Kad reizēm pašiem pietrūkst izdomas, kurp doties un ko skatīties pašu zemītē, vērts konsultēties. Māja piedāvā lasītājiem iepazīties ar dažām skaistām vietām, kuras apskatīja, dodoties ekskursijā kopā ar asociācijas Lauku ceļotājs ekspertiem.
Baltā kāpa un citi jaukumi Kurzemes jūrmalā (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ķemeru nacionālais parks
Ķemeru nacionālais parks (ĶNP) ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kuras galvenās vērtības – biotopi: purvi, ezeri, mitro mežu masīvi, arī kultūrvēsturiskais mantojums. Nacionālo parku pamatmērķis – šo vērtību saglabāšana, vietējo iedzīvotāju izglītošana dabas aizsardzībā. Vēl centrā visu apskatei palikusi viena no Ķemeru peldvietām, kur reāli notika ārstnieciskās procedūras: dūņu vannas, dažādi rehabilitācijas pasākumi. Līdzko Ķemeri pārstāja darboties kā Vissavienības kūrorts, visas ēkas tika pamestas. Plašo teritoriju iekļauj Ķemeru parks, kurā ir ļoti blīvs taku celiņš. Interesants objekts ir tā saucamā Meža māja, kur jau Latvijas laikos atradās krogs Jautrais ods, un, kad 90. gadu vidū izveidoja Ķemeru nacionālo parku, šajā vēsturiskajā ēkā izvietojās nacionālā parka administrācija. Reizēm gadās novērot, ka pie sēravota kāds saka: "Fui, kā te smird!" Tas skaidri apliecina, ka vēl nebūt ne visi zina, kādi ir sērūdeņi un kāda ir to nozīme gan dabā, gan cilvēku dzīvē. Te netālu atrodas Slokas ezers, uz kuru ved ļoti interesanta dabas taka, kas iziet cauri mitrajiem mežiem un iet gar ezeru līdz pašai Slokai vai Kūdrai.
Raganas sēru dīķa taka – unikāla teritorija, kur brīvā dabā atrodas sēra dīķi. Takas ierīkotāji uztraucas, ka apmeklētāji to var nobradāt un ka daži ir neuzmanīgi ar uguni – pērn aizdegās daļa Raganu purva. No šā gada taku drīkst apmeklēt tikai gida pavadībā.
Mazie piejūras ciemati
Plieņciemā mēdza atpūsties Krievijas cariene Katrīna II, viņai te bija speciāli iekārtota peldvieta. Padomju laikos šajā ciemā darbojās zvejnieku kolhozs. Gar Plieņciemu līdz Ķesterciemam vijas labi meža ceļi, kurus var izmantot kā alternatīvu braukšanai ar velosipēdu. Gidam Jurim Smaļinskim izdevies pa meža ceļiem ar riteni aizbraukt no Ķemeriem līdz pat Kolkas ragam. Mērojot ceļu gar mazajiem ciematiem, braucēju acīm paveras vētras postījumi – jūra graužas sauszemē, skalojot nost grunti. Pie dažām mājām šķiet, ka viļņi jau turpat pagalmā skalojas.
Ar Engures vārdu saistās Latvijas kuģniecības vēsture un Krišjāņa Valdemāra ieguldījums. Pēdējo 15 gadu laikā te nekas īpašs nav mainījies, vietējā ostā pamatā nodarbojas ar kokmateriālu pārvadāšanu. Ceļa malā vēl daļēji saglabājusies viena no daudzajām šajā piekrastē esošajām jūrskolām, ko dibinājis Krišjānis Valdemārs. Engurē, Mērsragā, Kaltenē, Rojā un Kolkā savulaik būvēja vairākus desmitus kuģu, kas toreiz vagoja visas pasaules okeānus un jūras. Mazā Engures upīte šobrīd absolūti neliecina, ka te kādreiz atradusies milzīga osta, kurā piestājuši burinieki.
Starp Abragciemu un Bērzciemu interesantas putnu vērošanas vietas.
Orhideju taka un savvaļas dzīvnieki
Engures ezera dabas parks ir viens no lielākajiem Latvijā, ezers – viens no bagātākajiem ar putniem un piektais lielākais. Izveidots speciāls Engures ezera dabas fonds. Te tūristiem ir plašs piedāvājums – uzbūvēti četri skatu torņi putnu vērotājiem, ir trīs vietas, kur izlaisti savvaļas mājlopi – zirgi un govis, lai noganītu pļavas un veicinātu bioloģisko daudzveidību. Pašlaik tiek plānota jauna dabas taka, taps veloceliņš, ezerā ir piecas laivu bāzes. Pirms apmēram 4000 gadiem, kad jūras līmenis bija augstāks, šis ezers bija Litorīnas jūras lagūna. Te uzturas vairāk nekā 130 dažādas putnu sugas – ligzdo un atpūšas migrācijas laikā.
Ziemeļu daļu maz klaju ūdens laukumu, jo piejūras ezeri aizaug cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā. Pašlaik apmēram 60–70 procenti teritorijas aizaugušas, ne visas pieejamas – dažās aizliegts cilvēkiem iet. Šo vietu iemīļojušas daudzas no Latvijā sastopamajām orhidejām, jo tām patīk kaļķainas augsnes, kādas ir šā ezera apkārtnē. Izveidota arī viena no vecākajām pētniecības vietām Latvijā, atrodas unikālā peldošā māja uz pontoniem, kurā ornitologi var dreifēt pa ezeru.
Lepnie kurzemnieki
Pūrciemā vien tikai 15 mājas, toties te ir omulīgs viesu nama saimnieks Valdis Rande, pensionēts ārsts, kurš pirms diviem gadiem izpelnījies Labākā gada saimnieka titulu. Viņa Brāļtīrumos, kur par ciemiņu ērtībām gādā abi ar sievu Dainu, ir viss, ko vēlas ārzemnieki – mežs, klusums un jūra. Ziemā ar kaimiņu zirgiem var traukties kamanās pa sniegotajiem ceļiem, pēc tam izkarsēties pirtī.
Kā miera osta šķiet Ezerkrasti – brīvdienu māja Sasmakas ezera krastā. Saimnieki ar lauku tūrismu sākuši nodarboties 2000. gadā, bet pēc trim gadiem, izmantojot Eiropas Savienības atbalsta līdzekļus, uzcēluši vēl vienu ēku. Saimniece smaidot atceras, ka dažiem tā arī teikusi: "Piedāvājam skaistus saulrietus, vēja zvanus..." Tā visa te ir pārpārēm, tāpat kā vizināšanās ar laivu, makšķerēšana, peldēšanās, neliels golfa un futbola laukums. Ziemā pāri ledum mēdzot atbrist alnene ar bērnu, apkārt staigājot buki un stirnas. Tad var iemēģināt, kā slīd slēpes pa Sasmakas ezera ledu.
Baltā kāpa un Pilsupīte
Nu jau vairākus gadus ceļa Rīga–Kolka malā aiz Ģipkas ir norāde – Baltā kāpa. Nezinātājam pat grūti iedomāties, ka šeit mežā var būt tik grandioza nelielās Pilsupītes stāvkrasta nogāze. Tad, kad nebija šīs takas, daudzi vienkārši laidās pa nogāzi lejup ar dēļiem vai bradāja kājām, neizbēgami palēnām postot kāpu. Lai maksimāli ierobežotu cilvēku plūsmu, kas varētu tai kaitēt, a/s Latvijas valsts meži ir ierīkojusi dabas taku, kas stiepjas apmēram kilometra garumā gar abiem Pilsupītes krastiem, šķērso to un apmet līkumu otrā pusē. Tikai puskilometru tālāk ir jūra. Stāvās kāpas atsegumā, ja vērīgi lūkojas, var saskatīt gliemežvāku nogulsnējumu, kas norāda, ka tur bijis kādreizējās Litorīnas jūras dibens. Neticami, bet vēstures dati liecina, ka tas bija pirms 4000 gadiem.
***
ĶEMERU NACIONĀLĀ PARKA DABAS TAKAS
Tūristiem piedāvā īpaši izstrādātus maršrutus, tos apmeklēt varat gan ar ĶNP gidu, gan individuāli:
Lielā Ķemeru tīreļa laipu, kas 3 km garumā izvijas cauri sūnu un mazu purva ezeriņu valstībai, kur dzīvo purva tilbītes un aug ne tikai dzērvenes, bet arī augs, kas ķer kukaiņus – rasene
Kaņiera pilskalna taku, no kuras paveras raksturīgā Kaņiera ezera ainava – niedrāju labirinti. Kaņiera ezers ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām parkā
Slokas ezera pastaigu taku, kas vijas caur Vēršupītes dumbrāju, gar Vēršupītes un Vecslocenes satekas vietu. Netālu no atpūtas vietas jūs gaidīs sēravots, kas ietek Slokas ezerā
Ķemeru pilsētu, kur kopš kūrorta ziedu laikiem ir palikuši daudzi apskatīšanas vērti objekti
trīs velomaršrutus gleznainajā Valguma ezera apkārtnē, kas izstrādāti tā, lai apmierinātu vēlmes pēc dažādu grūtības pakāpju izbrauciena
taurgovju un zirgu baru aplokā atjaunotās Slampes upītes krastos Dunduru pļavās
***
ĶNP IESPĒJAMS VĒROT
putnus – pavasaros un rudeņos parkā lielos baros pulcējas caurceļojošie putni, savukārt plašie ezeri, meži, purvi un pļavas daudzām, tai skaitā retām, putnu sugām nodrošina lieliskas ligzdošanas iespējas
zālēdājus – var redzēt gan savvaļā palaistas taurgovis un zirgus, gan meža zvērus
bebrus – teritorija ir pārbagāta ar šo jauko zvēriņu dzīves vietām
sikspārņus. Izstrādāti nelieli maršruti, kuros apmeklētāji gida pavadībā var novērot dažādu sugu sikspārņus to dabiskajā vidē, kā arī iepazīties ar šo dzīvnieku pētīšanas metodēm