Pilnā plaukumā tulpes un narcises, savu krāsu košumu demonstrē jautrās atraitnītes, sāk ziedēt prīmulas un samtenes. Māja lūkojās, ko tad šopavasar pērk un godā ceļ lielāku un mazāku dārzu saimnieki.
Pavasara puķu stādu desmitnieks (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1. LIELZIEDU ATRAITNĪTES
Saskaņā ar grieķu mitoloģiju Zeva iemīļotā bija valdnieka meita Īo, kuru viņš pārvērta par teli, un kā barību viņš tai radīja smaržīgo vijolīti. Hibrīdi izveidoti, krustojot dažādu sugu vijolītes – trejkrāsu un dzelteno. Atraitnīšu un vijolīšu ir tik daudz un tās tik ilgi ir uzlabotas, ka grūti noteikt, kāda ir šķirņu izcelsme. Atraitnīte ir mazs, divgadīgs augs ar ieapaļām lapām un 3–10 cm lieliem ziediem. Izaug 20–25 cm augstas, zied no maija sākuma, visagrākās šķirnes beidz ziedēt jau pēc pāris mēnešiem. Ļoti daudz šķirņu visās iespējamās krāsās un to salikumos, ar vai bez krāsainajām svītrām, kas stiepjas no zieda vidus. Sēklas sēj jūlijā neapkurināmā siltumnīcā, lai augustā dēstus varētu izstādīt dobē. Var sēt arī janvārī telpās, bet tad jāseko, lai tur līdz dēstu izstādīšanai maijā nebūtu pārāk silts. Jāstāda ūdenscaurlaidīgā augsnē, kas tomēr nedaudz saglabā mitrumu. Atraitnītēm nepatīk sausums. Ja augsne ir sausa, jālaista. Lai pagarinātu ziedēšanas laiku, jānolasa noziedējušie ziedi un sēklu pogaļas. Pacieš nelielu salu (-5 grādi). Piemērota saulaina, daļēji noēnota vieta. Stāda puķu dobēs, kastēs uz balkona un traukos.
2.AUGSTĀS SAMTENES
Asteru dzimtas augs, dzimtene – Meksika un Centrālamerika. Viengadīgs, spēcīgs, zarots augs ar taisniem, stingriem stublājiem un tumši zaļām, plūksnaini dalītām lapām. Ziedkopas līdz 10 cm platas, pildītas, gandrīz lodveida. Ja augam pieskaras, tas īpatnēji smaržo. Ļoti jutīgs pret salnām. Sēj telpās martā–aprīlī. Izstāda, kad beigušās salnas. Ļoti siltās un augšanai labvēlīgās vietās var sēt uzreiz pastāvīgā vietā. Vēlamais attālums starp stādiem 20–30 cm. Piemērota minerālvielām un trūdvielām bagāta augsne, mīl saulainu, daļēji noēnotu vietu. Noziedējušās ziedkopas nolasa. Atkarībā no augstuma var iedalīt grupās: augstās izaug 50–60 cm, zemās – 30 cm. Stāda puķu dobēs un dažādos traukos.
Der arī ziedu griešanai.
3.KAKTUSU (sīkziedu) DĀLIJAS
Nosaukums radies par godu zviedru botāniķim Andersam Dālam, kurš dzīvojis 18. gadsimtā. Augs veido sazarotu ceru ar taisniem, stingriem stublājiem, augstums 30–50 cm. Dzimtene – Meksika. Ļoti jutīgas pret salu, zied no jūlija līdz septembrim vai līdz pirmajām salnām. Vasaras dālijām audzē stādus. Sēklas sēj martā–aprīlī nelielos podiņos, katrā tikai dažas. Sadīgst vienā nedēļā. Laukā izstāda, kad beigušās salnas. Ieteicamais attālums starp stādiem 25–30 cm. Piemērota labi drenēta, trūdvielām bagāta augsne, stāda saulē, paēnā. Sausuma periodos nepieciešama laistīšana. Regulāri jānorauj vecie ziedi. Audzē dobēs, dažādos traukos. Dālijas lieliski izmantojamas griezto ziedu ieguvei.
