Ražas lielumu un kvalitāti nosaka tas barības elements, kas ir minimumā. Šobrīd Latvijas augsnēs daudzās vietās nepietiek kalcija. Galvenais iemesls, kādēļ esam nonākuši pie tik liela kalcija deficīta, ir tas, ka vairāk nekā 15 gadus Latvijā netiek veikta augsnes kaļķošana pilnā apmērā.
Skābās augsnes regulāri jākaļķo
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Salīdzinot ar 1990.gadu, augsnes kaļķošanas darbu apjoms ir ievērojami samazinājies. Skābie lieti, sevišķi agrākajos gados, ir atstājuši savu ietekmi. Vēl jāņem vērā fizioloģiski skābo minerālmēslu lietošana, organiskie mēsli ar skābas kūdras pakaišiem, kalcija izskalošanās un iznese ar ražas masu. Tas viss ir radījis ievērojamu augsnes paskābināšanos un kalcija deficītu augiem.
Skandināvijā uzskata: tikai lai darbotos pretī ikgadējās augsnes paskābināšanās procesiem, gada laikā ir nepieciešams caurmērā 300 kg kalcija (Ca) uz 1 ha. Zviedru agroķīmiķi ir pārliecināti, ka māla un smilšmāla augsnēs optimālais pH/KCl līmenis ir 6,5–7,0, bet smilts un mālsmilts augsnēs tas ir 6,0–6,5. Tas nodrošina visu pārējo barības elementu labāku izmantošanu augstu ražu iegūšanai un samazina augos uzņemto smago metālu kaitīgo daudzumu. Bez tam ir lielākas iespējas audzējamo kultūru izvēlē un vieglāka augsnes apstrāde sakarā ar tās struktūras uzlabošanos kalcija ietekmē. Viens no galvenajiem labības pretveldres līdzekļiem ir augsnes kaļķošana. Kalcijam ir svarīgākā loma izturīga labības stiebra veidošanā, jo tas piedalās šūnu sieniņu lignifikācijas procesā augā.
Pēdējos gados par nopietnu problēmu ir kļuvis kalcija deficīts kartupeļos – lielākajos bumbuļos, sevišķi vēlajās šķirnēs, novērojams tukšs, tumši brūns vidus, no kura visos virzienos var būt sīkāki tukšumi. Kartupeļi slikti glabājas, ātri sapūst, un tiem ir pazeminātas garšas īpašības. Agrīnām šķirnēm, savukārt, veidojas sīki negaršīgi bumbuļi, kas glabāšanas periodā ātri sapūst. Pirms kartupeļu stādīšanas augsni kaļķot nav ieteicams, jo tas veicina saslimšanu ar kraupi, bet tiešo kaļķošanu ieteicams izdarīt priekšaugam.
Kalcija trūkuma dēļ slikti glabājas un pūst arī bietes, burkāni, sīpoli un citi dārzeņi. Sevišķi jutīgi pret kalcija nepietiekamību augsnē ir galviņkāposti, ziedkāposti un salāti. Kalcija deficīta dēļ āboliem veidojas tā saucamās rūgtās bedrītes un glabājot tie sapūst. No kalcija trūkuma mazāk cieš rudzi un auzas. Bet arī rudzi sakrīt veldrē un veido sīkus graudus, ja augsnē ir maz kalcija. Tādēļ bez regulāras augsnes uzturošās kaļķošanas nav iespēju iegūt augstu lauksaimniecības kultūru ražu ar labu kvalitāti.
Lēnas iedarbības kaļķošanas materiāls, kas piemērots skābo augšņu kaļķošanai Latvijā, ir lauksaimniecības kaļķis. Šis materiāls ir kalcija karbonāta formā, un tādēļ to var pielietot tieši pirms sēklu izsējas vai stādu izstādīšanas, kā arī izmantot veģetācijas periodā.
Vilnis Nollendorfs, Dr.biol. (LU Bioloģijas institūts)