Receptēs dažreiz kā viena no ēdiena sastāvdaļām tiek minēts garšaugs lapu kārvele, kas tautā tiek dēvēts par suņuburkšķi.
Svešādais garšaugs – kārvele jeb suņuburkšķis (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šis 30–60 cm augstais viengadīgais augs līdzīgs pētersīlim, tam ir mazas mīkstas lapiņas un balti ziediņi. Kārveli pazinuši jau senie romieši un grieķi, taču mūsdienās to audzē galvenokārt Vācijā un Ziemeļamerikā. Kārveles patīkamo aromātu un saldeno garšu senie grieķi raksturoja šādi: "debešķīgs kā pirmais skūpsts". Kulinārijā izmanto svaigās lapiņas un jauno dzinumu galotnes, ko ievāc līdz ziedēšanai. Kārvele piešķir sviestmaizēm, salātiem, sautējumiem un dārzeņu zupām patīkamu garšas niansi. Bet franču zirnīši bez kārveles vispār nav iedomājami.
Svaigas kārveļu lapas satur ēteriskās eļļas, C vitamīnu, minerālvielas. Kārveļu lapām ir patīkama saldena anīsa garša un smarža. Tās var izmantot tāpat kā pētersīļu lapas. Visgaršīgākās ir tieši svaigas lapas. Tās var pievienot bazilika, estragona un pētersīļu zaļumiem. Amerikā ir populāri lietot kārveles, grillējot gaļu un zivis. Sevišķi laba garša ir biezpienam, kam piejaukts mīksts Kamambēras siers un kārveles. Pat parastās frikadeles var pagatavot daudz interesantāk, ja tām pievienota kārvele. Ar kārveli var apbērt arī ceptus šampinjonus, lai izceltu patīkamo anīsam līdzīgo garšu.
Kārveli pievieno ēdienam gatavošanas beigās, jo vārīta, tā ātri zaudē savu krāsu un aromātu.
Tautas medicīnā kārveļu lapas lieto gan caurejas, gan urīnpūšļa un elpošanas orgānu slimību gadījumā.