4. PETŪNIJAS
Nakteņu dzimtas augs, kura lapas atgādina tabakas lapas. Dzimtene – Dienvidamerika. Viengadīgs augs ar ovālām, zaļām, matainām lapām un vienkāršiem vai pildītiem piltuvveida ziediem. Ziedi ir jutīgi pret lietu, aukstās, lietainās vasarās tie bojājas, bet siltos, sausos gados zied bagātīgi un izskatās lieliski. Daudzziedu grupas šķirnes ir krūmveida augi ar sīkākiem ziediem, līdz 5 cm diametrā. Tie salīdzinoši labi iztur lietu un pacieš lietainas vasaras. "Grandiflora" un "Multiflora" grupu šķirnes pavairo, martā sējot telpās. Stādus ārā izstāda pēc salnām. Piemērots attālums starp stādiem – 25 cm. Šo grupu šķirnēm vēlama viegla, labi drenēta augsne, tai nav jābūt pārāk bagātai ar barības vielām. Jaunākām spēcīgāka auguma šķirnēm labai augšanai nepieciešama smagāka, labi mēslota augsne. Mīl saulainu, siltu, no vēja aizsargātu vietu. Ik pa laikam nolsasa noziedējušos ziedus. "Surfinia" grupas petūnijām regulāri nepieciešamas barības vielas, tāpēc mēslojumu vislabāk pievienot katrā laistīšanas reizē.Izstāda puķu dobēs, podos, kastēs uz balkona, citos traukos. Šķirnes ar gariem dzinumiem audzē lielos iekarināmos grozos un podos vai kā zemsedzes augus.
5.KAMOL-BEGONIJAS
Daudzgadīgi augi, ko pie mums audzē kā viengadīgus. Kamolbegonijām raksturīgi lieli un bieži vien pildīti ziedi. Augs veido bumbuļus, kurus var pārziemināt. Ir krūmveida un nokarenās formas. 20–30 cm augstajiem krūmveida augiem ir lielas un asimetriskas lapas. Tie bagātīgi zied no jūnija līdz salnām, ziedi 5–15 cm diametrā. Kamolbegoniju izaudzēšanu labāk atstāt speciālistu ziņā. Sēklas ir ļoti, ļoti sīkas. Tās izsēj jau decembrī–janvārī, nepārklājot ar substrātu. Augi nav salizturīgi – ārā stāda, kad beigušās salnas. Attālums starp augiem 30–40 cm. Piemērota drenēta, trūdvielām bagāta, labi mēslota augsne. Patīk saulaina vieta. Laista sausajos periodos, novāc noziedējušos ziedus. Stāda traukos, balkonkastēs, iekarināmos grozos un podos. Kamolbegonijas ir skaistas arī apstādījumos.
6.ALISES (MEDENES)
Vienas no pirmajām pavasarī uzzied alisītes, kuras sauc arī par medenēm, jo tās smaržo pēc medus un zied līdz pat rudenim. Labvēlīgos apstākļos izsējas un nākamajā gadā atkal uzdīgst. Alisītes vēlams stādīt 15–20 cm attālumā citu no citas, jo puķes aug puduros. Ciešāka stādīšana der, ja vēlas panākt ātrāku efektu – kuplumu, bet tad vēlāk atkal jāpārstāda.Svarīgi ir tikko stādītas puķes nepārlaistīt, jo tad tās vienkārši nonīks vai veidosies zemes garoziņa. Pārziedējušās ziedkopas viegli nogriež ar šķērēm. Pēc neilga laika puķe dzīs jaunus dzinumus un atkal uzziedēs.
