Līdz šim neesmu centusies darīt visu, lai izveidotu īstu angļu zālienu. Man patīk, ka zālienā sazied baltas mārpuķītes, pienenes, un citi sīki ziediņi. Tiesa, tos gan nākas nopļaut, bet, jo vairāk pļauju, jo augi kļūst spītīgāki.
Zāliena pļaušana diktē nosacījumus (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izrādās, ka arī zāliena pļaušanā jāievēro daudz noteikumu, piemēram, lai zāliena pļaušana nelīdzinātos īstam varoņdarbam, tas jāpļauj tad, kad zāle sasniegusi septiņus centimetrus, jo vienā reizē neiesaka nopļaut vairāk par trešdaļu no stiebra kopējā garuma. Tiesa, es stiebru garumu nemēru, bet esmu pārliecinājusies, ka tad, kad zāliens nopļauts pārāk zemu, īpaši karstajā un sausajā laikā tas izdeg. Speciālisti iesaka pļaut tikai iepriekš padzirdītu zālielu, bet šo nosacījumu, manuprāt, ir gandrīz neiespējami ievērot. Arī nopļauto zāli drīkst atstāt nenovāktu ne biežāk kā katru otro pļaušanas reizi. Atstājot zāli nesavāktu biežāk, tā pūst un var izsutināt zālājā caurumus.
Izdevumā “Daiļdārza sākums” noskaidroju, ka košumdārza mauriņu pļauj vidēji 3 līdz 3,5 centimetrus garu, sporta zālienu - 2,5 līdz 3 centimetrus garu, bet golfa laukuma zālienu - vēl īsāku. Ēnainās vietās zālienu atstāj apmēram 6 centimetrus garu. Sezonā pirmo un pēdējo reizi pļauj par 1 centimetru augstāk nekā parasti.
Pavasarī pārliecinājos, ka pļaušanas platība mazliet sarukusi, jo dažviet zāliena vietā izveidojies sūnu paklājs. Tas liecina, ka sliktāka kļuvusi zāliena kvalitāte. To veicinājusi laika gaitā pārāk sablīvētā augsne, tajā neiekļūst gaiss un augi vienkārši nosmok. Augsne var būt arī pārāk noplicināta un nabadzīga, tāpēc augi iznīkst barības vielu nepietiekamības dēļ. Augsne var būt arī pārāk skāba, kas var traucēt augiem uzņemt barības vielas. Esmu nolēmusi zālienu mēslot ar pretsūnu preparātu, kā arī minerālmēsliem, kas satur slāpekli.