Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8931639t1h056a.jpg)
Šo salcietīgo krāšņumkrūmu un nektāraugu senāk stādījuši pie pagrabiem un klētīm. Parastā irbene, latīniski - Viburnum opulus L., ko reizēm sauc arī par irbenāju, pūteni vai sniega bumbu, sniega piku - no vācu Schneeball. Ģints nosaukums Viburnum cēlies no latīņu viere – vīt, pīt.
Savukārt opulus – no senā latīņu apzīmējuma vienai no kļavu sugām, ievērojot irbenes līdzību kļavas lapām. Latvijā vairāki koki un krūmi, saistīti ar kazas vārdu. Parastā irbene dažos novados tiek saukta arī par kazenāju.
Irbene kopš senatnes ir jaunu meiteņu dvēseles skaistuma, veselības, arī ilga mūža simbols. Slāvu tautām ir paraža kāzās rotāt vainagu un svinību galdu ar sarkano irbeņogu zariem.
Irbene sastopama Eiropā un Āzijā, Dienvidamerikas tropiskajos kalnu reģionos, arī Āfrikā, Atlasa kalnos. Latvijā izplatīta visā teritorijā, zināmas 8 sugas, arī savvaļā pārgājuši kultūrbēgļi. Atsevišķi krūmi vai grupas aug upju krastos un krūmājos, mēreni mitros, auglīgos mežos, aizaugošās pļavās.
Pēc dendroloģiskā raksturojuma irbene ir liels, līdz 4 metrus augsts kaprifoliju dzimtas Caprifoliaceae vasarzaļš krūms. Daži autori gan irbenes un plūškokus nodala atsevišķās dzimtās. Kaprifoliju dzimtai ir raksturīgi krūmi, koki, liānas vai, retāk, lakstaugi - ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā sastopamas ap 450 sugas, izplatības centri Ziemeļamerikas austrumu daļā un Austrumāzijā. Irbeņu zari kaili, bez ērkšķiem, miza pelēka, uz vecākiem zariem tā ir sarkanbrūna. Irbene zied jūnijā. Sniega pikas atgādinošās, smaržīgās ziedkopas ir vairogveida, pat līdz 10 centimetriem diametrā. Irbenei raksturīgi, ka ziedkopas ārmalā ziedi ir daudz lielāki, pienbaltā krāsā, neauglīgi. Centrā sīki, dzeltenbalti ziediņi. Irbenes auglis ir spilgti sarkans kaulenis ar skābi rūgtu garšu un nepatīkamu smaržu, nogatavojas septembrī un oktobrī.
Izveidotas vairākas irbeņu kultūras šķirnes, ko audzē apstādījumos. Populārā "sniega pika" – šķirne "Roseum". Kopš senatnes irbeņkrūmus stāda pie saimniecības ēkām un pagrabiem, jo irbene izplata daudz fitoncīdu, kas nonāvē pelējuma un slimību baktērijas, kā arī atbaida grauzējus.
Irbene ir populārs ārstniecības augs. Augļi ir indīgi, ēdami tikai izsaluši. Pēc sala vai pēc novārīšanas irbenes ogas garšas un vērtīguma ziņā pārspējot pat avenes – dzelzs vairāk nekā 1,5 reizes, cukurs – trīs reizes, C vitamīns – divas reizes. Var gatavot sulas, želejas, kompotus, vārīt ievārījumus. Tautas medicīnā lieto ne tikai ogas, arī sakneņus, lapas un sēklas. Pielietojums ir gana plašs - iedarbīgs līdzeklis saaukstēšanās slimību ārstēšanai, asinsapturošs, pretiekaisuma, galvassāpju, ekzēmu, aknu slimību un daudzu citu kaišu ārstēšanai.