izdzīvot tikai šajos apstākļos.
Bez ūdens uz Zemes nespētu eksistēt neviena dzīva radība. Ūdens tvaiki atmosfērā rada mitrumu, veidojot mākoņus. Tie uz zemes atgriežas lietus veidā. Ūdens ir visur – gan augsnē, gan zemes dzīlēs. Ja vasarās līst pārāk daudz, lauksaimnieki norūpējušies, jo raža mitrumā var aiziet bojā. Ja pieturas sauss laiks, atkal slikti – augiem pietrūkst mitruma attīstībai un raža apdraudēta.
Cilvēks un ūdens
Runājot tikai par cilvēku sugu, līdz ar iedzīvotāju skaita būtisko pieaugumu pagājušo 50 gadu laikā, arī ūdens lietošana uz vienu iedzīvotāju palielinājusies vismaz reizes četras, un uz Zemes ir vietas, kur dzeramais ūdens bijis un būs liels deficīts. Vairāk nekā miljards cilvēku dzīvo neapmierinošos sanitāros apstākļos, jo viņiem nav pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens.
Pasaules ziņu aģentūrās izskanējusi ziņa, ka amerikāņi sāk apzināties saldūdens trūkumu savā zemē un vēlas to kompensēt ar Kanādas milzīgajiem saldūdens krājumiem. Šajā valstī koncentrējušies apmēram 20 procentu vai viena piektā daļa no visiem pasaules saldūdens krājumiem, bet tur dzīvo tikai pusprocents pasaules iedzīvotāju.
"Vikipēdija" informē, ka visā pasaulē mājsaimniecībās, mājdzīvnieku, rekreācijas un ražošanas vajadzībām ik gadu tiek patērēts apmēram 565 kubikkilometri (!) ūdens gadā. Ar pārtikas ražošanu saistītā apūdeņošana prasot vēl 3300 kubikkilometru.
Cilvēkiem, it sevišķi vasarā, ļoti patīk atpūsties pie ūdens. Bet, kā zināms, kur mūsdienu cilvēks, tur atkritumi. Tādēļ tik ļoti svarīgi rūpēties par tīru vidi, nepiemēslojot ne zemi, ne ūdenskrātuves un savācot aiz sevis visus atkritumus.
Tā kā ūdens ir nepārtrauktā apritē, tas no atmosfēras savāc putekļus, baktērijas, dūmus, sodrējus u.c. Filtrējoties caur grunti, ūdens izšķīdina neorganiskos minerālus. Zinātniekiem sen ir skaidrs, ka vislielāko postu ūdenim nodara cilvēks, piesārņojot to milzu apmēros, jo kā gan 21.gadsimtā iztikt bez rūpniecības, transporta un lauksaimniecības attīstības. Savu artavu, protams, vēl piemet atpūtnieki. Lielas lietas, arī dabas aizsardzība, sākas no mazumiņa!
Es un ūdens
Stāsta skolotāja Anda Karule: – Manas visspilgtākās atmiņas, kas saistītas ar ūdeni, ir ietērpšanās akvalangā un niršana zemūdens pasaulē. Kad man pirmo reizi piedāvāja šo iespēju, biju sabijusies ne pa jokam. Tas notika tepat Liepājas rajonā. Izrādās, zem ūdens ir tāda dzīve, par kuru pat grūti iedomāties, stāvot kāda ezera vai jūras krastā. Tur ir tik daudz nezināmā, noslēpumainā, kuru tu, cilvēks, ienirstot pēkšņi ieraugi. Uz grunts vecu celmu mudžeklis, te virsū peld vēzis, tur ganās zivis. Niršana zem ūdens cilvēkam ir ieiešana pilnīgi svešā pasaulē. Un tur var arī apmaldīties... Nirusi esmu saldūdens krātuvēs, bet uz jūru peldēt eju gandrīz katru dienu līdz pat rudenim. Ūdens – tas šķiet tik pašsaprotami, un laikam tādēļ par nepieciešamību to taupīt un sargāt ikdienā nedomājam. Bet vajadzētu gan.
Uzziņai Cilvēka ķermenī ir apmēram 70 procentu ūdens, smadzenēs – 85, asins plazmā – 90. Maizē ūdens ir apmēram 35, gaļā – 70, kartupeļos – 80, tomātos – 90 procentu.
Ūdens patēriņš Aptuveni aprēķini vienam cilvēkam: mazgājoties vannā – 90, mazgājoties dušā – 27, mazgājot rokas un seju – 9 litri; lai saražotu 100 gramu šokolādes, vajadzīgs 1 litrs ūdens, viena litra alus izgatavošanai vajadzīgi 7 litri, 1 kilograma kafijas saražošanai – 20 litri ūdens.