Daba tā iekārtojusi, ka kaķiem var būt bērni vairākas reizes gadā. Šā iemesla dēļ tie dažreiz lauku sētā savairojas kuplā skaitā, neskatoties uz to, ka mazie kaķēniņi, pirms tiem nav acu, tiek patvarīgi atņemti kaķu mammai un noslīcināti vai citādi nomaitāti jeb, kā man māte teica, tiek atdoti dieviņam.
Kaķenīte (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Parasti, lai kaķenītei nebūtu tik ļoti skumji, tiek atstāts viens bērniņš. Bet gadās arī tā, ka kaķene ir apbērnojusies tikai viņai zināmā vietā, līdzīgi kā dažreiz dara vistas, un pēc kāda laika tikai ved parādīt jaunpiedzimušos kaķēnus, kuriem jau ir actiņas un paši liekas tik mīlīgi, ka žēl tos atdot dieviņam. Pēc dabas likumiem pirmajiem no šīs dzīves jau būtu jāaiziet veciem kaķiem.
Viņa bija parasta pelēkbaltraiba kaķene. Cik īsti veca, nezinu, jo viņa bija ieradusies pasaulē apmēram tajā pašā laikā, kad es, vai pat drusku agrāk. Tēvs to zināja labāk un kā vienu no mūsmājas vecākajiem kaķu sugas iemītniekiem vienu dienu lika puisim latgalietim, kurš veda no meža žagarus, paņemt līdzi un tur aizraidīt uz viņpasauli.
Man gan sirds par tādu rīcību sāpēja, bet bija jāsamierinās.
Nākamajā pavasarī iedams skolā, kura atradās apmēram divus kilometrus no mūsmājas, pamanīju ļoti līdzīgu kaķenīti mūsu nelaiķei. Ja kaķenei nebūtu viena actiņa iztecējusi, nudien es domātu, ka tā ir mūsu vecā kaķene, kura šeit atradusi patvērumu. Bet varbūt tomēr?
Sākām puisi pratināt, vai tas kaķi patiešām ir pakāris, kā to vēlēja tēvs. Puisis teica, ka viņam licies, ka kaķis jau beigts, un viņš to iesviedis žagaru čupā, kur droši vien acs izdurta ar kādu asu zaru. Nu vairs šaubu nebija, ka tā tiešām ir mūsu vecā kaķenīte. Ne velti saka, ka kaķiem ir sīksta dzīvība, un mūsu kaķenītei vēl nebija lemts tikt veļu valstībā.
Pēc kāda laika, īsi pirms mācību beigšanas, ievērojām, ka kaķene pārnākusi uz dzīvi mūsmājās. Pārnākusi ne tikai viena, bet ar trim kaķēniem. Laikam puikas skolā bija sākuši to nerrot un tā izšķīrusies atgriezties.
Tagad tēvs apsolīja dot kaķenītei mūža maizi, līdz tā aizies dabīgā nāvē.