7.VILNAINĀS SĀRMENES (sudrablapas)
Augs, kurš nezied, bet veido sudrabainu klājienu. Labāk aug siltā, saulainā vietā sausā augsnē. Ļoti piemērotas puķu dobēm, var stādīt balkonkastēs un podos, lieliski izskatās kopā ar citām vasaras puķēm. Lielākoties izmanto gar dobju malām, stādot retāk un blīvāk. Blīvs stādījums veidos zemsedzi. Augs izaug 12 cm augsts, priecēs līdz pat rudens salnām. Kombinējot ar citiem augiem, var iegūt gaišu, gaisīgu noskaņu.
8. BALZAMĪNES
Daudzgadīgi augi, visbiežāk izmanto vasaras dobēs, bet tās ir sevišķi krāšņas un viegli kopjamas arī telpās. Jāsēj februārī, ja vēlas, lai uzziedētu agrāk, bet var sēt arī martā, aprīlī un maijā. Uzdīgst 15–20 dienās, sēklas nedrīkst iekaltēt. Kad beigušās salnas, izstāda dobēs, podos vai kastēs. Patīk trūdvielām bagāta augsne, kas papildināta ar kādu minerālmēslojumu. Balzamīnes neēd gliemeži. Jo vairāk laistīs, jo krāšņāk puķes ziedēs. Ieteicams laistīt no rīta vai pievakarē. Pieticīgas, aug gan saulainā, gan noēnotā vietā. Regulāri jānorauj noziedējušie ziedi. Dobēs zied no maija līdz pat rudens salnām. Ļoti piemērotas, veidojot apaļas ziedu bumbas, ko var pakārt nojumē vai nolikt uz terases. Tikpat gaumīgi tās izskatās balkonkastēs, arī podos. Ļoti iecienītas kapos.
9.ILGZIEDĪGĀS BEGONIJAS (LEDUSPUĶĪTES)
Nosaukums par godu franču botāniķim un gubernatoram Mišelam Begonam no Santodomingo. Ilgziedīgās begonijas jeb leduspuķes ir daudzgadīgi augi, kurus audzē kā viengadīgus. Veido krūmveida augumu, 20–30 cm augstas. Lapas salīdzinoši lielas, spīdīgas, nedaudz gaļīgas, dažādās nokrāsās – no zaļas līdz tumši purpursarkanai. Kompakti augi, bagātīgi zied 1 cm lieliem ziediem no jūnija līdz septembrim vai līdz pirmajām salnām. Dēstus audzē telpās, ārā izstāda pēc salnām. Ļoti jutīgas pret salnām. Ilgziedīgās begonijas attīstās ilgi, tāpēc jāsēj jau janvārī–februārī. Sēklas diedzē gaismā, nepārklājot ar substrātu. Vienu divus mēnešus pēc sējas mazos stādiņus piķē kastītēs vai podiņos. Ārā stāda 15–20 cm attālumā citu no cita. Vēlama smilšaina, labi drenēta, barības vielām bagāta augsne. Stāda siltā, aizsargātā, saulainā, daļēji noēnotā vietā. Krāšņi izskatās apstādījumos, paklājdobēs, apmalēs, traukos, iecienītas kapos.
10. PRĪMULAS
Daudzgadīgi augi dažādās krāsās, zied ar lielākiem vai mazākiem ziediņiem. Piemērota mitra augsne, var būt daļēji noēnota vieta. Sausā laikā regulāri jālaista, lai paildzinātu ziedēšanas laiku. Ja saknēm trūks mitruma, lapas nobrūnēs. Noziedējušos ziedus ieteicams nolasīt. Dārzā visai labi iedzīvojas tā saucamās istabas prīmulas, ko audzē podiņos. Pēc noziedēšanas mazo stādu uzmanīgi izņem no trauka un izstāda dobē. Ja kārtīgi kopj, nākamajā gadā tas uzziedēs. Stāda dobēs, var veidot daudzkrāsainas kompozīcijas puķu kastēs uz balkona.