Zaķu slepenpolicists

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Apburošie medību suņi bīgli iekarojuši simpātijas visā pasaulē. Arī Latvijā viņu saime ir plaši pārstāvēta – viņi ir gan uzticami un, galvenais, prasmīgi mednieku līdzgaitnieki, gan visas ģimenes mīluļi.

Kādā vārdnīcā pamanīju, ka angļu vārds beagle nozīmē gan (zaķu) dzinējsuns, gan... slepenpolicists. Iespējams, bāleliņam, kurš aizvadītajos svētkos palicis bez papardes zieda, būtu noderējis šāds mīlīgs palīgs, kurš slepeni sadzītu kādu zaķi...

Bīgls kabatā

Angļu rakstos bīgli kā šķirne minēti jau 1475. gadā kā aristokrātu medību kompanjoni. Tolaik gan par bīgliem dēvēja maza auguma dzinējsuņus, kā arī mazos Velsas dzinējus un bīglu, lapsu suņu un terjeru jaukteņus. Parasti ar šiem suņiem trenkti zaķi, taču viņi sekmīgi izmantoti arī putnu medībās. Tiesa, tā kā parasti medniekam piederējis vesels bars šo rējēju (drīzāk gan gaudotāju – bīglu dzinējbalss atgādina tādu kā gaudošanu), viņi spēja tikt galā arī ar lielākiem zvēriem.

Domājams, bīgli cēlušies no senajiem ķeltu dzinējsuņiem, kas krustoti ar maza auguma britu un franču četrkājainajiem medniekiem. Konkrētāk tiek minēti harjēri un lapsu suņi. Lai iegūtu skrējiena ātrumu, talkā aicināti vipeti.

Interesanti, ka jau 1790. gadā kādā rakstā minēts, ka bīgls ir vismazākais britu zaķu dzinējsuns, kas ievietojams pat mednieka ancuka kabatā. Zināms, ka karalienes Elizabetes I kabatas bīgliņi bijuši mazāki par 25 centimetriem un svēruši mazāk par 8 kilogramiem. Tiesa, ar laiku no tik maziem suņiem angļi medībās atteikušies. Vienīgā miniaturizācijas atblāzma mūsdienās – dažkārt it kā normāla izmēra vecākiem bērni mēdz būt daudz mazāki par standartu...

Pirmo reizi izstādē bīgli, protams, parādījušies jau pašā pirmajā šādā pasākumā. Pirmais standarts apstiprināts 1895. gadā.

Ņemot vērā šķirnes senumu, nav jābrīnās, ka tās pārstāvji krietni pastrādājuši, lai radītu jaunas šķirnes. Arī mūsu pašu Latvijas dzinējsuņu dzīslās rit sava tiesa bīglu asiņu.

Universālis

Mūsdienās bīglus izmanto dažnedažādu dzīvnieku medībās. Piemēram, Sudānā un Palestīnā viņi medī šakāļus, Šrilankā – pat mežacūkas, bet Skandināvijā sekmīgi tiek galā ar briežu un aļņu dzīšanu. Protams, neaizmirstot par zaķiem un putniem. Bīgls ir visnotaļ universāls medību suns. Latvijā dažādās darba pārbaudēs bīgli nereti aizņem visu goda pjedestālu, un tikpat lieli veiksminieki viņi ir arī reālās medībās.

Bīgli sekmīgi tiek izmantoti arī muitā, policijā un glābšanas dienestos. Pateicoties ideālajai ožai, viņi ļoti labi spēj atrast narkotikas un sprāgstvielas. Attiecīgi apmācīti, viņi palīdz atrast cilvēkus zem gruvešiem.

Taču ne visi bīglu saimnieki ir medību entuziasti vai kāda dienesta pārstāvji, tomēr savu dzīvi bez šīs šķirnes suņa vairs iedomāties nespēj. Bīgli mīl visu un visus. Viņi mīļuprāt draiskojas ar bērniem un ar tikpat lielu entuziasmu nopietni uzklausa sabēdājušos vecpuisi, kuram vienīgā dzīvā būtne, kam darīt zināmus savus apsvērumus par dzīves nelādzību, ir suns...

Ja nu vienīgi tā...

Kā jau gandrīz visi medību suņi, arī bīgls ir īstens mīļumiņš, kura galvenais uzdevums, protams, ir tramdīt medījumu. Taču ir vēl viens tikpat svarīgs uzdevums – mīlēt (pat dievināt) gan savu saimnieku, gan citus cilvēkus. Cilvēkmīlestība bīgliem ir asinīs kopš neatminamiem laikiem, tāpēc nekāds mājas sargs no šīs šķirnes pārstāvja neiznāktu, ja nu vienīgi viņš kādu nevēlamu viesi varētu sabučot līdz krampjiem.

Ar kopšanu nekādu īpašu problēmu nav. Kažoks īss, tāpēc ir gana reizumis caur to izlaist suku. Ja nodrošināta pietiekami liela fiziskā slodze pastaigu laikā, aptaukošanās nedraud.

Ar mājdzīvniekiem gan viņam ir īstena slepenpolicista un potenciālo noziedznieku attiecības – lai arī kopš kucēna vecuma viņam tiek mācīts, ka savējie ir savējie, tāpēc viņus aiztikt un trenkāt nedrīkst, bīgls tomēr ir un paliek mednieks. Protams, tiek respektēta saimnieka pavēle likt mierā kaķi vai gaili, taču, ja tas aizdomīgais tips kaut ko perina, tad... Bet nav jau tik traki – ar pareizu audzināšanu iespējama arī mierīga līdzāspastāvēšana. Un galu galā meža zvēriem ir pavisam cita smaka, tāpēc nav jābaidās, ka suns, kuram liegts dzenāt pa pagalmu mājdzīvniekus, mulstu, medību laikā sastopoties ar mežoni.

