Ziedu karalienes svētki Nacionālajā botāniskajā dārzā

Rozes ziedi greznoja senās asīriešu pilis, tos pielūdza Babilonijā un Persijā. Daudzi dzejnieki apdziedāja rozi, ziedu karalieni. Homērs to sauca par rītausmas dievieti. Leģendas vēsta, ka šo ziedu radījusi dieviete Flora. Ilgu laiku roze bijusi tikai balts zieds bez smaržas, bet dieviete nejauši uzkāpusi ar kāju uz asajiem rozes ērkšķiem un savainojusies. Nedaudz pilienu dievišķo asiņu uzpilējušas rozei, un tās zieds kļuvis sarkans.

Ziedu karalienes svētki Nacionālajā botāniskajā dārzā 2007.07.24 @ 01:00

Rozes ziedi greznoja senās asīriešu pilis, tos pielūdza Babilonijā un Persijā. Daudzi dzejnieki apdziedāja rozi, ziedu karalieni. Homērs to sauca par rītausmas dievieti. Leģendas vēsta, ka šo ziedu radījusi dieviete Flora. Ilgu laiku roze bijusi tikai balts zieds bez smaržas, bet dieviete nejauši uzkāpusi ar kāju uz asajiem rozes ērkšķiem un savainojusies. Nedaudz pilienu dievišķo asiņu uzpilējušas rozei, un tās zieds kļuvis sarkans.

Vienmēr pielūgta

Aptuveni 400 gadu pirms mūsu ēras rozi kā simbolu sākts attēlot uz monētām Rodas salā, kuras nosaukuma pamatā ir grieķu vārds rhodon, tulkojumā – roze.

Senajos grieķu un romiešu dārzos bijušas tikai nedaudzas rožu šķirnes: zemi un augsti krūmi ar nedaudz ērkšķainiem vai ļoti ērkšķainiem zariem. Ziedi bijuši vienkārši vai pildīti, baltā vai sarkanā krāsā. Rozes visur bija kā mīlestības, jaunības un skaistuma simbols.

Eiropā rozes vienmēr bijušas uzmanības centrā. Kārļa Lielā valdīšanas laikā Vācijā bija pasludināts likums, kas lika visiem iedzīvotājiem audzēt rozes. Francija daudzus gadsimtus ir bijusi, ir un paliek pirmajā vietā Eiropā jaunu rožu šķirņu radīšanā un audzēšanā.

18. jūlijā, atklājot Rožu dienu Nacionālajā botāniskajā dārzā, direktors Andrejs Svilāns apsveica vārda dienā visas Rozes. Todien ieeja botāniskajā dārzā par brīvu bija visām Rozēm un tiem, kuru uzvārdam ir kāda saistība ar Rozēm. "Šī vasara Latvijā paiet tādā kā rozes zīmē - jūnija vidū Rundāles pils muzejā tika atklāta izstāde, kas ilgs līdz rudenim, tad sekoja rožu parāde Dabas muzejā, kur piedalījāmies ar grieztajiem ziediem no savas kolekcijas, bet tagad – Rožu diena mūsu dārzā," stāsta A. Svilāns.

Nepilns pustūkstotis

Botāniskajā dārzā ir gandrīz 500, bet ekspozīcijas dārzā – 230 rozes. Visas pašlaik nezied; daudzas paspējušas savas ziedlapiņas jau nobirdināt.

Floribundrozes ir ļoti piemērotas rožu grupa āra apstādījumiem, jo bagātīgi zied. Ziedi ir ķekaros, kupli, viens zieds nāk pēc otra, veidojas bagātīgs ziedošs krūms, kam augums ir līdz 70 centimetriem. Tām viegli atrast vietu jebkurā dobē, tomēr vajadzētu zināt. ka rozēm diennaktī vajadzīgas vismaz piecas sešas stundas saules. Pērkot rozes, viens otrs vēlas tieši smaržīgas rozes. Botāniskā dārza rozārija saimniece Ilma Nereta iesaka izvēlēties dzeltenās, jo tās bieži vien ir vissmaržīgākās. "Ja ir jautājums par smaržīgumu, tad dzeltenās ieņem pirmo vietu," apgalvo rožu speciāliste.

Foliantrozes agrāk sauca par ķekaru rozītēm, tā no savas bērnības atceras I. Nereta. Mazie ziedi sakārtoti ķekaros; tas nav raksturīgi nevienai citai rožu grupai. Foliantrozes, tāpat kā floribundrozes, nav augumā lielas – izaug līdz 70 centimetriem īpaši labvēlīgos gados. Šogad īpaši vajadzējis piestrādāt, lai rozes atkoptos pēc ziemas un pavasara pārsteigumiem. Ķekaru rozītes ir izcilas ziedētājas līdz vēlam rudenim, lai gan krāsu dažādība nav īpaši liela. Kad foliantroze ir pilnos ķekaros, uz viena zara var izskaitīt pat līdz 70 ziediem, un pilnzieda laikā lapas tikpat kā nav redzamas: ir viens milzīgs rožu mākonis. Klajām rozēm ir cita prioritāte: kad ir slapja vasara, lieks mitrums un daudz lietus, šīs vienkāršās rozītes daudz labāk izskatās, tās arī vieglāk pārdzīvos slapjumu.

Smaržo un zied

Brīnumaini jauki smaržo krūmrožu grupai piederīgās angļu rozes. Tās atšķiras ar īpaši kompaktu pildījumu un jau jūlijā parasti ir pārziedējušas un gatavojas otrai ziedēšanai. I. Nereta interesentiem iesaka pasmaržot, jo tā, kā smaržo angļu rozes, nesmaržo neviena cita, turklāt katrai šķirnei ir savs neatkārtojams aromāts. Ja gribas, lai būtu vismaz viena smaržīga roze, tai jābūt angļu rozei! Ļoti smaržīga ir Sharlotte, arī Abraham Darby, Winchester Cathedral. Lietainā laikā angļu rozei ātri pūst ziedi un tā vizuāli zaudē savu pievilcību. Dažām šķirnēm smaguma dēļ noliecas pumpurs. Labos apstākļos angļu roze parasti izaug līdz metra augstumam.

Botāniskajā dārzā visas rožu dobes noklātas ar melno plēvi. Tā šeit tiek izmantota jau sesto gadu, lai pagarinātu siltuma periodu. "Latvija tomēr ir ziemeļu valsts, bet rozes ienākušas no dienvidu zemēm. Lai tās maksimāli ātrāk atgūtos, varētu sākt sildīties un arī rudenī ilgāk ūtu silti, labi noder melnā plēve. Ja uznāk karstums, augsne tāpat tiek mitrināta, jo plēve laiž cauri ūdeni; pret katru rozes ceru ir izgriezts attiecīgs laukums. Ja roze jāsamaina vai jāpārstādā, to visu var izdarīt, tāpat arī samēslot," stāsta I. Nereta.

Bieži vien veikalos kā grieztos ziedus pārdod tējhibrīdrozes; tās parasti audzē siltumnīcās. Ja ir saulains un aizvējš, ne viena vien tējhibrīdroze labi aug un zied arī dārzā. Arī tās ir botāniskā dārza rožu kolekcijā, katru gadu par tām jārūpējas īpaši, jo tējhibrīdrozes ir kaprīzākas, salīgākas, grūtāk audzējamas. I. Nereta iesaka stādīt floribundrozes, krūmrozes, foliantus, tad stīgojošās, ja ir vieta – klājeniskās vai sedzējrozes.

***

EKSPERTA PADOMS

Ilma Nereta, Nacionālā Botāniskā dārza rozārija saimniece:

– Ieziemojot puķu karaliene roze jānogriež par vienu trešo daļu, bet pavasarī tik un tā būs jāapgriež vēl. Apgrieztais gals noteikti iekaltīs un nosals, tāpēc jāatstāj rezerve. Lai roze būtu labi sagatavota ziemošanai, pēc noziedēšanas jānomēslo ar magnēziju, nevajadzētu mēslojumā būt slāpeklim.

Kad segt rozes, jāskatās pēc laika apstākļiem. Normālos apstākļos septembrī jau sākas rudens salnas, kādi mīnus trīs četri grādi, un roze norūdās. Pēdējos gados garie rudeņi nelabvēlīgi ietekmē rožu attīstību. Kad roze tuvojas rudens periodam, veidojam augsnes konusveida uzbērumu, kas nosedz saknes. Kad uznāk kailsals, var bērt sauso segmateriālu – kūdru vai zāģu skaidas. Ideāli, ja pāri var pārklāt egļu zarus, kas pasargās pret grauzējiem.

Rozes var segt ar agroplēvi. Mazliet piņķerīgāk ir ieziemot stīgotājrozes, lai tām saglabātu maksimāli garākus dzinumus. Ja stīgotājroze atbalstīta pret mājas sienu, var izmantot niedru paklājus, bet nedrīkst nosprostot ventilāciju, jārūpējas, lai piesegtā roze varētu elpot. Ir jānodrošina, lai roze maksimāli mazāk mirktu, un tāpēc ļoti labi der sausa kūdra un skaidas, kas ļoti lēni uzsūc mitrumu.

***

DER ZINĀT

tām patīk rīta saule un visiedarbīgākie ir pirmie saules stari

visaktīvāk rozes aug rīta pusē; augi pēc nakts ir pārklāti ar rasas pilieniem, un pirmie saules stari modina rožu pumpurus

ja nav pietiekams gaisa mitrums, pārāk liela saules tveice rozēm ir nevēlama

lai rozes labi augtu un skaisti ziedētu, tām saules enerģiju vajag saņemt 5–6 stundas dienā

rozes jāstāda no vējiem aizsargātās vietās, tomēr gaisa apmaiņas iespējas ir obligāta prasība

vēlams stādīt labi drenētā, ar trūdvielām bagātā gaisa caurlaidīgā augsnē, kur gruntsūdens nav augstāks par 0,8 metriem

var stādīt arī vasarā, nodrošinot mitrumu, bet tad noteikti jāapgriež, nedrīkst iekaltēt

labākais stādīšanas laiks rudenī – no 20. augusta līdz 20. septembrim

rozes jāstāda vismaz triju metru attālumā no lieliem kokiem, taču zemajiem pundurformu kokiem var arī stādīt tuvāk

stīgotājrozes labi noder lapeņu apaudzēšanai

romantiķiem dārzā jāiestāda vismaz viena smaržīgā angļu roze

Uz augšu