“Zemeņu stādi cits pēc cita novīst, lai gan augsne ir pietiekami mitra. Pārliecinājos, ka nav vainojums arī kurmis, kas dažkārt dzen alu zem svaigiem stādījumiem. Novītušos stādus izrauju, jo domāju, ka tie neiesakņosies,” stāsta kāda gulbeniete.
Ar situāciju iepazīstināju pensionēto augkopības speciālisti Lūciju Cīruli. Sākotnēji viņa izteica minējumu, ka zemenes stādītas pārlieku nogurdinātā augsnē, tāpēc vīst, bet zemeņu stādījumu saimniece to noliedza.
“Pieļauju, ka zemenes cieš no verticilārās vītes. Ja tā, tad nekas cits neatliek kā slimo augu izraut, jo tas ir neglābjams. Iespējams, ka būs bojāti arī pārējie augi, tāpēc pēc to likvidēšanas iesaku konkrētajā vietā zemenes nestādīt vismaz trīs četrus gadus, bet platību atvēlēt rušināmkultūrām vai tauriņziežiem.
Savukārt stādu audzētāja Ārija Divre ieteica inficētajā platībā sēt sarkano āboliņu vai pat samtenes. Viņa skaidroja, ka stādu audzētāji var pat nezināt, ka stādījumos ieperinājusies infekcija, bet ar slimu stādu iespējams inficēt veselu augsni.
“Augsni var dezinficēt, izmantojot ķīmiskus līdzekļus, bet labāk zemeņu stādīšanai izraudzīties citu platību,” piebilst Ā.Divre.
Lai kaut ko vairāk uzzinātu par zemeņu verticilāro vīti, pārlapoju speciālos izdevumus. Uzzināju, ka, zemenēm slimojot ar vīti, to ārējās lapas nogulst uz zemes, vīst, brūnē vai pat sārtojas, līdz nokalst. Cera vidējā lapu rozete un ziednesis turpina vāji augt, bet ar laiku arī tas nokalst. Šādi zemeņu ceri var arī pārziemot, bet ogu raža tiem ir ļoti niecīga.
Parasti ar vīti slimo pirmā gada stādījumi ziedēšanas beigās un ogu ražošanas sākumā. Sēne, kas izraisa vīti, bojā sakņu kaklu un sakņu vadaudus. Ar laiku satrūd arī auga apakšzemes daļas. Augsnē slimību izraisošā sēne var saglabāties pat desmit un vairāk gadus. Slimību veicina pēkšņratūra, stipra gaismas intensitāte, sausums, arī pārlieku bagātīgs slāpekļa mēslojums. Infekcija uz blakus esošām zemeņu vagām var izplatīties ar ūdeni.