"Grantskalnu" mājas Daugavpils novada Vecsalienas pagastā savā ziņā ir unikālas. Mājā cilvēkiem kaimiņos bija apmetušies bišu, lapseņu spieti, bezdelīgas un zvirbuļi, kā arī sesks. Savukārt šogad mājvietu šeit atraduši irši.
Vai zinājāt, ka irši ir ierakstīti Sarkanajā grāmatā? (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piemēram, ar bitēm bija ļoti daudz problēmu, jo reti kad izdevās izvairīties no to dzēlieniem. Taču irši šeit apmetušies pirmo reizi, tāpēc saimniekus tas darīja uzmanīgus. Jāatzīmē, ka irši iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā, tāpēc tie jāsaudzē. Taču kam gan šādi kaimiņi būs pa prātam? Pieauguši kukaiņi sasniedz 5 cm garumu. Kad tie lido garām, šķiet, ka aiztraucis minihelikopters.
Atšķirībā no bitēm un lapsenēm, irši sastopami diezgan reti. Iršus man gadījies sastapt pa vienam, pret tiem vienmēr esmu izturējies piesardzīgi, bet šogad mājā apmetās vesels spiets. Mājdzīvnieki, ja tiem blakus parādās irsis, izbailēs sāk trakot un vairs nav valdāmi. Reiz irsis nobiedēja zirgu – dzīvnieks rāvās uz priekšu tik strauji, ka nogāza no vezuma sirmgalvi, kura guva nopietnu traumu. "Zirgs bija neiebraukts un bailīgs. Es nepaspēju ne attapties, kad jau gulēju zemē, traumētā vieta stipri sāpēja," viņa atceras.
Midzeni irši ierīkoja starp otrā stāva verandas sienām. Parasti viņi iekārtojas bērzu vai citu koku mizas ārējā kārtā, masu nostiprinot ar lipīgām siekalām. Tādējādi izveidojas papīra šūnas, kas novietotas vairākos stāvos ar caurumiem uz leju.
Kad paziņām jautāju, ko darīt ar iršiem, viņi teica: "Lai dzīvo. Neaiztiec viņus, un arī viņi tevi neaiztiks. Irši ir gudri kukaiņi, ne tā, kā bites un lapsenes. Un kur tu vēl redzēsi šādu brīnumu?"
Jāteic, ka darīt pāri iršiem ir bīstami, jo tie ir agresīvi, turklāt sūta signālu saviem galvenajiem spēkiem. Tādējādi pāridarītājam var uzbrukt viss spiets. Tāpēc nolēmu neriskēt un sāku vērot iršu dzīvi.
Kukaiņi izrādījās diezgan miermīlīgi un ne reizi neuzbruka, lai gan diezgan bieži zumēja pie pašas auss. Taču reiz neuzmanības dēļ uzminu ar basu kāju irsim, kurš nekavējoties dzēla, kāja sāpēja divas diennaktis. Tā kā man pret dzēlieniem nav alerģijas, nekādu seku nebija. Savukārt alerģiskiem cilvēkiem tas var beigties bēdīgi, – ar tūsku un iekaisumu, kā arī galvassāpēm, temperatūras paaugstināšanos vai alerģisko šoku.
Kā noskaidrojās, irši acumirklī lido uz gaismu, bet apgaismojumu izslēdzot, kļūst pavisam bezpalīdzīgi, nelido. Bet kā viņi nokļūst midzenī? Acīmredzot, rāpojot.
Irši barojas ar ziedu nektāru, augļu un ogu mīkstumu, dažādiem kukaiņiem, t.sk. – medus bitēm, taču labprāt mielojas arī ar medu.
Tuvojoties rudenim, irši sāka iet bojā. Pa vasaru biju pie tiem pieradis, tāpēc kļuva kukaiņu žēl. Atšķirībā no pārējiem sugas brāļiem, irši, atstājuši pēcnācējus, rudenī izmirst.