Bioloģiskās daudzveidības izzušana - ekonomiska katastrofa (12)

Eiropas Parlamenta Preses dienests piedāvā interviju ar Jo Leinenu, kas tapusi pirms viņa došanās uz konferenci. "ES ir jāuzņemas līdera loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā," viņš bija pārliecināts. Šī konference ir daļa no Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 10. pušu konferences.

Kas kopīgs bioloģiskās daudzveidības izzušanai un klimata pārmaiņām?

Tās ir cieši saistītas. Labs piemērs ir tropiskie meži: iznīcinot šos mežus, tiek veicinātas klimata pārmaiņas. No otras puses, klimata pārmaiņas maina arī ekosistēmu, un notiek, piemēram, pārtuksnešošanās.

Bieži tiek runāts par "dabas izmiršanu". Cik nopietna ir situācija?

Katru dienu izzūd ap 30 sugu, un ANO pētījums rāda, ka 17 000 sugu ir apdraudētas. Taču tā ir ne tikai ekoloģiska, bet arī ir ekonomiska katastrofa - šāda dabas kapitāla iznīcināšana rada aptuveni 50 miljardu eiro zaudējumus katru gadu. Investīcijas bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai visā pasaulē ir tikai 3 miljardi eiro. Starpība ir milzīga, un tā palielinās katru gadu.

Ko jūs cerat panākt Nagojā?

Ceru, ka mēs radīsim vienprātību par to, kā apturēt sugu izmiršanu un bioloģiskās daudzveidības degradēšanos. Īstermiņa mērķis ir apturēt sugu izmiršanu līdz 2020.gadam, bet ilgtermiņa nākotnes redzējums ir atjaunot iznīcinātās ekosistēmas līdz 2050.gadam, izmantojot mežu un ūdens baseinu atjaunošanai. ES ir jārunā vienā balsī un ir jāuzņemas vadošā loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

2002.gadā nospraustie mērķi, kurus vajadzēja sasniegt līdz 2010.gadam, nav izpildīti. Kā mēs varam būt pārliecināti, ka 2020. gadā būs citādi?

Bioloģiskās daudzveidības jautājumi jāiekļauj daudzās politikas jomās, jo īpaši lauksaimniecības, zivsaimniecības, mežsaimniecības un transporta jomā. Tikai šādai, visaptverošai pieejai būs panākumi. Ar "Natura 2000" nepietiek: mēs aizsargājam 10% un atstājam 90% degradācijai. Tas, ko esam iemācījušies no 2010.gada mērķiem, ir, ka risinājumiem jābūt visaptverošiem.

Norvēģijā pastāv likums par ģenētiskajiem resursiem, un tā ir ziedojusi 1 miljardu dolāru Brazīlijas tropu mežu aizsardzībai. Vai ES būtu jāveic līdzīgas darbības?

Norvēģija ir pozitīvs piemērs, kurš mums atgādina par atbildību. Es ceru, ka mēs varēsim sekot Norvēģijas piemēram, nodrošinot lielākus finanšu līdzekļus un arī juridiskus instrumentus, lai kontrolētu ģenētisko resursu kustību. "Zaļais fonds" varētu palīdzēt tām valstīm, kurām ir steidzami  nepieciešams finansējums, lai saglabātu vai atjaunotu bioloģisko daudzveidību.

Kur ņemt līdzekļus bioloģiskas daudzveidības aizsargāšanai?

Jāmeklē novatoriski finansējuma avoti. Izmantojot tiešo saistību starp klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību, mēs varētu izmantot daļu attīstībai paredzēto līdzekļu - tie ir 30 miljardi dolāru laika posmam līdz 2013. gadam un 100 miljardi dolāru līdz 2020. gadam. Mēs arī varētu izmantot līdzekļus no emisiju kvotu tirdzniecības shēmām un Kioto protokola paredzētā Tīras Attīstības mehānisma ("Clean development mechanism"). Parlaments ir arī ierosinājis nodokli finanšu darījumiem, lai regulētu spekulācijas, ienākumi no tā kalpotu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.