Bīgli labi pielāgojas dažādiem sadzīves apstākļiem. Viņi, protams, labāk jūtas lauku mājās, taču nesēro, ja jāmitinās pilsētas dzīvoklī – ja vien dievinātais saimnieks regulāri ir līdzās, turklāt ved intensīvās pastaigās. Pastaigas, protams, vajadzīgas ikkatram medību sunim – jo ilgākas, jo labāk. Bīgli, lai gan augumā nelieli, ir spēcīgi un izturīgi suņi, kas radīti skriešanai. Bet kompānija – cilvēku vai cita suņa – patiešām nepieciešama. Galu galā bīgli izveidoti darbam grupā...

***

SAIMNIEKU LEPNUMS

Galvenais – pareizi audzināt

Irina Vozņuka no Zasulauka uz tikšanos atbrauc ar divriteni, uz aizmugurējā sēdekļa kastē novietojusi bīglu kucīti. Tā viņa pieradusi pārvietoties – esot ērti un arī ātri.

"Ņirai pašlaik ir divi gadi un desmit mēneši. Viņa uzaugusi pie Mairītes un Jāņa Rudīšiem Valmieras rajona Rencēnos. Gaidīju vairāk nekā gadu, kamēr būs jauns metiens. Pirmajā piedzima seši kucēni – pieci puikas un viena meitene. Es ļoti gribēju suņu meiteni, taču rindā biju otrā, tāpēc vajadzēja pagaidīt. Šis ir mans pirmais suns dzīvē. Meiteni izvēlējos tāpēc, ka zinātāji teic – viņas esot paklausīgākas. Pat nevarēju iedomāties, ka mūsu vārdi zināmā mērā būs līdzīgi: esmu Irina, viņa – Ņira. Tā, protams, viņu saucu mājās," stāsta kucītes saimniece.

Visgrūtākais bijis pieņemt lēmumu – gribu suni. Kad pārvedusi mājās Ņiru, sēdējusi, skatījusies uz viņu un domājusi – ko gan es esmu izdarījusi? "Izdevās panākt, lai suns piemērojas manām vajadzībām, kaut sākumā nemaz tik viegli negāja. Mācījos reizē ar viņu, var teikt, ka es audzināju Ņiru, savukārt suns – mani. Protams, nezinu visu par suņiem. Apmeklējām suņu skolas nodarbības, abas ieguvām sertifikātu. Ņira lieliski saprotas ar citiem dzīvniekiem – mājās man ir kaķis, pa grīdu rāpo bruņrupucis. Viss ir kārtībā, nav nekādu problēmu. Svarīgākais – pareiza audzināšana."

Darboties ar bīgliem nebūt nav tik vienkārši. Reizēm saimnieka stingro apņēmību var salauzt bīgla acu skatiens, kura priekšā burtiski izkūst ne viens vien. Ja neļaujas ietekmēties, tad viss būs labi. "Vēlējos suni, lai vairāk varētu staigāt brīvā dabā, tikties un kontaktēties ar cilvēkiem, braukt uz izstādēm. Tieši šā iemesla dēļ nesen biju Pleskavā, kur līdz tam neizdevās nokļūt. Mans darbs atļauj viņu arī ikdienā ņemt līdzi. Ņirai ir viens trūkums – ap abām acīm nav vienādas krāsas riņķi. Tas, protams, izstādēs ir mīnuss, taču Ņira to kompensē ar savu spilgtumu un pārējām lieliskajām īpašībām. Cik man zināms, Latvijā vairāk bīglu ar baltu aci nav. Augustā Ņirai gaidāmi mazuļi. Ceru, ka piedzims vismaz trīs, taču mēdz būt arī krietni vairāk,"

stāsta I. Vozņuka.

Kad varēs atsākt, Ņira noteikti atkal dosies uz izstādēm, jo tas ir sava veida hobijs. "Medībās gan mēs neiesim, kaut man ir pazīstami mednieki. Negrasos nevienam arī līdzi dot. Iespējams, ka zemapziņā Ņira to vēlas, taču ir viedoklis – ja bīgls kaut reizi bijis medībās, nekas vairs neatturēs viņu iet uz mežu."

Suņa saimniece uzskata, ka bīgls ir vispiemērotākais pilsētas dzīvoklī, jo nav problēmu ar kopšanu, kaut gan istaba, kurā uzturas suns, drīzāk atgādina bērna rotaļutelpu – visapkārt izmētātas mantiņas. Suns mīl gulēt, var pamosties pulksten 14 un doties pastaigā. "Ņirai esmu nomainījusi profesionālo sauso barību, kas mani patlaban apmierina – spīdīgs kažoks, normāla miesasbūve. Kad bīglam ir karsti, palēnām izkrīt vilna. Laika apstākļiem mainoties, viss normalizējas. Mana Ņira Zasulaukā bija pirmais bīgls, pēc tam parādījās viņas māsa, vēlāk – brāļa dēls un vēl viens radinieks. Visi ir no Rudīšu audzētavas."

***

BĪGLS

(Beagle)

Izcelsmes valsts: Lielbritānija

Augstums skaustā: suņiem 36–41 cm; kucēm 33–38 cm

Svars: suņiem 10–12 kg; kucēm 9–11 kg

Apmatojums: īss, mīksts, blīvs, piegulošs

Krāsa: jebkura medību sunim piemērota un atzīta (piemēram, suns var būt trīskrāsains vai divkrāsains, melns ar brūnu, ruds, oranžs vai dzeltens ar baltu)

Dzīves ilgums: 12–15 gadu

Nepieciešama fiziskā slodze

Viegli kopjams

Medību suns

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu