Kur atstāt mīluli vasaras atvaļinājumā? (5)

Apkalpošana 24 stundas

"Mana sieva ir veterinārārste, bija šāda veida pieprasījums, tas bija viens no iemesliem, kāpēc izlēmām ierīkot mazo dzīvnieku viesnīcu," saka Aivars Rūtiņš. "Nenoliedzams pluss, ka šai viesnīcai veterinārā apkalpošana ir 24 stundas. Pagaidām šādu viesnīcu Latvijā ļoti maz: Jūrmalā nav, Slokā kaut kas veidojas, jūrmalnieki brauc pie mums, arī liepājnieki, ventspilnieki. Lai tādu izveidotu, nepieciešams vismaz hektārs zemes. Šis ir ģimenes bizness, kurā reāli iesaistīti visi mājinieki: sieva Edīte, bērni Gatis, Līna un Zane.

Sākumā mums bija astoņas suņu un sešas kaķu vietas, pašlaik ir 15 suņu un sešas kaķu vietas. Pēc mēneša būs vietas 25–30 suņiem un apmēram 20 kaķiem, jo ceru pabeigt būvdarbus jaunajā mītnē. Vēl ņemam kāmīšus, žurciņas, iguānas, arī kādu citu eksotisku dzīvnieku, trušus. Krokodili pagaidām nav bijuši, ja atvedīs, varam parūpēties arī par tiem. Mums ir liela pļava, varam izganīt pat zirgus."

Neparedzēti apstākļi

Rekša mājas saimnieks Aivars Rūtiņš uzsver, ka jebkuram dzīvniekam labāk atrasties pie saimnieka, nākamais solis – dzīvnieku viesnīcas, jo dzīvē izveidojas desmitiem situāciju, kad mājdzīvniekam jāmeklē cita mītne: saimniekam jādodas komandējumā, jābrauc atvaļinājumā, jāremontē dzīvoklis vai jāceļ māja, jāved sieva uz dzemdību nodaļu un citi neparedzami gadījumi. Šajā dzīvnieku viesnīcā var uzturēties no vienas stundas un beidzot ar mēnešiem. Ir standarta izcenojums, bet cenas, protams, nosaka pēc vienošanās. Daži dzīvnieki te dzīvojuši pat pusotru gadu. Rūtiņu ģimene nodrošina pilnu servisu, lai ikviens iemītnieks justos tā kā mājās.

"Slimus dzīvniekus mēs neņemam, viņiem var būt problēmas, bet nevar būt uz nāves gultas. Ja ir tik slims, tad jāatrodas klīnikā, bet ne viesnīcā. Jebkuram īpašniekam ir jāuzrāda dzīvnieka pošu grāmatiņa, tehniskā pase, kā mēs saucam, kad ir vakcinēts, kad potēts pret trakumsērgu... Anketā arī prasām, lai norāda, kāds ir veselības stāvoklis, ar ko slimojis, kā ārstēts. Ja dzīvniekam ir kādas problēmas, mums jābūt skaidrībā, kurš par viņu labāk zina, tāpēc prasām uzrādīt personiskā veterinārārsta vārdu un uzvārdu, kontaktpersonas tālruni Latvijā saimnieka prombūtnes laikā. Ir gadījies, ka dzīvnieku pie mums atved pēc operācijas, kad jāliek drenāžas, jāpievieno sistēmai. Sajūsmā par to neesam, bet, ja vajag, tad darām. Pa šiem diviem gadiem ir bijušas trīs reizes, kad dzīvniekam vispār neatnāk pakaļ. Mēs visiem šiem dzīvniekiem veiksmīgi esam atraduši saimniekus laukos.

Anketā prasām norādīt nelāgos ieradumus, arī to, ar ko un kā esat ēdinājis savu suni vai kaķi. Piemēram, jūs ejat uz darbu astoņos, tātad septiņos viņu vedīsim pastaigā. Ir bijuši klienti, kuri teikuši: man vajag socializētu suni, ejiet uz ciematu staigāt. Ejam, tas ir tādā šova līmenī, bet, kad būs gatava jaunā mītne, tur izcenojumos paredzēts, cik maksās izbrauciens uz vecpilsētu: čaikā – 25 latus stundā, žigulī – 15 latu, uz Ķengaragu – nedaudz lētāk. Ja pavisam nopietni, tad saimnieki uzrāda pastaigu laikus, un mēs dzīvniekiem nodrošinām maksimālu servisu un ērtības. Kad esam visi mājās, ņemam katrs savu suni aiz pavadas un ejam staigāt pa pļavu," stāsta Aivars.

Informācija par dzīvnieku obligāta

Rekša mājas iekšējās kārtības noteikumi paredz, ka persona, kura nodod dzīvnieku viesnīcā, sniedz visu zināmo informāciju par dzīvnieka uzvedības īpatnībām, temperamentu, reakciju uz apkārtējo vidi. Īpašnieks atstāj viesnīcā nepieciešamo inventāru dzīvnieka aprūpei – kakla siksnu, pavadiņu, uzpurni, bet viesnīcas darbinieki to izmanto tikai konkrētā dzīvnieka aprūpei. Gadījumā, ja dzīvnieku no viesnīcas neizņem norādītajā laikā un personālam triju dienu laikā neziņo par aizkavēšanās iemesliem, Rekša mājai ir tiesības dzīvnieku nodot patversmē vai atdot to citiem saimniekiem.

Pārsvarā visi iemītnieki ēd sauso barību, taču viesnīcas personāls nodrošina viņiem arī īpašu ēdienkarti. Nesen uz mājām devies suns Roma, kurš brokastīs mielojies ar sviestmaizi un cīsiņu. Turklāt saimnieki norādījuši, ka šāda veida brokastis var dot četras dienas nedēļā, pārējās jāēdina ar sauso barību. Vakariņās Romam gatavota vārīta vista ar puspaciņu vārītu rīsu vai diviem vārītiem kartupeļiem, kā arī rīvēts burkāns. Kad vārīta cūkgaļa, to vienlaikus devuši ar puspaciņu vārītu griķu vai diviem kartupeļiem, ko papildināja smalki sagriezts svaigs gurķis. Saimnieki arī norādīja, ka Roma ēd divas reizes dienā un pēc ēšanas mielojas ar vienu cepumu, daudz dzer ūdeni, ko maina divas reizes dienā. Sausajai barībai bļodiņā jāstāv visu laiku, bet sāli ieteicams pievienot tikai gaļai. Brokastīs var dot maizi, kā arī to, kas no iepriekšējā vakara palicis. Piemēram, vakarā izvāra trīs vistu stilbus, viens paliek brokastīm. Ēdienu var atstāt uz otru dienu, bet ilgāk ne, jo vecu neēdīs.

Katram dzīvniekam šeit atsevišķs nodalījums, sava būda, liels laukums nožogojumā, visi luncina astes, izturas miermīlīgi un lieki netrokšņo. "Visi klienti, kuri te reizi bijuši, atgriežas. Mums pašiem iekšēji šķiet, ka ir labi, ja jau ved atkārtoti. Dzīvnieki jūtas labi, būdas nav uz āderēm, nav saspiestības. Jaunajā mītnē būs atsevišķs nodalījums kaķiem, būs āra voljēri, katrs varēs no sava būrīša iziet laukā," saka Aivars Rūtiņš.

***

1. PERFEKTI IZPILDĪS. Ja jūsu suns mājās pastaigās devies trīs reizes dienā, dzīvnieku viesnīcas Rekša māja personāls to nodrošinās arī te

2. BŪS VAIRĀK VIETAS. Mārupes pagasta Rūtiņās turpinās jaunas suņu

un kaķu mītnes būvdarbi

3. ĻAUJ PAŅURCĪT. Šis pelēkais minka labprāt ļauj, ka to ņurca un paijā viesnīcas saimnieka stiprās rokas

***

EKSPERTA VIEDOKLIS

Lai vasarā neciestu no karstuma

Vasaru daudzi gaida ar nepacietību, jo ieilgušais vēsais pavasaris liedzis izbaudīt dabas jaukumus. Citādi tas ir, ja šajā karstākajā gadalaikā grasāties doties ceļā ar kādu no saviem mīluļiem – kaķi, suni vai citu dzīvnieciņu. Kaķu mīļotāju kluba Selēna valdes locekle Linda Svikša atbild uz Mājas jautājumiem.

– Kas būtu jāievēro, dodoties ceļā kopā ar kaķi vai citu mājdzīvnieku?

– Vai nu braucot ar auto, lidmašīnu vai prāmi, galvenais, lai kaķis būtu savā būrītī. Tos var iegādāties zooveikalos, svarīgi, lai būris būtu pietiekami liels un ērts. Parasti tajā neliek ne ūdeni, ne barību, lai neizšļakstītos un neizbārstītos. Kad esam nokļuvuši galapunktā, dzīvniekam nodrošinām tualeti, ūdeni un barību. Svarīgāk, lai kaķēniem nebūtu ne karsts, ne auksts. Ziemā būrīšiem ir speciāli apvalki, lai nodrošinātu siltumu, vasarā savukārt būtiski, lai darbotos kondicionieris un dzīvnieks neciestu no karstuma. Patiesībā bez dzeršanas un ēšanas pārbrauciena laikā kaķi var ilgi izturēt: sešas, astoņas stundas.

Protams, var ceļojuma laikā dzīvniekam piedāvāt arī tualeti un ūdeni, ja ir iespējams apstāties. Daļa ir tādi, kuri ciešas visu ceļu, un, kad nu tiek līdz mājai vai viesnīcai, tad viņi ēd un dzer, kārto visas lietas.

– Vai pirms pārbraucieniem un lidojumiem kaķi ir stresaini?

– Nē, viņi īpaši neuztraucas, jo nezina, ka gaidāms lidojums vai pārbrauciens ar auto. Protams, viņi saprot, ka kaut kas notiks, jo saimniece kravā ceļasomas, ņem līdzi barību, ūdens trauku un dažādus kopšanas līdzekļus. Nekādā gadījumā nevajag aizmirst par dokumentiem – kaķiem, tāpat kā cilvēkiem, ir nepieciešama Eiropas Savienības apstiprināta pase, kurā ir atzīmes par nepieciešamajām potēm – pret trakumsērgu, citām slimībām. Jābūt ieliktam arī mikročipam, par ko arī ir attiecīgs ieraksts šajā dokumentā. Pret trakumsērgu obligāti jau iepriekš ir jāpotē. Piemēram, ja dodaties uz izstādi, tad dzīvniekam šī pote jāsaņem ne vēlāk kā mēnesi pirms tās.

– Ar kādu transportlīdzekli jūs ieteiktu ceļot vai doties uz izstādēm?

– Lidmašīnās pārvadājot, ir jābūt standarta būrim, kādā atļauts dzīvniekus transportēt. Ir divi varianti: vai nu kaķis lidos ar jums kopā salonā, kas ir pats labākais un ieteicamākais, vai arī atsevišķi – kravas nodalījumā. Ar katru aviokompāniju iepriekš jāprecizē, kādi ir tās noteikumi, jo dažas salonā atļauj pārvadāt vienu, citas – divus kaķus. Mūs parasti nosēdina pēdējos solos, lai netraucētu citiem pasažieriem. Lielākoties man ir izdevies ceļot kopā ar kaķi salonā. Līdz šim neviens pasažieris nav iebildis, ka viņam traucē kaķi, kuri ceļā mēdz ņaudēt. Izņēmums ir tajos gadījumos, ja sūta dzīvniekus no vienas valsts uz otru pie jaunajiem saimniekiem – tad suns vai kaķis sēž savā būrī vai krātiņā kravas nodalījumā. Ja man jālido uz izstādēm ar diviem, tad izvēlos to aviokompāniju, kas atļauj būt kopā ar dzīvniekiem salonā – man ir iespēja vērot, kā dzīvnieks jūtas. Līdz šim nav bijušas nekādas neskaidrības ne ar vienu aviokompāniju. Aviokompānija airBaltic vienā virzienā kaķi ved par 35 eiro, bieži vien biļete mājdzīvniekam maksā pat dārgāk nekā cilvēkam. Poļu un čehu aviolīnijas pirms izlidošanas sver dzīvnieku ar visu būrīti, atkarībā no svara arī iekasē maksu par biļeti. Man personiski labāk patīk lidot, jo ceļā paiet īsāks laiks, arī ērtāk.

Vasarā, atvaļinājuma laikā, galvenais, jādomā par karstumu. Nevar atstāt dzīvnieku slēgtā automašīnas salonā uz ilgāku laiku, obligāti ir jābūt kaut nedaudz atvērtam logam. Ar prāmi ir vienkāršāk: mēs mašīnā atstājām nedaudz atvērtus logus un salonā ievietojām būrīšus, lai vienmēr piekļūtu svaigs gaiss. Braucām no Tallinas uz Helsinkiem ar ātro prāmi. Šis brauciens ilga pusotras stundas, un dzīvnieki jutās ļoti labi.

– Vai ir kādas īpašas prasības un noteikumi, ceļojot uz kādu no valstīm?

– Ja gribat kaut kur ceļot, jums noteikti jānoskaidro, vai konkrētajā zemē nav izsludināta karantīna. Piemēram, Zviedrijā un Anglijā ir karantīna. Tas nozīmē, ka kaķim, kas ielido šajās valstīs, ir jāuzturas karantīnā sešus mēnešus. Kad dzīvnieks ir sapotēts pret trakumsērgu, pēc sešiem mēnešiem veic testu, lai pārbaudītu, vai šī vakcīna ir iedarbojusies. Dzīvnieka saimniekam, kurš regulāri ceļo uz šīm valstīm, tas iepriekš jāizpilda, lai nebūtu nekādu sarežģījumu. Arī rezervējot vietu viesnīcā, jums jāinformē, ka vēlaties tur uzturēties kopā ar mājdzīvnieku, tāda ir prasība.